Vai tad ilgas arī var būt stress? 03.10.2015

Maija jautā: Meklēju vēl kādu stresiņu.”Zīlīte”pačukstēja – ilgas. Vai tad ilgas arī var būt stress? Pēc kā tad es ilgojos? Draudzības. Ar ko? Ar
māsu. Kādu māsu, man nav māsas! Iekšējo bērnu. Iekšējais bērns skumst un ilgojas pēc manas uzmanības. Tagad domāju, ka neko nezinu par savu iekšējo bērnu un kā viņu iepriecināt. Kad bailes, dusmas, aizvainojumi ir atbrīvoti, klusi piesakās “mazais bērniņš”.

Elvita Rudzāte atbild: Ilgas tiešām ir stress. Ilgas ir vēlmju izpausmes forma. Vēlmes ir stress, kas cilvēku var aizvest līdz neapmierinātībai ar sevi un dzīvi. Vēlmēm piemīt tāda īpašība, ka viņas apmierinot, vietā piedzimst jaunas vēlmes, kas nozīmē, ka nekad nevar sasniegt tādu stāvokli, ka esmu apmierinājis visas savas vēlmes. Tas nozīmē, ka cilvēks pastāvīgi pēc kaut kā ilgojas. Sākumā, kamēr viņš tic, ka viņam izdosies sagaidīt to, pēc kā ilgojas, viss it kā ir normāli, bet tad, kad viņš redz, ka nekas nesanāk, viņš sāk dusmoties – sākumā uz sevi, pēc tam jau uz citiem vai arī otrādi.

Tāpēc es mācu: NEKAD NEKO NEGAIDIET, VIENKĀRŠI ESIET PATEICĪGI PAR TO, KO DIEVS JUMS IR DEVIS.

Katram cilvēkam ir jāiemācās būt laimīgam pašam savā sirdī. Maija to ir nosaukusi par “iekšējo mazo bērniņu”. Bet, lai cilvēks iemācītos būt laimīgs pats savā sirdī, viņam ir jāmācās un jāiet apzināts garīgās attīstības ceļš, praktizējot gūtās zināšanas ikdienas dzīvē. Zināšanām bez to pielietošanas nav nekādas vērtības.

Ilgas var rasties arī no tā, ka mēs gaidām, kad arī mūs piemeklēs citu cilvēku stāstītie brīnumi. Padomājiet, vai tas būs brīnums, ja jūs viņu gaidīsiet? Vai mūs var pārsteigt, ja mēs to jau esam gaidījuši? Es tiešām jūtos laimīga savā sirdī, bet es neko īpašu nedaru, lai tā justos.Es vienkārši dzīvoju, mācos, daru to, ko saprotu un priecājos par katru iespēju, kuru Dievs man dāvā. Es neko negaidu. Tas ir ļoti interesanti vērot to, ko Dievs tev dod, kādās situācijās Viņš tevi aizved, ar kādām grūtībām Viņš tev liek saskarties. Tas viss ir tik ļoti vienkārši un tajā pašā laikā interesanti. Tāpēc nesarežģījiet sev dzīvi, vienkārši mācīties, praktizējiet savas zināšanas un skatieties kādi brīnumi jūs sagaida tālāk. Nebaidieties no grūtībām, tās mums ir nepieciešams, lai attīstītos garā, lai savas zināšanas varētu praktizēt. Pārvarot grūtības mēs sajūtam iekšējo laimes izjūtu un atkal varam virzīties tālāk, jo mums ir dota iespēja nepārtraukti attīstīties.