Vai pareizi šķirt attiecības, ja partneriem ir seksuāla nesaderība? 25.10.2023
Krists jautā: Paldies par Jūsu darbu, Jūsu portālu lasu jau vairāk kā 7 gadus un izlasot rakstu portālā lsm.lv par attiecībām (https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/24.10.2023-normala-gimene-pec-15-gadu-laulibas-uzdavinat-otram-skirsanos.a528844/) kaut kas lika aizdomāties, ka viss nav gluži kā šeit tiek pasniegts un patiesībā cilvēkiem vajadzētu Jūsu padomu un zināšanas, jo manuprāt attiecības izjuka egoisma un prāta tumsības dēļ nevis nesaderības, taču vēlētos dziļaku Jūsu skaidrojumu un komentāru.
Elvita Rudzāte atbild: Tā kā rakstā minētie partneri man nav lūguši viedokli par viņu dzīvi, tad nebūs ētiski, ja es viņu dzīvi komentēšu bez viņu atļaujas saņemšanas. Tāpēc mans komentārs vairāk būs vispārīgs, kas attieksies uz visām ģimenēm.
Lai būtu veiksmīgas attiecības, ļoti svarīgs ir attiecību sākums – vai attiecības tiek veidotas ar brīvu partneri, kam nav citas attiecības vai iepriekšējās attiecības ir beigušās gan juridiski, gan emocionāli, gan garīgi. Ja viens no partneriem nav brīvs, tad attiecību pamatā jau tiek ieliktas ciešanas, kuras agrāk vai vēlāk nāksies piedzīvot.
Dievišķais Polaritātes likums nosaka, ka pretējie poli pievelkas. Tāpēc partnerattiecībās pievelkas raksturos un temperamentā atšķirīgi partneri. Piemēram, aktīva sieviete pievilks sev pasīvu vīrieti un otrādi. Dievišķā Polaritātes likuma jēga attiecībās ir tāda, ka attīstība notiek, ja iepazīsti pretpolu un mācies no pretpola nonākot pie zelta vidusceļa. Respektīvi, aktīvai sievietei no pasīvā vīrieša ir jāmācās dzīvi dzīvot mierīgāk, lēnāk, harmoniskāk jeb kā latviešu tautas dziesmās māca – rāmi, rāmi, pamazām.
Savukārt pasīvajam vīrietim no aktīvās sievas ir jāmācās būt aktīvākam, tomēr saglabājot harmoniju. Zelta vidusceļš attiecībās ir kad partneri harmoniski darbojas un tiecas virzīties uz priekšu garīgi un intelektuāli, respektējot viens otra vajadzības un iespēju robežās apmierinot partnera vēlmes.
Attiecību noturību nosaka nevis saderība seksā, bet gan izvēle starp baudām un mīlestību jeb izvēle starp mācību vai ciešanu ceļu. Ja partneri izvēlas dzīvot baudu dzīvi, tad maz ticams, ka partneri spēs izveidot ilglaicīgas un noturīgas attiecības, jo baudām piemīt tāda īpašība kā apnikums un vēlēšanās izbaudīt kaut ko jaunu. Pat vissaderīgākie partneri seksā, ja viņu attiecības nebalstīsies uz jūtām jeb mīlestību, agrāk vai vēlāk attiecības pārtrauks, jo kaut kādā brīdī kaisle pazudīs un partneri meklēs citu partneri.
Ģimenes, kas vienojas par atvērtām attiecībām dzīvo baudu dzīvi. Tāda ir viņu izvēle, bet tā nav saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, bet tā kā visticamāk partneriem nemaz nav vēlēšanās dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, tad viņiem neviens neaizliedz dzīvot baudu dzīvi. Tomēr jāņem vērā, ka visām izvēlēm ir sekas. Pie tam šie cilvēki nezina, ka visās intīmās attiecībās tiek uzņemta partnera karma (negatīva enerģija), kas būs jāizpērk neatkarīgi no tā vai būsi vai nebūsi kopā ar partneri. Ja tev ir daudz partneru, tad arī karmas krājums ir ievērojams un nevajag žēloties, ka dzīvē ne darbā, ne citās jomās neiet tā kā vēlētos. Citiem vārdiem sakot, partneri, kas izvēlas dzīvot baudu dzīvi, pakļauj sevi ciešanām, kuru smagums būs atkarīgs no uzņemtās karmas daudzo intīmo attiecību laikā.
Ja partneri izvēlas iet garīgās izaugsmes ceļu, tad viņi zina, ka attiecībās būs grūtības, kuras būs jāpārvar. Pat ja partneri seksuāli ir nesaderīgi, mīloši partneri atradīs kompromisu arī intīmajās attiecībās, jo svarīgāk par visu viņiem būs iepriecināt mīļoto.
Ja partneri izvēlas šķirt attiecības, tad viņi nodara sāpes saviem bērniem. Ne visi bērni ārēji pauž savas izjūtas, bet cieš visi bērni un daudzi no viņiem vēlāk nespēj izveidot laimīgas ģimenes, jo nav to mācījušies no saviem vecākiem. Tāpēc sabiedrībā šķirto ģimeņu skaits pieaug, nelaimīgu cilvēku skaits pieaug un valstīs, kur audzināšanas jautājumi ir atstāti novārtā, bet baudas un egoistiska attieksme ir pirmajā vietā, iedzīvotāju skaits samazinās.
Man patiešām ir žēl cilvēku, kas izvēlas baudu dzīvi, jo viņi patiešām nesaprot, ko dara un kādas sekas būs viņu izvēlei, bet agrāk vai vēlāk arī viņi sāks domāt, vai viņu izvēle bija pareiza, bet tas notiks tikai tad, kad būs piedzīvotas izdarītās izvēles sekas jeb ciešanas.
Man patiešām ir žēl cilvēku, kas izlasot Krista minēto rakstu, izdarīs izvēli šķirt savas attiecības, jo domās, ka grūtības attiecībās nav jāpārvar, neizprotot, ka partneri viens otram ir skolotāji un, ka mēs esam nākuši iemiesojumā nevis lai baudītu dzīvi, bet gan lai augtu garā.
Vai pareizi šķirt attiecības, ja partneriem ir seksuāla nesaderība? Dievišķais likums nosaka: “Ko Dievs ir savedis kopā, tos tikai Viņš var šķirt”. Jo ātrāk cilvēce izpratīs, ka partnerattiecības ir milzīga atbildība un iespēja strauji augt garā, jo ātrāk cilvēce pārtrauks sevis iznīcību un evolucionēs. Dievs nevienam neaizliedz iegūt slikto pieredzi un mācīties caur savām kļūdām, bet laiks tiek pazaudēts. Tie, kas izvēlas ciešanu ceļu, vairs nepanāks tos, kas izvēlējās mācību ceļu.