Vai man jāturpina ciest? – pirmais turpinājums 19.04.2023

Vai man jāturpina ciest? – raksta sākums

Sievietes atbilde: Milzīgs, milzīgs paldies par tik garu izklāstošu atbildi. Jā, par enerģētiskajām sienām aizmirsu, jo esmu jau atkritusi atpakaļ savā neapmierinātības bedrē, kur šaudos no atbildības uzņemšanās uz citu vainošanas sliekšņa. Skaidrs, ka vecie paradumi ņem virsroku un katrs skaistais interneta raksts par to cik svarīgs ir otrs cilvēks, paradot to ar attieksmi, mani atkal satricina.

Paldies, patiesībā par tām enerģētiskajām sienām esmu divus spilgtus piemērus dzīvē redzējusi, gan kā draudzene no vīra visu gaidīja, gan vīra mamma. Salīdzinu ar savu mammu, kura neko negaida, kuras dzimšanas dienu vienu reizi aizmirsu, bet mammā nebija lepnības, viņa man piezvanīja un parunājās, beigās tā kā pieminot par dzimšanas dienu. Bet savukārt vīra mammā redzu lielu lepnību, augstprātību un gaidas, ka patiesi nemaz negribas dāvināt.

Andas viedoklis: Lasot sievietes saraksti ar Elvitu, saredzēju ļoti daudzas jomas, kurām pati esmu gājusi cauri un turpinu to darīt. Man šķiet, ka labi saprotu sievietes izjūtas un arī piekrītu Elvitas teiktajam, tāpēc nolēmu padalīties ar savu pieredzi.

Domāju, ka sieviete ir uz pareizā ceļa, domājot, ka vairāk jāieklausās sevī un vairāk uzmanības jāpievērš tieši savām sajūtām. Mīlestību citiem mēs varam sniegt tikai tad, kad paši esam mierā un mīlestībā ar sevi (vismaz nosacītā pakāpē, jo tas ir nebeidzams ceļš). Es, piemēram, sāku ar to, ka sapratu, ka esmu miega badā. Manam vīram vajag mazāk stundu, lai atpūstos nekā man ( vispār sievietēm vajag vairāk stundu atpūtai nekā vīriešiem, tas esot zinātniski pierādīts) un viņš man vienmēr pārmeta, ja gulēju vairāk nekā viņš, nosaucot to arī par slinkošanu utt., kas man sāpēja, tāpēc nolēmu būt stipra un gulēt mazāk. Laikā, kad  mans kauss bija pilns un arī es gribēju šķirties, sapratu, ka man nav ko zaudēt,  un nolēmu gulēt, cik man nepieciešams. Rezultātā sapratu, ka lielā mērā mana neapmierinātība un prasības kaut kādā mērā bija saistītas vienkārši ar manu neizgulēšanos. Neizgulējušies cilvēki taču paliek kašķīgi un depresīvi. Taču lai realizētu šo vienkāršo soli, tas prasīja ļoti lielu iedziļināšanos pašai sevī, lai spētu  pieņemt, ka- jā, es neesmu supersieviete, spēju pieņemt vīra neizpratni vai pārmetumus, un galu galā spēju būt man pašai.

Bet kad to spēju, iekšējā gandarījuma un apmierinājuma sajūta bija milzīga. Un tā es pamazām gāju cauri lietām, analizējot, ko es daru, tāpēc, ka tas sakrīt ar manām izjūtām, un ko tāpēc,  ka kāds cits domā, ka tā jādara. Es nolēmu audzēt sevī mīlestību, priecāties par mazām lietām, kas tieši man patīk, tas arī lielā mērā saistīts ar sevis izzināšanas procesu, jo sapratu, ka sevi nemaz tik labi nepazīstu. Bet tā rezultātā es arī piemēram, pārstāju skatīties kopā ar vīru filmas, ko līdz tam darījām, jo to tematika mani nesaistīja.

Ticu, ka vīram šīs un citas pārmaiņas nebija viegli pieņemt, taču atkal pateicu sev, ka ja tagad šķirties gribēs viņš, tad to pieņemšu. Tai pat laikā turpināju visus parastos ikdienas darbus kā parasti un atradu pat vairāk sevī spēka. Lietas, ko man nepatīk darīt,  bet nav citas izejas, apzināti pieņemu, ka to darīšu, jo pagaidām es neredzu citu risinājumu, es gribu uzsvērt, ka tieši “ES” neredzu citu risinājumu.

Runājot par sevi, man jāatzīst, ka biju ļoti lielu ilūziju varā,  domājot, ka kaut kad tiks sasniegts tāds punkts, ka viss būs viegli, harmoniski, priecīgi, nebūs sarežģījumu un pārbaudījumu. Atkal pateicu sev, ka varbūt kaut kad tādi brīži būs un tad par tiem priecājies no sirds un cik spēj, bet vispār īpaši negaidi, vai ja vari, plāno pati.

Es nezinu, cik mana pieeja ir pareiza, bet tas man ir devis vairāk iekšēja miera un spēka, un ticu, arī spēju kaut kādu daļiņu to nodot saviem tuvajiem.

Vēl gribēju piebilst, ka nevajag gaidīt, ka vīrs arī mainīsies. Jāatzīst, ka dažkārt mēs kaut ko darām, jo tā ir ērti  vai tā bijis pieņemts, un iet jaunu ceļu ir grūti. Arī vīriem, kas līdz tam ir pieraduši pie noteiktas lietu kārtības. Bet jebkurā gadījumā kaut ko mainīt varam tikai sākot ar sevi.