Vai tiešām labas kopdzīves atslēga ir tā, ka abiem ir jābūt no līdzīgiem sociāliem slāņiem? 20.10.2017

Ilze jautā: Mūsdienās (un ne tikai, jau no seniem laikiem) runā par to un tiek uzskatīts, ka vīrietim ir jāuztur ģimene, vai katrā ziņā jāpelna vairāk nekā sievietei. Agrāk, kad biju jaunāka (studēju vai strādāju pirmo darbu) arī man tā bija – mans draugs pelnīja vairāk nekā es. Bet, kopš esmu pieaugusi un patstāvīga, man parasti ir izveidojušās attiecības tieši ar vīriešiem, kas ir “nabadzīgāki” nekā es pati, vai pat esam no dažādiem “sociālajiem slāņiem”. Lai gan man pašai ir sava dzīves vieta, es varu pati sevi nodrošināt (neesmu turīga, bet pamata vajadzības ir nodrošinātas), manī vienalga ir tā vēlme, lai vīrietis būtu turīgāks, lai varētu mani kādreiz palutināt, lai varam kaut kur aizbraukt, un tml.

Man ir arī grūti cienīt vīrieti, ja viņš ir “nabagāks”, ja pieaudzis vīrietis dzīvo “kā students” (pie tam sava slinkuma
dēļ). Mans jautājums ir – vai tiešām labas kopdzīves atslēga ir tā, ka abiem ir jābūt no līdzīgiem sociāliem slāņiem un/ vai vīrietim ir jāpelna vairāk (kā tas visur tiek sludināts), un kā es varētu “pārkāpt” to vēlmi, lai vīrietis tāds ir, un kā es varētu viņu sākt cienīt, pat ja viņš pelna maz. Ar ko man sevī ir jāstrādā?

Elvita Rudzāte atbild: Es līdz šim Latvijā nebiju pamanījusi sociālos slāņus. Es pat nezinu kādam sociālam slānim sevi pieskaitīt. Tas, ka kāds cilvēks ir turīgāks un kāds nabadzīgāks, vēl nenozīmē, ka turīgākais ir labāks par nabadzīgo, pie tam mūsdienās ļoti turīgs cilvēks ļoti īsā laikā var zaudēt visu mantu, vai tad tādā gadījumā viņš uzreiz nonāk citā sociālā slānī?

Kopš mazotnes es sapratu, ka visi cilvēki nāk no mātes miesām un tieši tāpēc visi ir vienādi. Sadalījums sociālos slāņos, kastās, šķirās u.tml. ir cilvēku izdomājums, bet Dievam mēs visi esam vienādi līdzvērtīgi.

Ilzes problēma ir tā, ka viņa cilvēkus salīdzina. Nav neviena cilvēka labāka par tevi, un nav neviena cilvēka sliktāka par tevi. Katrs ir unikāls. Cik gan pasaule būtu garlaicīga, ja mēs visi būtu vienādi, bet tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mēs visi esam cilvēki. Cits jautājums, vai mūs var saukt par cilvēkiem, jo daudzi ir pazaudējuši cilvēka vērtību tieši paceļot materiālās vērtības augstāk par cilvēku. Tieši tas ir noticis ar Ilzi. Viņa vīrietī redz vērtību tikai tad, ja viņš pelna vairāk kā viņa, bet, ja vīrietis ir nabadzīgāks, tad viņš vairs nav vērtīgs?

Daba patiešām vīrietim ir devusi fizisko spēku, lai viņš varētu nodrošināt ģimeni. Bet cik daudzi vīrieši var ar fizisko spēku labi nopelnīt? Mūsdienās viss ir mainījies, jo vairāk pelna tie, kas spēj izdomāt kā nopelnīt. Taču bieži izdoma, kā nopelnīt, aizved pie likuma pārkāpuma, piemēram, nodokļu nemaksāšanas, korupcijas vai valsts naudas izkrāpšanas. Bieži vīrieši, kas ļoti labi pelna, maina savu seksuālo orientāciju vai kļūst par biseksuāļiem, jo tie fiziski nestrādā un tieši tāpēc viņus sāk interesēt perversas rotaļas. Dieva acīs šie cilvēki ir “iekrituši bedrē”, un laimīgs ir tas, kas attopas un mēģina no bedres izrāpties. Cik daudzi no viņiem kļūst par “dzīviem miroņiem” un ir tik ļoti žēl, ka tik spējīgi cilvēki, ar tik labu potenciālu, to vienkārši iznieko “grabuļiem” un baudām. Tāda ir viņu izvēle, jo visiem Dievs ir devis brīvo gribu, tāpēc nosodīt mēs nedrīkstam, bet varam tikai mēģināt tos atmodināt no ilūziju miega.

Laimīga ģimene ir tā, kur starp partneriem ir abpusējas patiesas jūtas, ko cilvēki sauc par mīlestību. Kad ir abpusēja mīlestība, tad kopā tiek domāts kā risināt materiālos jautājumus. Taču nekad nedrīkst salīdzināt, kurš pelna vairāk.

Arī man ir tāda pieredze, ka esmu pelnījusi vairāk nekā mans vīrs, bet es nekad neesmu uzskatījusi, ka viņš ir zemākas kārtas kā es. Es zinu, ka viņš strādā no visas sirds un ir lojāls savam darba devējam, un tieši par to es viņu cienu. Viņš nelutina mani ar materiāliem labumiem, bet es tieku lutināta ar mīļumu. Es esmu laimīga sieviete ne tikai tāpēc, ka man ir jauka ģimene, bet tāpēc, ka es jūtos laimīga pati savā sirdī.

Ilzei ir jāizprot, ka viņu nelaimīgu dara nevis vīrieša nabadzība, bet viņas vēlmes, kuras viņa nespēj apmierināt. Ja viņa spēs samazināt savas vēlmes, tad viņa uz dzīvi sāks raudzīties ar pavisam citām acīm. Tomēr pats svarīgākais, kas Ilzei ir jāiemācās, t.i., mīlēt bez nosacījumiem. Tikai cilvēks, kas mīl bez nosacījumiem, spēj izveidot laimīgu ģimeni.