Vai tu, Zaķi, nobijies? 04.04.2018

Vakar mani uzrunāja vairāki sašutuši pedagogi, kas bija tik vīlušies saņemot e-klasē paziņojumu, ka viņi nedrīkst izmantot Sokrata tautskolas sagatavoto metodisko materiālu pedagogiem “Bērnu un jauniešu tikumiskā audzināšana”, kā arī dots mājiens, ka nav vēlams apmeklēt Sokrata tautskolas pasākumus.

Šāda ziņa tika izplatīta arī plašsaziņas līdzekļos, kas nepārprotami nav nekas cits kā negatīva kampaņa pret Sokrata tautskolu.

Jūs iespējams izbrīna raksta virsraksts: Vai tu, Zaķi, nobijies? Vakar, domājot par notiekošo, es atcerējos ļoti senu notikumu jaunībā. Es ar draudzeni bijām aizbraukušas ekskursijā uz Aizkaukāza republikām, tas vēl bija PSRS laikos. Grupa bija komplektēta no daudzu republiku pārstāvjiem un grupā bija ģimene no tā laika Moldāvijas. Mēs gājām rindiņā pāros pa ielu, kad šķiet kāds garāmbraucējs mani nedaudz sabiedēja, jo es laikam sarāvos. Mana draudzene tanī brīdī iesaucās: “Vai tu, Zaķi, nobijies?” Tanī laikā mani visi sauca par Zaķi, jo tāda bija mana iesauka, kas sakrita ar manu meitas uzvārdu. Notikums nebūtu īpašs, bet mums aiz muguras gāja pāris no Moldāvijas, kurš sāka skaļi atkārtot draudzenes teikto: “Vai tu, Zaķi, nobijies?” Mēs bijām pārsteigtas, ka viņi tik ātri uztvēra šo teikumu un atkārtoja teikumu pilnībā ar precīzu intonāciju it kā būtu latvieši. Viņiem tik ļoti patika šis teikums, ka viņi to atkārtoja ik pa laikam, kas radīja interesi arī citos grupas locekļos no citām PSRS republikām. Kad mēs atgriezāmies Latvijā, mēs smiedamās atstāstījām notikumu – kā negribot cittautiešiem esam mācījušas latviešu valodu, un tā tas dzīvo vēl šodien, jo mans vīrs šad un tad smiedamies man saka: “Vai tu, Zaķi, nobijies?”

Mana atbilde negatīvās kampaņas pret Sokrata tautskolu sakarā ir: “Nē, nenobijos!” Sokrata tautskola turpinās iesākto darbu sabiedrības tikumiskajā attīstībā vēl plašāk nekā esam to darījuši līdz šim. Mēs gatavojam otru grāmatu “Bērnu un jauniešu tikumiskā audzināšana” un organizēsim vairākus pasākumus priekš tiem pedagogiem, kas atbalsta mūsu darbu, izprotot mūsu izdoto grāmatu un organizēto pasākumu vērtību.

Tomēr šis notikums ir ļoti labs analīzei tiem garīgā ceļa gājējiem, kas vēlas labāk izprast dzīvi. Es daudz esmu mēģinājusi skaidrot cilvēkiem, kā būtu pareizi jāveido attieksme pret negatīviem notikumiem. Šis notikums man palīdzēs labāk šo tēmu izskaidrot.

Es domāju, ka jūs piekritīsiet, ka negatīva kampaņa pret Sokrata tautskolu ir negatīvs notikums. Vispirms ir jāsaprot, ka šis notikums nevarēja notikt bez Dieva atļaujas. Ja Dievs atļāva, kāds varētu būt Viņa nolūks? Dievs pārbauda mani, manu komandu un citus cilvēkus, arī jūs, kas lasāt šo rakstu – vai mēs esam drosmīgi? Bailīgs cilvēks, saņemot šādu ziņu, kristu panikā. Drosmīgs cilvēks noskatās uz visu, neieliekot savu enerģiju, bet domājot, ko un kā izdarīt vēl labāk. Kad Lieldienu laikā noskatījos filmu par Jēzu, tad es aizdomājos par Jēzus vārdiem Pēterim, ka tas viņu trīs reizes atteiksies pazīt, kad notiks izrēķināšanās ar Jēzu. Pēteris nespēja tam noticēt, bet kad tiesībsargi Jēzu saņēma ciet, tad tieši tā tas notika, ko vēlāk Pēteris ļoti nožēloja. Arī es saņēmu vēstuli no kāda manuprāt ļoti spēcīga pedagoga, kas no sirds mēģina ieviest izmaiņas izglītības sistēmā, ka viņš vairs nevarēs ar Sokrata tautskolu sadarboties pēc tik iznīcinoša raksta izlasīšanas, lai nezaudētu savu lielo ieguldījumu. Nav manā ziņā spriest par šī lēmuma pareizību vai kļūdu, jo to zina tikai Dievs, bet es respektēju viņa lēmumu un ar interesi vēlos redzēt kā reaģēs citi sadarbības partneri un Sokrata tautskolas atbalstītāji.

