Vai mesija atnāks otrreiz? 06.07.2020

Beta jautā: Pēdējā laikā man ir radušies jautājumi par teoloģiju un kristīgo ticību. Vai mesija atnāks otrreiz? Ja, nē tad kāpēc? Vai Jānis Kristītājs, vai Jēzus teorētiski var pārdzimt šodien, vai vispār nākotnē? Ja, nē tad kāpēc?

Elvita Rudzāte atbild: Ja ar mesiju saprot iesvaidīto pravieti, kura uzdevums ir glābt cilvēci no bojāejas jeb kura apziņas līmenis ir sasniedzis Kristus apziņas līmeni, tad Gudrības Vārda Mācībā ir teikts, ka šobrīd iemiesojumā visā pasaulē ir 144000 cilvēku, kas ir sasnieguši Kristus apziņas līmeni. Mācībā nav teikts, vai šie cilvēki pilda vai nepilda mesijas funkcijas – vai viņi dara visu, kas ir viņu spēkos, lai glābtu cilvēci no bojāejas, bet ir zināms, ka viņu apziņas līmenis ir gatavs kalpot Dievam un cilvēcei.

Ja ar mesiju saprot cilvēku, kuram ir pārdabiskas spējas līdzīgas kādas bija Jēzum, tad arī tādi cilvēki iemiesojumā ir bijuši nesenā pagātnē, piemēram, mans Skolotājs Šri Satja Sai Baba spēja dziedināt cilvēkus un materializēt lietas.

Attiecībā par nākotni no dažādām Mācībām ir zināms, ka tiek gaidīts lielais Skolotājs Maitreija. Maitreijas atnākšana ir pareģota daudzos indiešu un budistu tekstos.

Viens no senākajiem sanskrita tekstiem, kuros minēts Maitreijas vārds, ir “Maitreijavjakarana” (“Maitreijas pareģojums”) un apstiprināts, ka dievi, cilvēki un citas būtnes pielūgs Maitreiju, un viņiem zudīs šaubas un izsīks viņu piesaistes: “brīvi no jebkādas nabadzības, viņi šķērsos tapšanas okeānu, un pēc Maitreijas mācības, viņi dzīvos svētu dzīvi. Nekad vairs viņi nevērtēs kaut ko, kā viņiem piederošu, nekas viņiem nepiederēs: ne zelts, ne sudrabs, ne nams, ne tuvinieki. Viņi dzīvos svētu, šķīstu dzīvi Maitreijas vadībā. Viņi saraus kaislību tīklu, viņi varēs ieiet svētā transā, un viņiem piederēs prieka un laimes pārpilnība par viņu taisno dzīvi.”

Maitreijas atnākšana būs saistīta ar okeānu lieluma samazināšanu, lai Maitreija varētu bez pūlēm tos šķērsot. Bez tam cilvēkiem atklāsies īsta dharma (likums, mācība), lai varētu radīt Jauno pasauli.

Starp pēdējā Budas atnākšanas pareģojumiem tiks uzskaitītas parādības, kuras izbeigsies: nāve, kari, bads, slimības un jaunajā sabiedrībā izplatīsies līdzcietība un mīlestība.

Pazīstamā orientālista un etnogrāfa J. Rēriha apcerējumā “Maitreija – nākamais Buda” vēstīts par leģendām, kas saistītas ar Maitreijas atnākšanu: “Fa sjaņ, ķīniešu svētceļnieks V gs. m. ē. nodeva mums leģendāru mūku stāstu par Šakjamuni kausu, kas būs apslēpts līdz tam laikam, kad pienāks laiks Maitreijas iemiesojumam. Bet ne tikai kauss gaida nākamā Budas atnākšanas laiku: kalnos Kukkutapada, netālu no Gaijas, atrodas Kašjapas ķermenis, kuram saglabāts Gautamas Budas mūka apģērbs. Kad Maitreija īstenos savu parādīšanos šajā pasaulē, viņš brīnumainā veidā pārskaldīs kalnu un saņems no šī svētā pēdējā Budas svēto apģērbu. Šīs leģendas skaidri atspoguļo ticību, ka nākamais Buda atnāks, lai turpinātu Šakjamuni mācību.”

