Vai tiešām attiecību oficiāla reģistrēšana dod lielāku atbildīguma sajūtu? – pirmais turpinājums 24.06.2023

Vai tiešām attiecību oficiāla reģistrēšana dod lielāku atbildīguma sajūtu? – raksta sākums

Jānis jautā: Paldies par skatījumu, atbildēm. Iespējams, tā tiešām ir sava veida mistērija, kad pēc attiecību reģistrēšanas rodas lielāka drošības sajūta. Interesanti ir tas, ka norādījāt, ka zināt daudzus pārus, kas tiešām pēc attiecību reģistrēšanas sajutuši- kaut kas ir mainījies uz labo pusi. Arī pēc daudziem gadiem. Bet kas tieši to drošības sajūtu dod? Kāds Augstāks spēks? Latvijas valsts egregors? Vai kāds cits egregors, varbūt laulības egregors vai viss iepriekšminētais? To drošības sajūtu, man šķiet, ka nevar tā vis tik viegli iedot kā kādu taustāmu lietu vai garantijas apliecinājumu uz papīra. Tā nav lieta, tā ir sajūta.

Atminos kā reiz viens students skolā stāstīja, ka mēs pārdodam tukšu gaisu. Šis students strādāja apdrošināšanas jomā. Aizdomājos un sanāca tāda teorija, ka bailes arī varot pārdot, turklāt tīri ienesīga rūpala, diezgan bieži redzēts, ka apdrošinātāji reklamējas visās vietās.

Vienkārši vārdus tukšs gaiss aizstājam ar vārdu bailes. Un tad arī sanāk, ka tu nopērc drošības sajūtu. Auto, īpašuma, dzīvības apdrošināšana. Sasmējos- mūsu pašu attapīgie un izdomas bagātie tautieši varbūt atradīs ari iemeslu/ attaisnojumu kāpēc neapdrošināt attiecības, un ja jau tāda iespēja būtu, tad gan jau, ka tiktu plaši izmantota..

Un tomēr šis it kā sākumā ar mani nesaistītais jautājums par attiecību reģistrāciju sakustināja manī vēl šo to un radās vēl kādi 10 jautājumi un tiem seko vēl kādi 50. Stāsts par solījumu došanu un arī turēšanu. Ja reiz kādam kas solīts, tad ir jāizdara un ja nav garantijas par sevi, tad vienkārši nesolīt to ko nevar izdarīt. Citādi sanāks kā politikā – nu kā var nesolīt, īpaši jau pirms vēlēšanām, kad solījumi birst kā no pārpilnības raga.. es nevaru apsolīt to, ko nevaru paveikt.

Reiz solīju kādam, ka kaut ko izdarīšu, bet viss sanāca savādāk, nevarēju paveikt sasolīto un tad tā sajūta, ka esi kādu piemuļķojis. It kā nekas liels, tāds ikdienišķs sīkums, bet ideja jau paliek tā pati. Ja jau ne vienmēr var dot apsolījuma garantiju [izpildi] mazās lietās, tad ko iesākt ar lielām lietām? Nedodamies jau attiecībās katru nedēļu vai mēnesi ar tādu ikdienišķuma un regularitātes sajūtu, it kā grīda jāmazgā vai zāle jāpļauj. Prātā nāk vārdi – ko nevar celt, to nevar nest. Jā, apkārt var redzēt, ka viens var otru celt un nest tiešā nozīmē, bet solījumi gan smagāki par cilvēkiem, stipri smagāki, kā akmeņi – ne celt, ne kaut kur aiznest..

Elvita Rudzāte atbild: Atbildot uz Jāņa jautājumu, kas pēc laulības reģistrācijas dod drošības sajūtu, tā ir uzticēšanās partnerim. Kamēr attiecības nav oficiāli reģistrētas, tikmēr starp partneriem nav pilnīgas uzticēšanās. Daļēja uzticēšanās pastāv, bet tā nav pilnīga. Partneris visu laiku jūtas apdraudēts, ka attiecības jebkurā brīdī var izjukt. Īpaši neuzticas tā puse, kurai attiecību reģistrācija ir ļoti svarīga. Parasti sievietēm uzticēšanās partnerim sagādā lielākas grūtības nekā vīriešiem, jo vēsturiski vīrieši biežāk pamet sievieti un bērnus nekā sievietes pamet vīru un bērnus.

Tas arī ir izskaidrojums fenomenam, ka pēc laulības reģistrācijas attiecības dažās ģimenēs paliek sliktākas, jo laulātie vairs neslēpj savu patieso būtību. Piemēram, ja pirms attiecību reģistrācijas partneris ir izrādījis interesi par dažādu kultūras pasākumu kopīgu apmeklēšanu kaut arī patiesībā viņu kultūras pasākumi nav interesējuši, tad pēc laulības reģistrācijas partneris atklās, ka viņam nepatīk kultūras pasākumi. Kāpēc viņš to nepateica pirms laulības reģistrācijas? Jo baidījās zaudēt partneri, tātad neuzticējās partnerim, ka tas paliks kopā ar viņu, uzzinot par partnera trūkumu.