Vai tiešām es neesmu pelnījusi, lai mani mīl? 11.07.2018

Simona jautā: Lasu jūsu portālu jau sen un meklēju atbildes, kuras esmu arī atradusi. Vienīgā tagad atbilde, kura man paliek neatbildēta, ir manas attiecības ar manu vīru. Esam laulībā jau 6 gadus, mums ir 2 bērni, attiecības izveidojām laikā, kad man bija depresija, kad nespēju pieņemt lēmumus par to ko es gribu un man vajag, bet tiku, ja godīgi, no sava vīra puses maldināta, ticēju viņa meliem un zelta pilīm, ko viņš man solīja. Tagad, ejot garīgas attīstības ceļu, saprotu, ka mans vīrs mani nekad pa īstam nav mīlējis. Mums nekad nav bijusi tā iemīlēšanās sajūta, viņš vienmēr savus draugus un ģimeni cienījis vairāk nekā mani. Mīlējis vairāk un veltījis viņiem lielāku uzmanību nekā pret mani.

Vai man tiešām ir jānodzīvo visa dzīve šādās attiecībās alkstot, lai mani mīl? Kad pašā sākumā izrādīju savu mīlestību, viņš teica, ka viņam apnīk tā mana uzbāzība, ka apnīk, ka bieži saku, rakstu, ka pēc viņa skumstu un
mīlu. Kad mēģinu iepriecināt, viņš uz mani pat var sakliegt. Vai tiešām es neesmu pelnījusi, lai mani mīl?

Elvita Rudzāte atbild: Es nezinu kāpēc Simona ir izsecinājusi, ka vīrs viņu nemīl, bet ejot garīgās attīstības ceļu, cilvēks saprot, ka patiesībā visi viņu mīl, tikai ne visi prot šo mīlestību parādīt.

Arguments, ka vīra solījumi pirms laulības netika izpildīti, vēl nenozīmē, ka viņš nemīl sievu. Varbūt tieši aiz lielās mīlestības viņš solīja “zelta kalnus”, jo tik ļoti mīlēja sievu un vēlējās to iepriecināt. Vai kāds no jums spēj izpildīt visus solījumus, īstenot visus sapņus? Neviens to nespēj. Gudrs ir tas, kas saprot, ka rezultāts ir Dieva rokās, un tikai Viņš nosaka, vai mūsu sapņi īstenojas tā kā esam iecerējuši, vai īstenojas savādāk nekā esam iecerējuši, vai vispār neīstenojas. Simonas vīrs ticēja, ka viņam izdosies sasniegt savus sapņus, bet viņš nezināja ar kādām grūtībām būs jāsastopas, lai sapņus īstenotu. Grūtības ir mūsu dzīves pārbaudījumi, kad Dievs skatās kā mēs tās pārvaram vai padodamies. Tie, kuri iztur un pārvar grūtības, tie aug garā. Tie, kuri padodas grūtību priekšā, tie savā attīstībā apstājas, neizmanto doto iespēju mācīties no grūtībām.

Simona raksta, ka viņai nekad ar vīru nav bijusi iemīlēšanās sajūta. Pieņemsim, ka tā tiešām nav bijusi, bet tā kā Simona tomēr ir nodibinājusi ģimeni, tas nozīmē, ka viņas gars ļoti vēlas iemācīties mīlēt. Simboliskā nozīmē runājot, nav grūti mīlēt skaistu lietu, bet pamēģiniet iemīlēt neglītu lietu. Tikai īsta mīloša dvēsele pamanīs neglītās lietas skaistumu, jo ieraudzīs tās dziļāko būtību. Tieši tāpat tas ir attiecībās – cilvēks, kas mīl, spēj ieraudzīt partnera slēpto pozitīvo un partnera mīlestību pat, ja partneris ar ārējo uzvedību mīlestības jūtas neizrāda. Mīlestība attiecībās ir jāattīsta, un attīstīt mīlestību var arī attiecībās, kuras ir vēsas jeb sākot no 0 punkta! Tie, kuri gaida mīlestību, to tikai zaudēs, jo cilvēks, kas jūt, ka no viņa kaut ko gaida, jūtas ļoti slikti.

Simona uzskata, ka vīrs vairāk mīl viņa draugus un ģimeni neka viņu. Kā viņa to var zināt? Tikai spriest pēc ārējās vīra uzvedības? Visas nelaimes sākas no salīdzināšanas. Simona salīdzina, cik daudz laika vīrs velta viņai un cik daudz laika velta ģimenei un draugiem. Ja viņa prastu mīlēt, tad viņa neko nesalīdzinātu, bet vienkārši mīlētu savu vīru bez nosacījumiem, neko negaidot pretim.

Simona alkst saņemt mīlestību. Tieši alkas saņemt mīlestību norāda, ka viņa ir ņēmēja nevis devēja. Laimīgs ir cilvēks, kas dod. Nelaimīgs ir cilvēks, kas alkst saņemt. Tieši tāpēc Simonai bija depresija, ka viņa dzīvoja gaidās. Kādu brīdi viņas vīrs apmierināja viņas gaidas, bet, kad vairs to nespēja, tad attiecībās sākās problēmas. Ja Simona iemācītos mīlēt bez nosacījumiem, dodot savu mīlestību un neko negaidot pretim, tad vīrs nekad neatgrūztu viņas doto mīlestību. Vīrietis atgrūž jebkādu mīlestības izpausmes formu, ja mīlestība tiek dota ar aprēķinu – lai saņemtu mīlestību pretim. Tieši tā ir Simonas problēma, ka viņa dod vīram mīlestību, lai saņemtu no vīra pretmīlu, bet vīrieti šāda sievietes uzmanība šķebina, un tieši to Simonas vīrs pat ir spējis noformulēt vārdos, nosaucot to par uzbāšanos. Simonas vīru patiesībā šķebina Simonas gaidas.

Es vēlreiz atkārtošu pašu svarīgāko. Laimīgs ir cilvēks, kas ir devējs – kas dod, lai dotu, nevis lai saņemtu. Nelaimīgs cilvēks ir ņēmējs – kas dzīvo gaidās, kaut ko saņemt un gatavs ir dot tikai tad, ja arī viņš kaut ko saņems.

Simona jautā, vai viņai visu dzīvi jādzīvo alkās pēc mīlestības un vai tiešām viņa nav pelnījusi saņemt mīlestību? Kamēr Simona dzīvos alkās pēc mīlestības, tikmēr maz ticams, ka viņa to saņems tik daudz, cik vēlēsies, jo alkas, kas patiesībā ir vēlmes, vienmēr pieaug. Nav iespējams apmierināt visas vēlmes. Diemžēl cilvēks ir neapmierināts ar dzīvi, ja no 10 vēlmēm nav apmierināta tikai viena vēlme. Tāpēc nākamā mācība, kas Simonai ir jāapgūst – jāminimizē savas vēlmes līdz minimumam. Jo mazāk vēlmju, jo labāk cilvēks jūtas.

Kāda būs Simonas nākotne ir atkarīgs tikai no viņas pašas. Viņai ir izvēle – ciest vai mācīties. Ja viņa izpratīs manis teikto un kļūs par devēju, tad viņa izbaudīs ģimenes laimi. Ja viņa turpinās dzīvot gaidās un nemazinās savas vēlmes, tad diemžēl būs jāpiedzīvo ciešanas. Visi cilvēki ir pelnījuši saņemt mīlestību, tikai ne visi cilvēki saprot, ka mīlestību viņi nesaņem tikai paši savas vainas dēļ nevis citu cilvēku dēļ.