Minēsim fragmentu no grāmatas “Triju dārgumu gaisma”, kuras autori ir divi Tibetas lamas Khenčen Palden Šerab Rinpoče (Khenchen Palden Sherab Rinpoche) un Khenpo Cevang Dongjal Rinpoče (Khenchen Palden Sherab Rinpoche).Grāmatā stāstīts par cilvēku, kurš bija liels indiešu zinātnieks, taču tikai īstenas līdzcietības dēļ viņš spēja tieši sazināties ar Skolotāju Maitreiju.

“Tīrai līdzcietībai piemīt spēks aizvākt visus karmiskos tumšos plankumus un šķēršļus ceļā uz apgaismību. Kad iekšējā gudrība atvērta, jūsu relatīvās un absolūtās patiesības izpratne palielinās līdz ar pavirzīšanos uz apgaismību. Buda daudz reižu teica, ka līdzcietība ir visspēcīgākais instruments tumsonības novēršanai un gudrības vairošanai.

Ilustrācija tam ir stāsts par Asangu. Viņš bija cienīgs indiešu zinātnieks, dzimis apmēram piecsimt gadus pēc Budas, aptuveni kristietības ēras sākumā. Jaunībā Asanga devās uz universitāti Nalandā, slavenā seno indiešu klosterī un pirmo īsto universitāti pasaulē. Kaut arī Asanga kļuva par lielu zinātnieku, viņam tomēr bija šaubas par dažām mācībām. Viņš izjautāja daudzus zinātniekus un zinošos meistarus, bet neviens no viņiem nevarēja izkliedēt viņa šaubas. Viņš sāka praktizēt Maitreijas, nākamā budas vizualizāciju, domādams, ka tiklīdz viņš ieraudzīs Maitreiju, viņš atradīs atbildes uz saviem jautājumiem. Saņēmis iesvētīšanu un pamācības, viņš devās uz kalnu Indijā un meditēja par Maitreiju trīs gadus.

Asanga domāja, ka pēc trim gadiem viņam būs pietiekami spēka, lai sastaptos ar Maitreiju un uzdotu viņam savus jautājumus, bet uz šo laiku viņš nesaņēma nekādas zīmes. Pēc trim gadiem viņš nogura un zaudēja iedvesmu, un tāpēc pameta savu retrītu. Nokāpis no kalna, viņš iegāja ciemā, kur sanākuši cilvēki paskatīties uz vecīti, kas gatavoja adatu, berzējot lielu dzelzs nūju ar zīda gabalu. Asangam bija grūti noticēt, ka kāds var noslīpēt adatu, berzējot dzelzs nūju ar zīda gabalu, bet vecītis apliecināja viņam, ka tas ir iespējams, un parādīja viņam trīs adatas, ko viņš jau ir izgatavojis. Kad Asanga ieraudzīja tādu lielas pacietības paraugu, viņš nolēma turpināt savu praksi un atgriezās retrītā vēl uz trim gadiem.

Triju nākamo gadu laikā viņam bija vairāki sapņi par Maitreiju, bet tik un tā viņš nevarēja redzēt Maitreiju. Pēc trim gadiem viņš jutās noguris, un atkal nolēma aiziet. Nokāpis no kalna, viņš redzēja vietu, kur ūdens pilēja uz akmens. Ūdens pilēja ļoti lēni, viens piliens stundā, bet šis piliens ir izdobis lielu caurumu klintī. To ieraudzījis, Asanga atkal atguva vīrišķību un nolēma atgriezties retrītā vēl uz trim gadiem.

