Vai mēs piedzimstam bez spējas uzņemties atbildību? 22.06.2020

Amanda jautā: Bieži pamanu, ka cilvēkiem ir grūti uzņemties atbildību, citi vispār negrib to uzņemties un tā arī atzīst-negribu (piemēram) to darbu, jo negribu tik daudz atbildības. Dažiem it visā gribās mukt no atbildības, citiem tikai konkrētās dzīves jomās. Un no otras puses ir cilvēki, kuri, šķiet, ir gatavi uzņemties visas iespējamās dzīves atbildības-gan darbu ziņā, gan uzņemties atbildību par citu cilvēku izdarīto, tādā veidā atņemot citiem iespēju uzņemties atbildību (kas tiem, kas nevēlas to darīt, ir ļoti ērti). Skaidrs, ka neviena no galējībām nav veselīga. Līdzsvars droši vien ir kaut kur pa vidu. Par katru situāciju ir atbildības un katram būtu jāuzņemas savas.

Mans jautājums ir tāds-vai mēs piedzimstam bez spējas uzņemties atbildību un tā ir kopīga mācība visiem? Gribētos dzirdēt Jūsu viedokli šajā tēmā.

Kā arī papildjautājums-ja, piemēram, vēlos izaugsmi darbā un pakāpties pa karjeras kāpnēm, bet mani baida tā atbildība. Kā saprast, vai es baidos, jo tas ir kaut kas nezināms (šādā gadījumā vajadzētu iet un darīt) vai arī baidos, jo man būs pārāk daudz atbildības (Vai tā var būt? Vai tādā gadījumā būtu jāatsakās no šīs domas?).

Elvita Rudzāte atbild: Dzīvi no dzīves cilvēks veido savu raksturu un aug garā vai degradējas. Ar kādu raksturu cilvēks nomirst, ar tādu viņš piedzimst nākamajā dzīvē, un viņam tiek dota jauna iespēja attīstīt savu raksturu un paplašināt apziņas līmeni.

Atbildības uzņemšanās vai neuzņemšanās ir cilvēka rakstura iezīme, kas raksturo cilvēka garīgo attīstības pakāpi. Jo vairāk cilvēks uzņemas atbildību, jo tālāk viņš ir ticis savā garīgajā attīstībā. Piemēram, Jēzus savās ciešanās uzņēmās visas cilvēces grēkus. Protams, tas nenozīmē, ka Viņš atbrīvoja cilvēci no mācīšanās jeb garīgās izaugsmes nepieciešamības un atbildības par pieļautajām kļūdām, bet Viņš deva iespēju cilvēcei turpināt evolūciju nevis iet bojā dabas kataklizmā, lūdzot Dievam piedot tiem, kas nesaprot, ko viņi dara.

Es nesaku, ka vienmēr ir pareizi uzņemties atbildību par citu pieļautām kļūdām, bet pati spēja to darīt jau liecina, ka cilvēkam ir pietiekami plašs apziņas līmenis un viņam drīkst uzticēt vadošus amatus, jo vadošajos amatos strādājošiem vienmēr ir jābūt gataviem uzņemties atbildību par darbinieku pieļautām kļūdām.  Valsts vadītājiem vienmēr ir jābūt gataviem uzņemties atbildību par savu padoto pieļautajām kļūdām. Tikai tāds vadītājs ir cienīgs saukties par vadītāju.

Savukārt liela muļķība ir uzņemties atbildību par to, ko tu nespēj ietekmēt. Piemēram, skolotāji nevar uzņemties atbildību par skolēnu sekmēm vai eksāmenu rezultātiem. Katrs bērns attīstās savā tempā atbilstoši savai būtībai un prasīt no skolotāja atbildību par to, ka bērns nav sasniedzis noteiktu cilvēku izdomātu attīstības līmeni, ir nepareizi. Skolotājs var uzņemties atbildību tikai par to, ka viņš dara visu, kas ir viņa spēkos, lai skolēni attīstītos intelektuāli un garīgi. Ja skolotājs nedara visu, kas ir viņa spēkos, lai izaudzinātu jauno paaudzi par krietniem un gudriem cilvēkiem, un strādā tikai, lai nopelnītu sev algu, tad viņš rīkojas bezatbildīgi.

Atbildība ir jāuzņemas par to, ko tu spēj ietekmēt. Piemēram, vadītājs spēj ietekmēt notiekošos procesus uzņēmumā vai valstī. COVID-19 pandēmija ļoti labi parādīja un parāda kā vadītāju pieņemtie lēmumi ietekmēja un ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Kaut arī pandēmija bija ienaidnieks no ārpuses, kurš nebija prognozējams, tomēr valstu vadītāji nonāca izvēles priekšā – ko glābt cilvēci vai materiālos labumus? Tie valstu vadītāji, kas domā par savu tautu, spēs izdomāt arī kā nodrošināt tautas eksistenciālās vajadzības. Tie vadītāji, kas domā tikai par savu labumu un baidās piedzīvot ekonomiski grūtus laikus, būs gatavi upurēt savas tautas cilvēku dzīvības, lai tikai saglabātu ekonomisko labklājību. Mani personīgi ļoti pārsteidza Zviedrijas līderu lēmumi pandēmijas laikā, jo līdz šim valdīja uzskats, ka Zviedrija ļoti rūpējas par savu tautu. Pandēmija parādīja par ko patiesībā rūpējas Zviedrijas līderi un kas ir viņu galvenās vērtības. Zviedrijas līderi novadīja atbildību līdz iedzīvotājiem, t.i., katrs pats atbildīgs par ierobežojumu ievērošanu. Atbildību nevar uzticēt tam, kas nav gatavs atbildību uzņemties. Ja Zviedrijas iedzīvotāji visi būtu atbildīgi, tad pandēmija Zviedrijā neizplatītos. Tāpēc Zviedrijas līderu lēmums novelt atbildību no saviem pleciem līdz iedzīvotāju līmenim parādīja, kas notiek, kad atbildība tiek uzticēta tam, kas nav gatavs to uzņemties.

