Vai tad dvēsele izvēlas vecākus ieņemšanas brīdī? 28.11.2017

Olga jautā: Lūdzu izskaidrot tādu jautājumu – par bērniem un dvēselēm. Saprotu, ka dvēsele izvēlas vecākus jau pirms dzimšanas. Lasot Valjaevas grāmatu “aicinājums būt mātei “ radās pretrunas. Arī tur tika teikts, ka dvēsele
izvēlas vecākus.  Bet samulsināja tāda lieta, ka ieņemšanas brīdī, ja vecāki nav precējusies, atrodas alkohola reibumā, sliktā garastāvoklī utt , tad var piesaistīt attiecīgas kategorijas dvēseli. Vai tad dvēsele izvēlas vecākus tieši ieņemšanas brīdī?

Un vēl – ja mēs ar vīru toreiz nebijām precējušies, bet par bērniņu bijām ļoti laimīgi, vai mēs esam piesaistījuši sliktāku dvēseli? Mēs mīlam savu bērniņu no visas sirds. Mans vīrs, toreiz draugs rūpējas par mani tā, kā dažs labs vīrs nerūpējas. Jāsaka, ka mana mamma gan no manis kaunējās un neteica radiem, ka gaidu bērniņu. Tas sabojāja prieku. Bet visā visumā tik laimīga kā grūtniecības laikā nebiju bijusi nekad. Vai tiesām mūsu bērniņš var ciest no tā, ka ieņemšanas brīdī nebijām vīrs un sieva oficiāli? Un ja kāds no vecākiem iemalkojis glāzi vīna, vai arī tad nāk pie viņiem zemāka dvēsele? Lūdzu izskaidrojiet.

Elvita Rudzāte atbild: Bērna ieņemšanas brīdis patiešām ir ļoti svarīgs, jo bērns patiešām izvēlas savus vecākus un tas notiek laikā, kad vecāki nododas intīmajai tuvībai. Ja vecāki nododas seksam un vēl ir alkohola reibumā, tas nozīmē, ka viņi bērnu negaida, bet vienkārši bauda dzīvi. Tās dvēseles, kurām ir jāapgūst mācība bailes “mani nemīl”, vai mācība “es neesmu nevienam vajadzīgs”, vai vieglprātības mācība, var izvēlēties vecākus, kas nemaz bērnu nav vēlējušies. Nav teikts, ka dvēsele ir zemāka savā attīstībā, bet tāds risks pastāv. Skaidrs ir tas, ka dvēsele vēlējās apgūt mācības, kuras var sniegt tieši tie vecāki, kurus viņa izvēlējās.

Ja vecāki plāno grūtniecību, ir oficiāli reģistrējuši savas attiecības un intīmai tuvībai nododas ar domu, lai radītu bērnu, tad varbūtība, ka šos vecākus izvēlēsies garīgi augstāk attīstīts bērns ir daudz lielāka nekā neplānotas grūtniecības gadījumos. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi vecāki ir gatavi pieņemt augstāk attīstītas dvēseles, jo tas uzliek vecākiem papildus atbildību un papildus rūpes. Augstāk attīstītas dvēseles nespēj pieņemt laicīgo dzīvi, nespēj mācīties tradicionālā izglītības sistēmā, nespēj ēst ar ķimikālijām bagāto ēdienu un viņām nepieciešams klusums un lauku vide. Ne visi vecāki ir gatavi mainīt savus paradumus, dzīves kārtību un pat dzīves vietu sava bērna dēļ.

Manu uzmanību pievērš Olgas jautājums, kāpēc viņa ir noraizējusies, ka ir piesaistījusi zemāku dvēseli? Tas tikai liecina, ka viņai ir svarīgi, ko citi domā par viņas bērnu un arī viņa pati neprot to mīlēt bez nosacījumiem. Ja viņa patiešām mīlētu savu bērnu bez nosacījumiem, tad viņa nedomātu tādās kategorijās, kādu bērnu ir piesaistījusi jeb kāds bērns ir izvēlējies viņu kā mammu. Tagad viņas uzdevums ir mīlēt bērnu un dot viņam to labāko, ko spēj iedot (es nedomāju materiālas lietas, es domāju dzīves gudrību).

Ja Olgu nomāc vainas izjūta, tad tā ir jāatbrīvo, jo viņa neko nevar izmainīt savā pagātnē. Bet pats galvenais, kas viņai ir jāatceras – ja viņa visu būtu izdarījusi pareizi, tad iespējams viņu par mammu izvēlētos cita dvēsele, iespējams augstāk attīstīta dvēsele, bet vai tāpēc viņai mazāk ir jāmīl bērns, ko viņai Dievs ir dāvājis jau tagad?