Laura jautā: Par draudzības tēmu lasot radās tāds jautājums. Man ir vēlme draudzēties, bet vienmēr gadās tā, ka visām meitenēm jau ir kāda draudzene. Labāka par mani. Tāda, kurai vienmēr atrodas laiks tikties vai piezvanīt, bet man ne. Ja es zvanu, tad notiek saruna, ja nezvanu tad man arī nezvana. Tāda sajūta, ka ar mani neviena negrib draudzēties. Neesmu vajadzīga. Jo ja būtu vajadzīga, tad man arī piezvanītu. Vai šādā gadījumā mest mieru domai par draudzību?
Elvita Rudzāte atbild: Lauras vēstule ļoti labi atspoguļo kā jūtas cilvēks, kas dzīvo gaidās. Laura jūtas slikti, jo nesagaida no draudzenēm tādu attieksmi kādu vēlas un pat domā, ka viņai no draudzības jāatsakās.
Lauras neapgūtā mācība ir došana neko negaidot pretim. Ja viņa iemācīsies dot savu draudzību, kas ir Dievišķās mīlestības izpausmes forma, tad arī viņu mīlēs un gribēs ar viņu draudzēties. Ja viņa gaidīs, lai ar viņu draudzējas pēc viņas uzmanības apliecinājumiem, tad viņa neko nesagaidīs un izdarīs aplamus secinājumus, ka viņai jāatsakās no draudzības.
Draudzība rodas starp cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas vibrācijas. Līdzīgs piesaista līdzīgu – tāds ir Dievišķais dzīves likums, tāpēc draudzība izveidojas tieši starp cilvēkiem, kam ir līdzīgas enerģijas, bet var nebūt līdzīgi uzskati.
Cilvēka vibrācijas ir saistītas ar cilvēka apziņas līmeni. Diviem cilvēkiem, kuru uzskati ir atšķirīgi, bet līdzīgs apziņas līmenis, var izveidoties draudzība, un viņiem var būt interesanti pārrunāt atšķirīgos viedokļus, bet šīs sarunas neradīs strīdus situācijas, jo tās balstās cieņā un savstarpējā uzticēšanās.
Ideāli, ja draudzība izveidojas starp cilvēkiem, kam ir līdzīgs apziņas līmenis un līdzīgi uzskati, šāda draudzība ir spēcīga un kopā šie cilvēki varētu paveikt lielas lietas.
Draudzība ir enerģija. Tā ir vienojošā enerģija un tieši tāpēc tā var apvienot gan augsti attīstītus cilvēkus, gan zemi attīstītus cilvēkus.
Ja viens no draugiem iet garīgās attīstības ceļu, paplašinot apziņas līmeni, bet otrs draugs to nedara un iespējams pat degradējas, tad šāda draudzība nespēs pastāvēt ilglaicīgi, jo abiem draugiem kļūs vienam ar otru garlaicīgi. Tāpēc bieži draudzības izjūk un tās arī nav jācenšas saglabāt, jo draugi ir izvēlējušies iet atšķirīgus ceļus. Tomēr dzīvē var notikt tā, ka pēc gadiem draudzība atjaunojas, jo bijušie draugi, ejot atšķirīgus ceļus, ir ieguvuši jaunu pieredzi un kādā brīdī atkal var būt ar līdzīgām vibrācijām.
Svētīta ir draudzība, kur abi draugi viens otru atbalsta un kopā veic labus darbus sabiedrības labā. Mēs dzīvojam Ūdensvīra laikmetā, kas ir sadarbības, vienotības un mīlestības laikmets, tāpēc tieši draudzībai ir izšķiroša nozīme dzīves mērķu sasniegšanā. Mūsdienās viens pats cilvēks spēj veikt ļoti ierobežotus darbus, bet kopā ar draugiem ir iespējas paveikt daudz laba. Draudzības jūtas svarīgas starp līdzgaitniekiem, bet dažkārt draudzības jūtas pārvēršas pieķeršanās jūtās. Tādā gadījumā starp draugiem var rasties problēmas, jo tiek zaudēta brīvība no vienas puses, kaut arī ir sajūta, ka draudzība ir kļuvusi ciešāka. Patiesībā ciešuma pakāpi nosaka pieķeršanās stiprība. Īsta draudzība ir brīva, bez nosacījumiem. Tāpēc, lai attīstītu draudzību bez nosacījumiem, nepieciešams mācīties – izprast dzīvi. Jo labāk izproti dzīvi, jo mazāk no tās gaidi, bet vairāk vēlies tai dot. Laimīgs cilvēks ir tikai devējs. Ņēmējs vienmēr piedzīvo ciešanas, jo nekad viņam nepietiek un kaut kas nav izdarīts pietiekami labi.
Kļūsti par devēju, un tev būs ļoti daudz īstu draugu, bet galvenais tu jutīsies laimīgs!