Vai nav tā, ka tik un tā cilvēks saslims, ja tā vēlēsies Dievs? 06.06.2017

Jana jautā: Sakiet ,ko Jūs domājat par vakcīnām?! Tik daudz, biedējošas, pie tam nereti vakcīnas rezultātā cilvēks saslimst.. Arī pēc vakcīnas slimo..

Vai maz ir vērts pakļaut organismu šim stresam? Vai nav tā, ka tik un tā cilvēks saslims, ja tā vēlēsies Dievs?

Interesanti par laima slimību un encefalītu.. Saka, ka tos pārslimojot iegūst imunitāti. Tad sanāk, ka šī mācību stunda ir apgūta.. bet ja tomēr ne, tad jau cilvēks nesaslims atkārtoti, kā, piemēram, ar gripu vai kakla sāpēm? Vai arī šajos gadījumos slimība ir kā pēdējā iespēja apgūt attiecīgās mācību stundas?

Elvita Rudzāte atbild: Mums ir ļoti dažādi apziņas līmeņi, ļoti dažāda attieksme pret dzīvi. Ja cilvēks nav iemācījies dzīvot harmonijā, nav izpratis Dievišķos likumus un mācības, viņā ir satraukumi un stresi, tad viņš var sev piesaistīt infekcijas slimību, jo ķermenis nav pasargāts no inficēšanās, ja cilvēks nedzīvo pilnīgā harmonijā. Bet cik daudzi no mums spēj dzīvot pilnīgā harmonijā? Tāpēc es uzskatu, ka pret dzīvībai bīstamām slimībām ir jāpotējas, bet neatbalstu potes pret slimībām, kuras vienkārši ir jāizslimo – vējbakas, masaliņas, gripa.

Esmu dzirdējusi, ka cilvēki ir inficējušies ar slimību arī pēc potes saņemšanas. Tas nozīmē, ka pat potes mūs nespēj pasargāt, ja nevēlamies mācīties un izprast dzīvi, atgriežoties ticībā pie Dieva.

Cik es zinu, tad vienreiz izslimojot encefalītu vai laimas slimību, imunitāte neizveidojas. Jāsaprot, ka imunitāte attīstās dabiski, ja cilvēks ir apguvis noteiktas mācību stundas, izpratis noteiktus dzīves likumus, bet galvenais jūtas harmonijā un mīlestībā. Tādā gadījumā, pat ja viņš būs kontaktā ar vīrusu vai infekciju, viņa ķermenis to neuzņems.

Esmu dzirdējusi par gadījumiem, kur pēc potēm bērni ir smagi saslimuši, pat kļuvuši par invalīdiem. Tās ir karmiskas situācijas no kurām nav iespējams izbēgt arī tad, ja potes nebūtu saņemtas. Ja tev caur ciešanām ir jādzēš pagātnē pieļautās kļūdas, tad tu no tām nespēsi izvairīties – tāds ir Karmas likums, jo karma ir jāatstrādā. Piemēram, man ir zināms gadījums, kur it kā vesels bērns pēc potes saņemšanas smagi saslima un kļuva par invalīdu. Šī bērna māte ļoti nievājoši izturējās pret cilvēkiem. Ja kāds viņai nepatika, tad viņa to nosauca par “kropli”. Diemžēl sieviete nezināja, ka ar šiem vārdiem un nievājošo attieksmi pret cilvēkiem viņa rada sev sliktu karmu, kuru nākas izpirkt. Arī viņas vīrs bija jautras dabas, kas prata par citiem pasmieties ar it kā labu humoru bez ļauna nodoma, tomēr kā izrādās arī viņš uzņēmās uz sevis sliktu karmu, jo visu dzīvi nākas rūpēties par bērnu invalīdu, lai dzēstu pagātnē pieļautās kļūdas. Pārsvarā invalīdu vecākiem ir jāiemācās izprast, ka neviens nav labāks vai sliktāks par otru cilvēku, ka arī invalīdi ir tādi paši cilvēki, tikai viņiem ir jāpievērš īpaša uzmanība. Rūpes par invalīdu palīdz vecākiem atbrīvoties no nievājošās attieksmes pret citiem cilvēkiem, tā caur ciešanām notiek viņu attīstība.

Nekad nevajag riskēt ar savu dzīvību muļķīgā veidā, jo dzīvība ir liels dārgums – tā ir mūsu iespēja augt garā, jo šajā dzīvē gūtā gudrība tiek paņemta līdzi uz nākamo dzīvi. Tieši tāpēc nedrīkst vieglprātīgi izturēties pret to laiku, kas ir atvēlēts šajā dzīvē un riskēt ar dzīvību drīkst tikai pašuzupurējoties citu labā, piemēram, aizsargājot savu dzimteni vai ģimeni. Visi tie, kas riskē ar savu dzīvību adrenalīna iegūšanai, naudas pelnīšanai vai slavas gūšanai, vieglprātīgi izturas pret Dieva dāvanu un daži no tiem par šo kļūdu ir brīdinājuši visu pasauli, piemēram, slaveni autobraucēji vai motobraucēji, kas zaudējuši dzīvību vai kļuvuši par invalīdiem pēc nelaimes gadījuma sacensībās vai pēc tam, piedzīvojot nelaimes gadījumu. Diemžēl cilvēce neizprot šos brīdinājumus, un turpina nevajadzīgi riskēt ar savu dzīvību. Ar to es gribu teikt, ka zemas apziņas līmeņa cilvēks atsakoties no potēm, riskē ar savu vai bērna dzīvību.

