Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Vai Melns tiešām ir Melns? 04.06.2016

Šobrīd strādāju sociālajā jomā ar klientiem, un katru dienu redzu dažādus cilvēku stāstus- visbiežāk ar “-“ zīmi, pēc klientu stāstītā. Vēlos dalīties savā pieredzē par kādu notikumu divās ģimenēs.

Vēss un auksts ziemas vakars… saņemu zvanu, ka adresē (…..) tiek lietots alkohols un atrodas mazi bērni. Kopā ar kolēģiem dodamies uz notikuma vietu – viss kā filmā – divas ģimenes vienā dzīvoklī, vecāki pamatīgā alkohola reibumā, vairāki mazi bērni vieni dzīvojās uz dīvāna… viena no mammām vēl cenšas zīdīt savu nepilnus gadus veco bērniņu. Pārbaudes, pārbaudes, sarunas…. viena mamma vēl cenšas man stāstīt, ka “nav jau tik traki”, un vispār…. “tā otra kaimiņiene pati atnākusi”… klausījos dažnedažādas versijas, solījumus un apņemšanos NEKAD VAIRS TAS NEATKĀRTOSIES!

Manu uzmanību piesaistīja otra mamma, kas saviem pārējiem bērniem (asarām acīs) no sirds lūdza piedošanu. Es skatījos un pie sevis nodomāju: “Re, cik gudra mamma, šobrīd viss viņai “jūk un brūk”, bērni tiks aizvesti uz krīžu centru, bet viņa tiešām no sirds lūdz viņiem piedošanu. Re, kā “lielās sāpēs un atklāsmē” cilvēks atveras piedošanai! Un, vai viņa saprot, ka šī ir “Dieva dota dāvana”, viņai augt un mainīties? Vai viņa sajūt, ka šī situācija “nevis jūk un brūk”, bet būs kā atspēriena punkts skatīties uz dzīvi citām acīm? Mīlestības un pateicības pilnām?”

Kad pieklusa dakteru, policistu un speciālistu duna – visus bērnus nogādājām krīzes centrā. Nākamajā dienā abas mammas izteica vēlmi palikt kopā ar saviem bērniem – iebildumu nebija. Tad sākās mans darbs ar abām ģimenēm krīžu centrā. Sākumā bija sarunas ar mammām, bērniem…. katra stāstīja savu versiju, savas sajūtas, savas bailes. Katra pārdzīvoja, bēdājās, tomēr vēlējās atgriezties mājās – mājās ar bērniem.

Pirmā mamma sākumā bija atvērta darboties, atvērta sadarbībai… tikai līdz praktiskām darbībām nesanāca laika – “te roka paslīdēja” kaut ko nočiept kādai citai mammai, te atkal “mēs” nesaprotam viņas situāciju un nerisinām viņas vietā…

Otrā mamma sākumā bija “aizvērusies, noslēgusies” un nevēlējās atklāties… respektēju, tomēr cītīgi strādāju tālāk….

Katru nedēļu braucu pie mammām un runājos – stāstīju, rādīju, zīmēju visu ko māku, lai mammām pasacītu, ka “šī grūtā situācija patiesībā ir liela Dieva dāvana”, no kuras viņas abas var mācīties – var mācīties pieņemt Dieva lēmumu, mācīties paskatīties uz šo notikumu pozitīvi, mācīties izprast savas mācības… mācīties piedot, mācīties mīlēt, un sākt darboties…

Pirmā mamma uzklausīja, tomēr slīka grūtsirdībā, vainojot visus citus savās likstās. Kad kopā ar kolēģi vadījām atbalsta grupu alkohola atkarīgajiem (kur katru nedēļu 2 mēnešus piedalījās arī šīs mammas), šī mamma mazliet “atplauka”, tomēr neticēja Dievam, nespēja noticēt, ka Dievs viņai var palīdzēt, neticēja, ka pati sev var palīdzēt… neticēja nekam.

Otrā mamma arī “atplauka”, atklājās, sāka saredzēt “+” visā grūtajā stāstā, pieņēma un izprata manis stāstīto – manas mācības, manas kļūdas, manu “celšanos” – teica, ka MĒĢINĀS! Tad notika ilgais sevis izzināšanas ceļš… mūsu sarunas, meditācijas, mandalu zīmēšana, lūgšanu pārrunāšana, mācību izprašana un piedošana, Dievišķo Likumu izpratne … mamma sāka pati praktizēt, jo laika viņai bija daudz.

Pēc diviem mēnešiem, kad beidzās atbalsta grupa, manā priekšā sēdēja divas mammas – viena bēdīga, raudulīga, jo vēl arvien dusmojās, staigāja iekaisušām mandelēm un sāpošu kaklu … otra – starojoša, priecīga par šo situāciju, kas “viņai pavēra citu skatu uz dzīvi”, mācījās mīlēt sevi, savus bērnus… un savu vīru, kas atradās ārzemēs.

Kad pienāca diena, un speciālisti lēma par bērnu atgriešanos/ neatgriešanos ģimenē, pirmā mamma devās dzīvot uz citu novadu… bērni nonāca citā gādīgā ģimenē, bet otrai mammai vīrs pašā svarīgākajā tikšanās reizē atnāca pamatīgā alkohola reibumā. Tajā reizē bērnus ģimenei neatdeva – viss turpinājās tālāk. Turpinājās mans darbs krīžu centrā, turpinājās viņas ceļš pašai pie sevis… pēc šīs sēdes mamma teica, ka ir pateicīga, ka viss tā notika… nepārstāja mīlēt savu vīru… tas nebija viegli. Brīžiem jau viņa teica, ka šķirsies, lai tikai bērni būtu mājās. Turpinājās mūsu sarunas par ģimeni, par vīriešu un sieviešu lomu ģimenē, par “mīlestības avotu”, kas ir tikai sievietei, par brīnumiem, kurus tikai viņa spēj piepildīt! Runāju par karmu, kuru uzņemsies, ja šķirs laulību, runājām par situāciju, kas nerisināsies no viņas aizbēgot… jautāju pavisam tieši: “Vai Tu mīli savu vīru?” Viņas atbilde bija skaidra – “Jā!”  “Tad mēs darbosimies tālāk, mācīsimies tālāk – lai notiek Dieva prāts! Mums ir jāmācās paļauties no visas sirds!”, es viņai teicu.