Šajā reizē viņam bija labi sapņi un citas zīmes, bet viņš tik un tā nevarēja skaidri redzēt Maitreiju un uzdot viņam savus jautājumus. Viņš atkal aizgāja. Nokāpis no kalna, viņš ieraudzīja maziņu caurumiņu klintī. Vietu ap cauruma akmeni bija nopulējuši putnu spārni. Tas lika viņam pieņemt lēmumu atgriezties alā vēl uz trim gadiem. Bet arī pēc šā trīs gadu laika sprīža viņš tik un tā nevarēja redzēt Maitreiju. Pēc divpadsmit gadiem viņam nebija atbilžu, tāpēc viņš pameta savu retrītu un gāja lejā pa nogāzi. Pa ceļam viņš uzdūrās vecam sunim līdzās ciemam. Kad viņš ierējās, Asanga ieraudzīja, ka suņa ķermeņa lejasdaļa bija ievainota un pārklāta ar blusām un tārpiem. Pieejot tuvāk, viņš redzēja, ka suns šausmīgi cieš, un izjuta ļoti lielu līdzcietību pret viņu. Viņš domāja par visiem tiem gadījumiem, kad Šakjamuni Buda atdeva sevi dzīvajām būtnēm, un nolēma, ka ir pienācis laiks atdot savu ķermeni šim sunim un kukaiņiem.

Viņš ienāca ciemā un nopirka nazi. Ar šo nazi viņš nogrieza gaļas gabalu no sava gurna, domādams aizvākt tārpus no suņa un pārvietot tos uz savu miesu. Pēc tam viņš pārdomāja, ka tad, ja viņš ņems kukaiņus ar pirkstiem, tie nomirs, jo tie ir ļoti trausli. Tāpēc viņš nolēma aizvākt kukaiņus ar mēli. Viņš negribēja skatīties to, ko viņš darīs, tāpēc aizvēra acis un pastiepa mēli pie suņa. Bet viņa mēle trāpīja zemei. Viņš atkal un atkal mēģināja, bet viņa mēle joprojām skāra zemi. Beidzot viņš atvēra acis un ieraudzīja, ka vecais suns ir pazudis un tā vietā bija Buda Maitreija.

Ieraudzīdams Budu Maitreiju, viņš bija ļoti priecīgs, un vienlaikus nedaudz sarūgtināts. Asanga praktizēja tik daudzus gadus, un tikai tad, kad viņš ieraudzīja veco suni, Maitreija parādījās viņam. Asanga sāka raudāt un jautāja Maitreijam, kāpēc viņš agrāk neparādījās. Maitreija atbildēja: “Es nebiju nelīdzcietīgs pret tevi. No pirmās dienas, kad tu atnāci alā, es vienmēr biju ar tevi. Bet līdz šai dienai tava redze bija aptumšota. Tagad tu redzēji mani tavas lielās līdzcietības dēļ pret suni. Šī līdzcietība novērsa tavu redzes tumsu tāpēc, ka tu varēji redzēt mani.”

Pēc tam Maitreija personīgi mācīja Asangam tekstus, zināmus kā Piecas Maitreijas mācības, kuri ir ļoti svarīgi teksti Tibetas tradīcijā.

Asangas kontakts ar Maitreiju dzima no līdzcietības. Tikai viņa līdzcietības dēļ tumsība izgaisa. Šī iemesla dēļ Guru Padma Sambava mācīja, ka bez līdzcietības dharmas prakse nenes augļus, un īstenībā jūsu prakse bez līdzcietības ir sapuvusi.”

Ja pirmās apslēptās zināšanas paziņotas ar H Blavatskas, Šambalas Mahatmu skolnieces starpniecību un Teozofijas biedrību, tad vēlāk šī Mācība bija attīstīta un publicēta Agni Jogas grāmatās (Dzīvā Ētika) ar H. Rērihas starpniecību. “Lielais Valdonis M.” deva pasaulei Ugunīgo Mācību kā Jaunu Derību Zemei uz pārejas sliekšņa uz Ugunīgo Laikmetu.