Kā rīkoties jaunajām māmiņām, izdarot izvēli par potēm? Es ieteiktu ieklausīties savā sirdī un sajust bērnu, vai viņam ir nepieciešama pote vai labāk no tās izvairīties. Nevienam no mums nav zināms Dieva plāns attiecībā uz sevi un tuviniekiem. Tomēr Dievs vēlas, lai mēs neizturamies vieglprātīgi pret viņa dāvanu – dzīvību. Visi medicīnas sasniegumi ir pateicoties Dieva gribai. Arī sasniegumi, kas kaitē cilvēka veselībai ir notikuši ar Dieva atļauju. Piemēram, nav noslēpums, ka E vielu lietošana uzturā ir kaitīga veselībai. Kāpēc Dievs atļāva cilvēcei izdomāt E vielas? Tāpēc, ka tikai Viņš zina kādi notikumi sekos, kas cilvēcei ir jāmācās un kā gūtā pieredze no E vielu lietošanas palīdzēs cilvēcei augt garā.

To pašu es gribu teikt par cilvēku izdomātajām potēm. Ja reiz viņas ir radītas, tad Dievs tam ir devis atļauju. Padomājiet, kas notiktu ar cilvēkiem ar zemu apziņas līmeni, ja nebūtu izgudrotas potes? Lielākā daļa no viņiem nomirtu, tāpēc Dievs atļāva radīt potes, lai dotu laiku attīstībai cilvēkiem, kuriem apziņas līmenis vēl nav pietiekoši augsts. Bet kādos brīžos būtu pareizi lietot potes un kādos brīžos atturēties, tas tomēr ir jājūt cilvēkam. Piemēram, es atceros, ka manas ģimenes ārste neatļāva uzreiz potēt visas potes maniem bērniem, bet vēroja to attīstību. Viņa labi apzinājās, ka pote var arī negatīvi ietekmēt bērnu, kas vēl nebija šādam stresam gatavs. Tā bija viņas intuīcija, kas izdarīja izvēli kurā brīdī potēt, jo arī mani bērni bija ļoti jutīgi jau no dzimšanas. Es vairs neatceros kādā vecumā viņi saņēma galvenās – dzīvībai svarīgās potes, bet es zinu, ka tas notika vēlāk nekā citiem bērniem. Es uzticējos savai ģimenes ārstei, jo viņa patiesi kalpoja slimniekiem, strādājot no agra rīta līdz vēlam vakaram, bet šādi ārsti mūsdienās ir retums.

Jana jautā vai nav tā, ka tik un tā cilvēks saslims, ja tā vēlēsies Dievs? Dievs mūs vēro. Mēs uzņemamies atbildību par katru mūsu izvēli un nevis Dievs vēlas, lai mēs saslimstam, bet mēs paši ar savu nepareizo rīcību vai domāšanu piesaistām sev slimību. Dievs vēlas, lai mēs visi esam veseli un laimīgi, bet pastāvīgi augam garā jeb paplašinām savu apziņas līmeni. Ja mēs paši šo attīstību apturam, neizmantojam Dieva dotās iespējas un neapgūstam Viņa dotos Likumus un Mācības, tad Viņš atļauj mums sastapties ar ciešanām, kas dažkārt ir smagas slimības. Vai cilvēks varēja izvairīties no smagas slimības? Jā, varēja, ja pirms tam būtu sācis mācīties un izpratis dzīvi jeb Dievišķos likumus, izdarot pareizas izvēles. No smagas slimības nevar izvairīties tikai karmas atstrādāšanas gadījumos, bet ar patiesu nožēlu, pareizām izvēlēm un atgriešanos pie Dieva, slikto karmu var mīkstināt. Vēlreiz atkārtoju, ka tikai mūsu kļūdainās izvēles un nepareizā domāšana noved pie smagas slimības nevis tāda ir Dieva vēlēšanās. Arī svētie cilvēki, kas uzņemas uz sevis smagas slimības, lai atmodinātu cilvēci, palīdzot tai kļūt labākai, slimību uzņemas labprātīgi. Dievs nekad neliek viņiem to uzņemties, tā ir svēto cilvēku izvēle. Tāpēc nevainojiet savās nelaimēs Dievu vai citus cilvēkus. Mācieties ieraudzīt savas dzīves cēloņus un sekas, un atcerieties, ka viss tas, kas ar mums notiek, ir absolūti taisnīgi.