Viens no Augstāko Spēku pārbaudījumiem, kam iziet cauri ikviens garīgā ceļa gājējs, ir atbildības uzņemšanās par to, ko neesi darījis. Citiem vārdiem sakot, par Dievišķo Uzdevumu izpildes vadītāju nedrīkst būt cilvēks, kas baidās uzņemties atbildību vai baidās nonākt cietumā. Pirms uzņemies atbildību par Dievišķa Uzdevuma izpildi, tev ir jābūt gatavam saņemt nepamatotus uzbrukumus un savas pārliecības dēļ nonākt cietumā vai pat zaudēt dzīvību. Ja neesi tam gatavs, tad tas nozīmē, ka vēl neesi gatavs pildīt Dievišķu Uzdevumu. Latvijas vēsturē ir zināmi tautas līderi, kas nebaidījās zaudēt dzīvību un cietumā izturēt pazemojumus un spīdzināšanas Latvijas neatkarības vārdā. Bet vai tagad jūs redzat kaut vienu tautas kalpu (politiķi), kas būtu gatavs tādam upurim? Ja redzat, tad tas ir īstais mūsu tautas vadītājs un līderis. Būt par tautas līderi ir ļoti liela atbildības uzņemšanās un to nevar izdarīt kurš katrs, tāpēc arī par tautas līderi nevar kļūt kurš katrs.

Tātad cilvēks, kas ir bezatbildīgs vai ar zemu atbildības līmeni, tāds patiešām ir piedzimis, jo viņš iepriekšējā dzīvē pirms nāves nebija attīstījis atbildības izjūtu un šajā dzīvē viņa uzdevums ir attīstīt savu raksturu, uzņemoties atbildību. Vai viņš izmantos šīs dzīves doto iespēju vai nē, tā jau būs viņa izvēle.

Mūsdienās ir piedzimuši ļoti daudz bezatbildīgu cilvēku, bet par laimi ir piedzimuši arī cilvēki ar ļoti lielu atbildības izjūtu, kas būs gatavi upurēties tautas labā. Iespēja attīstīt atbildības izjūtu tiek un tiks dota pilnīgi visiem. Iespēja pārbaudīt, vai esi uzņēmies atbildību, arī tiks dota visiem. Tāpēc katram ir rūpīgi jāizvērtē, vai esi gatavs pildīt uzticēto uzdevumu, skatoties no atbildības puses. Ja tev ir bailes uzņemties atbildību, tas nozīmē, ka vēl neesi gatavs pildīt šo uzdevumu un tev jāturpina attīstīt atbildības izjūta. Atbildību spēj uzņemties tikai drosmīgi cilvēki. Lai attīstītu atbildības izjūtu, sākumā jāuzņemas atbildība par maziem uzdevumiem un tad jau lielākiem un vēl lielākiem, līdz tev uzticēs jau valstiski svarīgus uzdevumus. Lai attīstītu drosmi, nepieciešams paplašināt apziņas līmeni jeb dzīves izpratnes līmeni, jo upurēt savu dzīvību nedrīkst bezatbildīgi un savtīgos nolūkos. Piemēram, armijas cilvēki, kas dodas misijās tikai lai nopelnītu daudz naudas, pakļauj riskam savu dzīvību savtīgos nolūkos, kas ir ļoti bezatbildīgi. Savukārt armijas cilvēki, kas ir gatavi upurēt savu dzīvību, lai aizstāvētu savu tautu, ir ļoti atbildīgi. Tāpēc senos laikos par dienēšanu armijā nemaksāja, jo kopš sāka maksāt un pie tam labu algu, tā armijā ienāca cilvēki, kas nav gatavi pildīt armijas misiju, bet kalpo savam ego un nodos valsti tiklīdz viņam tas būs izdevīgi. Tas pats attiecas uz valsts vadītājiem, kas par tādiem ir kļuvuši savtīgu motīvu vadīti.

Tāpēc pirms uzņemies par kaut ko atbildību, padomā – kāds ir tavs motīvs pildīt šo uzdevumu? Ja tas ir tīrs – tu vēlies to darīt no sirds tik labi cik spēj, tad lai cik lielas grūtības tu piedzīvosi, tev palīdzēs to veikt Augstākie Spēki. Ja tavs motīvs ir netīrs jeb savtīgs, tad tu palīdzību no Augstāko Spēku puses nesaņemsi.