Agni Jogas grāmatās teikts:

“Maitreija atnāks un degs ar visām ugunīm. Viņa sirds degs līdzcietībā pret visu panīkušo, pagrimušo cilvēci; liesmos Viņa sirds jaunu sākumu apstiprinājumā.”(Hierarhija, 3. p.).

Šambalas Valdonis rāda cilvēcei trīs Norādījumus: Maitreijas Mācība aicina cilvēka garu uz Mūsu radošo pasauli. Maitreijas Mācība norāda uz Bezgalību Kosmosā, dzīvē, gara sasniegumos! Maitreijas Mācība glabā kosmiskās uguns zināšanas kā Visuma parādību ietverošās sirds atradumu.

Sensenais ticējums apliecina, ka Maitreijas atnākšana radīs gara augšāmcelšanos. Mēs piebildīsim – gara augšāmcelšanās varēs iestāties pirms Atnākšanas kā Valdoņa Maitreijas Mācības apzināta pieņemšana. Patiesi – augšāmcelšanās! (Hierarhija, 7. p.). Maitreijas Laikmets tiek dēvēts par Pasaules Mātes Laikmetu arī Dzīvās Ētikas Mācībā.

“Maitreijas Laikmets apliecina sievieti. Maitreijas parādīšanās taču saistīta ar Pasaules Mātes apliecināšanu pagātnē, tagadnē un nākotnē.” (Hierarhija, 13. p.).

Jautās: “Kāpēc šo laikmetu dēvē par Pasaules Mātes Laikmetu?” Patiešām, tā tam jāsaucas. Sievietes palīdzība būs liela, ne vien ienesot apgaismību, bet arī nostiprinot līdzsvaru. Juku laikos līdzsvara magnēts izjaukts, un ir vajadzīga brīvā griba, lai apvienotu izirušās daļas. Maitreijam – Līdzcietībai ir vajadzīga sadarbība. Kas ziedos sevi lielā Laikmeta godam, tas pļaus bagātīgu ražu.

Domātājs teica: “Protiet strādāt visas cilvēces labā.” (Pārpasaulīgais, 772. p.).

Tā starp Maitreijas Laikmeta pazīmēm bija iezīmēts Sākumu līdzsvars: vīrišķīgais un sievišķais.

Cita Jaunā Laikmeta pazīme būs sadarbība: “Sadarbība visā”, – piebilst Maitreijas laikmets. Ne pēc pavēles, ne pēc harmonijas, bet ar domu zibenīgi savienojas līdzstrādnieki.” (Agni Jogas Zīmes, 101. p.).

Sākoties XXI gadsimtam, Maitreija atkal stāv pie mūsu sliekšņa un klauvē pie durvīm. Viņa aicinājums Zemes cilvēcei kļuva iespējams, pateicoties jaunam starpniekam starp Lielajiem Skolotājiem un cilvēkiem. Tāda starpniece kļuva T. Mikušina – Lielās Baltās Brālības Sūtne, kura pieņēmusi kopš 2005. gada Vēstījumus no vairāk nekā piecdesmit Gaismas Būtnēm, iekļaujot arī no Kunga Maitreijas.

Vēstījumu galvenā ievirze šajā Pārejas posmā uz Dievišķo Realitāti ir dot cilvēkiem konkrētas rekomendācijas un palīdzēt pēc iespējas lielāku dvēseļu skaitam atbrīvoties no vecās pasaules enerģijām, lai pieņemtu jaunās Dievišķās Pasaules enerģijas.

Vairāk par Maitreiju un informācijas avotiem lasīt šeit.

Uz jautājumu: vai Lielie Skolotāji var nākt iemiesojumā vēlreiz? Atbilde – ja tāda būs Dieva griba, tad Viņi var nākt iemiesojumā vēlreiz, jo Dievam viss ir iespējams.