Vai pastāv iespēja dziedināties no garīga rakstura slimības? 02.01.2019
Vīrietis jautā: Liels paldies par Jūsu iepriekšējo atbildi. Ļoti palīdz, uzmundrina un stiprina manu cerību! Es jau iepriekš rakstīju jautājumu par neirozi. Par iespējām izārstēties utt. Bet šobrīd jautājums ir savādāks, saprotu, ka esmu novedis sevi līdz smagam stāvoklim un visādi cenšos no tā izlīst, iet smagi. Apmeklēju psihoterapiju vairākus gadus. Uz jautājumu par diagnozi, saņemu atbildi, ka šajā procesā tā īsti nav svarīga, svarīgākais ir iznākums, bet sākumā runāja par smagu neirozi. Man tomēr šķiet, ka to varētu saukt pa šizofrēniju. Galvā putra un viss sašķēlies-vārdi, domas, rīcības.
Protams, ir arī skaistā puse, bet tā vienmēr ir tikusi apspiesta, tā vietā, lai parādītu savu īsto seju, esmu izlicies par kādu citu, atdarinājis kādu citu, runājis citu vārdiem. Izlicies tik tālu, ka vairs nezinu, kas esmu es pats, sevi esmu “apēdis”.
Pastāstiet, lūdzu, vai pastāv iespēja dziedināties no tāda stāvokļa? Un interesē arī par cilvēka garu, kurš pamet cilvēka ķermeni, lai cilvēks varētu sakārtoties dvēselē! Respektīvi kā cilvēks to izjūt, jo ir sajūta, ka mans gars nav ar mani, esmu to iznīcinājis. Un kādos gadījumos tas var atgriezties, protams, ja vispār var. Strādāju ar sevi ļoti! Jūsu grāmatā lasīju, ka šizofrēniķis netic, ka var izārstēties ar domu spēku, es ļoti ticu un ceru! Atradu arī tādu skaidrojumu slimībai-šizofrēniskais sabrukums ir ceļojums sevī un atpakaļ, lai paveiktu kaut ko nekavētu un atgūtu kaut ko pazaudētu, tādā veidā atkal sakārtojot sevi.
Elvita Rudzāte atbild: No visām slimībām patiesībā dziedina Dievs. Tieši tāpēc ne visiem slimniekiem palīdz vienāds medicīniskais atbalsts, jo Dievs katru cilvēku vēro individuāli un tikai Viņš lemj, kam palīdzēt atveseļoties, kam dot laiku caur slimību kļūt gudrākam, kuru paņem pie Sevis, jo laika limits ir izsmelts utt.
Kad 2000 gadus atpakaļ Jēzus dziedināja cilvēkus, tad Viņš slimniekam uzdeva divus jautājumus: “Vai tu vēlies izveseļoties?” Ja atbilde bija “jā”, tad Viņš jautāja: “Vai tu tici, ka izveseļosies?” Ja atbilde bija “nē”, tad Viņš atbildēja: “Tādā gadījumā pat Dievs tev nevar palīdzēt.”
Šie Jēzus vārdi pasaka, ka patiesībā mūs dziedina Dievs un tikai no Viņa žēlastības ir atkarīgs tas, vai mēs varam vai nevaram izveseļoties. Tāpēc ir tik svarīgi atgriezties ticībā pie Dieva. Man ir zināms šizofrēnijas gadījums, kur slimniece pilnībā izveseļojās, kad kļuva patiesi ticīga Dievam. Dievam viss ir iespējams.
Katru nakti, kad cilvēks aizmieg, viņa gars pamet ķermeni un dodas uz Smalko pasauli. Jo augstāk attīstīts gars, jo augstākā līmenī viņš nonāk Smalkajā pasaulē miega laikā un tiekas ar saviem Skolotājiem. Tas ir laiks, kad gars mācās vai Skolotāji mierina garu par kādu laicīgās dzīves notikumu, kas ļoti satrauc garu. Tomēr tad, kad gars atgriežas fiziskajā ķermenī, cilvēks neko neatceras par savu tikšanos ar Skolotājiem. Vienīgā pazīme, ka šāda tikšanās ir bijusi, cilvēks jūtas ļoti labi izgulējies un atpūties, ar jaunu spēku piepildīts.
Es nedomāju, ka vīrietis ir iznīcinājis savu garu, jo tad viņš nelasītu portālu Domātājs.lv, nestrādātu ar sevi, bet vienkārši kā zombijs vai robots pārvietotos no punkta A uz punktu B, viss viņam būtu vienaldzīgi, nekas viņu nespētu ietekmēt. Šādus cilvēkus sauc par dzīvajiem miroņiem.
Dvēseles sakārtošana nozīmē, ka cilvēks sāk lēnām izprast sevi un dzīvi un viņa dvēsele lēnām nomierinās, nav satraukta par ārējā vidē notiekošo, jo izprot savas neapgūtās mācības un to saistību ar ārējā vidē notiekošajiem procesiem. Jo mierīgāka dvēsele, jo vieglāk garam krāt dzīves gudrības graudus – turpinās gara attīstība.
Visas garīga rakstura slimības liecina, ka cilvēks savā attīstībā ir kāpis soli uz leju, arī augsti attīstīts gars, ja viņš nemācās un neiet attīstībā uz priekšu, var saslimt ar garīga rakstura slimību. Bet, ja cilvēks apzinās savu kļūdu un to labo, tad viņš atkal kāpj pa garīgās attīstības trepēm uz augšu. Tieši tāpēc no garīga rakstura slimībām ir iespējams izārstēties, ja tikai cilvēks iet apzinātu garīgās attīstības ceļu un atgriežas ticībā pie Dieva. Diemžēl ne visiem tas izdodas, jo daudzi domā, ka atgriešanās pie Dieva ir akla ticība Viņam. Akla ticība norāda uz to, ka cilvēks nemācās, bet, ja cilvēks nemācās, tad nenotiek gara attīstība. Tāpēc tik svarīgi ir mācīties un to var izdarīt lasot Gaismas Skolotāju doto Mācību (Bībele, Korāns, Gudrības Vārds, Dzīvā Ētika u.tml.) un gūtās zināšanas praktizējot ikdienas situācijās. Visvieglāk uztveramā ir Gudrības Vārda Mācība, jo tā cilvēcei ir dota vienkāršā valodā, pie tam, lasot diktātus, cilvēks saņem elektroniski Skolotāja enerģiju. Tāpēc vienas dienas laikā nedrīkst lasīt vairākus dažādu Skolotāju dotos diktātus un tie ir jālasa tādā secībā kādā tie ir cilvēcei doti (hronoloģiski pēc datuma, no 2005. g. 4.marta uz priekšu).
No kā baidīties, ja aiz muguras stāv Dievs?
sending...
