Vai pastāv brīvā griba un vai tā tiešām ir brīva? – pirmais turpinājums 05.05.2015
Vai pastāv brīvā griba un vai tā tiešām ir brīva? – raksta sākums
Žanete jautā: Patiecos par Jūsu skaidrojumu! Daudz domāju par to un tomēr nevaru piekrist, ka brīvā griba pastāv. Citējot Jūsu rakstīto: “Iztēlojieties skatuvi, kur tiek spēlētas dažādas dzīves ainiņas. Mums katram Dievs ir devis savu lomu un saprātu, sakot: “Ej spēlē savu lomu tā kā tu gribi, bet saprātīgi.” Dievs zina, kādas mācības mums dzīves laikā ir jāapgūst, tāpēc Viņš kā Režisors raugās no malas kā mums iet ar savu mācību apguvi. Kad Viņš redz, kad mēs aizmirstam savu lomu, tad talkā nāk suflieris, kas pasaka priekšā tekstu. Kad Viņš redz, ka mēs ar savu brīvo gribu varam izjaukt teātra izrādi, tad viņš atsūta uz skatuves kādu, kas ar savu rīcību visus spēlētājus atved atpakaļ uz tā ceļa, ko Režisors vēlas. Tomēr sekot vai nesekot Dieva zīmēm vai cilvēkiem, kuri ved mūs pie Dieva, mēs izvēlamies paši ar savu brīvo gribu. Ja Dievs redz, ka mēs vienalga spēlējam savu lomu nepareizi, neskatoties uz visiem Dieva mēģinājumiem mūs atturēt no kļūdu pieļaušanas, Viņš mūs paņem no skatuves nost (iestājas fiziskā ķermeņa nāve) un mums ir dota iespēja turpināt skatīties izrādi no skatīju krēsliem (Smalkā plāna).”
Tas nozīmē, ka mēs esam kādas spēles daļa, kur mums, gribot vai negribot, ir jāpiedalās un jāpieņem tādi spēles noteikumi, kādi tie ir. Mums nav brīvā griba atteikties spēlēt, iebilst spēles kārtībai un noteikumiem. Iznākums ir viens – agrāk vai vēlāk tev būs jāspēlē un jāiemācās tā spēle spēlēt. Katra paša ziņā paliek vien attieksmes jautājums – spēlēt labrātīgi un pakļauties noteikumiem, vai dumpoties un ciest zaudējumus. Jāatzīst, ka man nekad nav patikušas spēles, jau kopš bērnības. Sajūta, ka dzīve ir viena vien ilūzija, vien spēle, kur ir jāiemācās un jāpieņem Dievišķie likumi un mācības, mani dzen izmisumā un es jūtos bezpsēcīga pret to. Manas veselības problēmas (muguras un sprandas sāpes, galavssāpes, migrēna, sliktā dūša, vēdera sāpes un gastrīts u.c.) man rāda, ka man ir jāmācās un jāizprot dzīves jēga, ka man nav atkāpšanās iespējas. Bet manī nav pietiekoši daudz ticības un spēka, lai ietu apzinātu garīgās attīstības ceļu, es nejūtos tam gatava. Esmu strupceļā. Iespējams, es neizprotu brīvības jēdzienu un lietu kārtību, iespējams, mans apziņas līmenis nespēj pieņemt to un, iespējams, man ir jātgriežas sākumpunktā, lai to izprastu un iemācītos.
Elvita Rudzāte atbild: Pirms iemiesošanās, atrodoties Smalkajā plānā, mēs paši ar brīvu gribu izvēlējāmies nākt iemiesojumā, lai apgūtu noteiktu skaitu dzīves mācības. Simboliski mēs piekritām Režisoram iet uz skatuves un spēlēt savu lomu. Ja kāds nav gatavs spēlēt savu lomu, tad viņam ar varu neliek to darīt, bet pārsvarā Smalkajā plānā ir otrādi, visi ļoti vēlas tikt uz skatuves un stāv garā rindā, lai saņemtu šo iespēju. Ja mēs cilvēki redzētu kas notiek aiz blīvās sienas starp Smalko un fizisko plānu, kur tik daudz Dvēseļu gaida savu rindu, lai nāktu iemiesojumā, ja mēs redzētu to prieku, ko izjūt Dvēsele iemiesojoties mātes ķermenī, laicīgā dzīvē abortu būtu ļoti maz vai nemaz.
Smalkā plāna dzīvās būtnes visus iemiesojumā esošos cilvēkus uzskata par izredzētiem. Tas ir tāpat, kā laicīgā dzīvē visi aktieri vēlas, lai režisors viņiem iedod kādu lomu. Par lielām lomām ir īpašs prieks, bet tās režisors dod tiem viņaprāt labākajiem aktieriem.
Nevajag uztraukties, ka šobrīd nespējat izprast kādu mācību vai pieņemt kādu Dievišķo likumu. Nevajag neko darīt ar varu piespiedu kārtā. Viss ir jādara ar mīlestību, tad būs labs rezultāts.
Tā kā Zaiga brīvprātīgi lasa portālu domatajs.lv, tas nozīmē, ka neapzināti viņa ir gatava izprast savas mācības un Dievišķos likumus. Tas, ka viņā ir protests un bezspēcības izjūta, liecina, ka viņai blakus ir liela iespēja, bet vai viņa šo iespēju izmantos vai nē, tā atkal būs viņas pašas brīvā griba. Ja Zaigu netracina mans viedoklis, tad iesaku viņai internetā noklausīties jau bijušos Piedošanas mācības e-seminārus un turpināt klausīties nākamos e-seminārus, kas notiek katru trešdienu laikā no plkst.20.00-21.00. Ja Zaiga šobrīd nav gatava kaut ko tādu klausīties, tad var arī to nedarīt līdz brīdim, kad viņā radīsies vēlēšanās izprast savas mācības ar prieku un interesi. Dievs ir pacietīgs un vienmēr gatavs gaidīt mūsu pamošanos. Arī es pamodos tikai 2000.gadā, bet pirms tam manī bija vēl lielāks protests un neticība nekā Zaigai.