Pēc neilga laika sievietes vīrs devās projām peļņā uz ārzemēm – viņai atļāva doties mājās kopā ar bērniem.

Pēc ziemas pienāca pavasaris, un sieviete nepārstāja mācīties… viņa katru nedēļu brauca pie manis uz konsultācijām darbā – turpinājām iesākto darbu, turpinājām mācīties! Sieviete “sūtīja mīlestību vīram un bērniem pa mīlestības vadiņu”, kā es mācīju, lasīja visus rakstus, ko viņai kopēju no domatajs.lv, cītīgi strādāja ar piedošanu saviem tuviniekiem, praktizēja lūgšanas un meditācijas.

Sieviete pati izrādīja iniciatīvu piedalīties vēl vienā atbalsta grupā, (ko mēs rīkojām vecākiem), pati piekrita bērnus vest uz jauniem pulciņiem… un laiku pavadīt kopā. Pienāca diena, kad vīrs brauca atpūtā uz Latviju – mēs atkal turpinājām strādāt ar bailēm, piedot tām un izprast tās; mācījāmies nesatraukties par lietām, kas nav vēl notikušas; mācījāmies “nefantazēt sliktos scenārijus”, bet mīlēt no visas sirds… ļaut Dievam darīt savu darbu. Sievietes mīlestības avots bija vaļā …viņa gaidīja dienu, kad vīrs būs mājās!

Viņa aizbrauca viņam pakaļ uz lidostu, atveda mājās… un savu sakāmo sāka, nevis ar :”Kāpēc Tu atkal “smaržo?”, bet gan – “Cik es esmu priecīga un laimīga, ka Tu esi mājās!” Sievietes “eksāmens” nebija nemaz tik viegls… vakarā, pirms gulētiešanas, viņa lūdz Dievam palīdzību sarunā ar vīru, jo kaut ko tādu viņa runās pirmo reizi mūžā. Pienāca rīts… un vīrs pats piedāvāja kopā ar sievu iet pastaigāties. Viņa saņēma drosmi un sāka runāt – gan par savām sajūtām, gan par prieku un kopīgiem bērniem, gan par piedošanu, ka neprata viņu mīlēt bez nosacījumiem, neprata saredzēt savas kļūdas. Vīrs visu uzklausīja… tad sievu aizveda uz visskaistāko vietu zemes virsū, kas abiem bija mīļa un tuva – ezeru ar diviem gulbīšiem tajā…

Kad viņa pēcāk atbrauca pie manis uz konsultāciju, viņai bija tikai viens sakāmais: “Es nezinu, ko ar to visu prieku tagad darīt? Es nezinu, vai tas nav sapnis? Kā tā var būt, ka viņš vairs nevēlās piedzerties? Man ir bail, ka tas viss pazudīs”. Mēs ilgi runājām par bailēm, kas atkal piezogas, par ceļu, kas jāturpina! Teicu, ka Dievs jau nekādas garantijas mums nedod. Mēs neviens nezinām, “kāds eksāmens” mūs gaida… iedrošināju un aicināju ticēt! Vīrs mājās bija vairākas nedēļas… sieviete kādā citā konsultācijā teica: “ Ziniet, mans vīrs teica tā – ja es te braucu “uz šo sektu”, lai es turpinu braukt, jo viņš nesaprot, kas ar viņa sievu ir noticis. Viņš nespēj noticēt, ka ģimenē šobrīd viss ir labi – tā nav bijis nekad!” Mēs darbu ar sievieti turpinājām… vīrs atkal aizbrauca peļņā – bija ģimenē asaras, tomēr sieviete savu vīrieti mīlēja no visas sirds! Pagāja pāris nedēļas… un sieviete konsultācijā teica: “ Ziniet, vakar mājās atbrauca mans vīrs! Ne zvanīja, ne brīdināja- ar puķēm un smaidu bija mājās!” Pārrunājām “jauno situāciju” un sieviete teica :” Dievs nu gan ātri dod “eksāmenus” –tikko vienu nokārtoju, jau otrs klāt! Vīrs vairs nemaz nevēlās braukt projām, kāpēc tā?” “Vai Jūs vēlētos braukt projām no mīloša, dodoša, smaidīga un priecīga vīra svešumā?”, es taujāju. Viņa saprata un pieņēma vīra lēmumu.

Šobrīd mūsu sadarbība turpinās… un sievietei priekšā jauns “eksāmens” – kā būt kopā laimīgai, mīlošai un priecīgai katru dienu, kad vīrs ir līdzās???? Tā vien šķiet, ka tas ir viegli… nu nē… tas ir tāpat kā mācīties staigāt, vai lasīt… atkal jāmācās viss no jauna, jo šādas prasmes nebija bijušas nekad.

Ar šo pieredzi vēlējos aicināt it visā saskatīt krāsaino, atšķirīgo un pozitīvo! Zinu, ka visam jābūt līdzsvarā – tāpēc nebaidieties redzēt krāsas savā ikdienā! Nebaidieties skatīties uz dzīvi pozitīvi! Un arī tad, ja “viss tiešām ir melns”… vienalga meklējiet krāsas, vienalga meklējiet pozitīvo!

Autore: Arta