Pirmais secinājums – Dievs mīl drosmīgos un ik pa laikam tos pārbauda caur negatīvām situācijām, lai uzticētu arvien grūtākus uzdevumus.

Mācībā ir teikts: “Kur ir spēcīga Gaisma, tur blakus ir tikpat spēcīga tumsa.” Es neuzskatu IZM padotības iestādes par tumsas spēkiem, viņi neapzināti kļuva par tumsas spēku instrumentu, izpildot savu pienākumu tā kā viņiem to lika “mūsu labvēļi”, kas ir tumsas spēku pārstāvji, kaut arī paši sevi uzskata par intelektuāli augsti attīstītiem un tādās kategorijās kā Gaisma un tumsa vispār nespēj domāt. “Mūsu labvēļi” jau vairākkārtīgi ir mēģinājuši nomelnot Sokrata tautskolu vai mani personīgi, bet tas nav apturējis ne Sokrata tautskolas darbu, ne arī manu personīgo ieguldījumu Sokrata tautskolas attīstībā. Pēc katra uzbrukuma, es personīgi kļūstu tikai stiprāka un man šķiet, ka arī Sokrata tautskola šo 10 gadu laikā ir ļoti labi attīstījusies. Paldies “labvēļiem”, ka viņi neļauj ne man personīgi, ne Sokrata tautskolai snaust.

Otrais secinājums – pareizi uztvertas negatīvas situācijas spēcina.

Nākamais, kas Mācībā ir minēts, ka viss ir duāls. Ja tu saskaries ar kaut ko sliktu, tad noteikti tai ir arī sava pozitīvā puse. To sauc par pozitīvo domāšanu. Tagad padomāsim, kas ir pozitīvs šajā negatīvajā notikumā:

1) Līdz šim ļoti maz pedagogu vispār kaut ko zināja par Sokrata tautskolas eksistenci. Tagad pēc paziņojuma e-klasē, es pieļauju, ka par Sokrata tautskolas eksistenci uzzināja ļoti daudz, ja ne visi pedagogi. Mēs nekad neesam tērējuši naudu mārketingam, bet tagad esam kļuvuši zināmi lielākajai daļai pedagogu bez maksas. Paldies “mūsu labvēļiem” par mārketinga pakalpojumu!

2) Līdz šim vēl mazāk pedagogu zināja, ka esam izdevuši metodisko materiālu pedagogiem “Bērnu un jauniešu tikumiskā audzināšana”. Tagad to zina ļoti daudzi pedagogi. Kā jūs domājat, kā viņi uztvēra paziņojumu e-klasē par aizliegumu izmantot grāmatu bērnu audzināšanas darbā? Man viens no pedagogiem, kas vakar zvanīja, teica šādus vārdus: “Kad izlasīju paziņojumu e-klasē, es uzreiz gribēju kārtīgi iepazīties ar grāmatas saturu, jo līdz tam, grāmatu biju tikai pavirši izšķirstījis.” Paldies “mūsu labvēļiem” par intereses radīšanu par mūsu izdoto grāmatu.

3) Daļa pedagogu patiešām nepieņēma mūsu piedāvājumu, bet tagad viņi jūtas aizvainoti, ka viņiem kāds norāda no augšas, ko viņi nedrīkst izmantot un kādos pasākumos nav vēlams piedalīties. Tagad daļa no šiem cilvēkiem, kas patiešām neatbalstīja mūsu darbu, nostājas mūsu pusē, jo saprot, ka kaut kas mūsu Valstī notiek pavisam nepareizi. Paldies “mūsu labvēļiem” par jaunu atbalstīju piesaistīšanu.

4) Daļa sabiedrības tikumiskās audzināšanas jautājumu neizprot. Tas rada diskusijas. Mēs nepretendējam uz absolūto patiesību, bet mēs darām visu, lai sabiedrība par to aizdomātos arvien vairāk. Jo vairāk sabiedrība par to domās, jo ātrāk tiks apturēta sabiedrības degradācija. Jo ātrāk tiks apturēta sabiedrības degradācija un attīstīta tikumīga sabiedrība, jo Valstī ātrāk pieaugs labklājība. Paldies “mūsu labvēļiem”, kas veicina sabiedrību domāt par tikumības jautājumiem.

Iespējams ir vēl kāds labums no šīs negatīvās situācijas, bet tas vairs nav tik būtiski. Trešais secinājums – nekad nevajag negatīvi uztvert negatīvas situācijas, bet koncentrēties uz labo pusi, kas pastāv ikvienā negatīvā situācijā, tas nomierina prātu un nerada negatīvas emocijas.

Vakar pirms aizmigšanas es pavisam īsu mirkli redzēju Sokratu. Tanī brīdī es atcerējos vēsturisko notikumu ar pašu Sokratu, kuram tiesa piesprieda nāvi, jo viņš it kā samaitājot jaunatni. Kopš Sokrata nāves ir pagājuši tik daudz gadu, bet nekas nav mainījies. Arī mums pārmet tieši to pašu, ko Sokratam, ka mēs varam samaitāt jaunatni, lietojot mūsdienās gudru terminu – mēs neveicinot jaunās paaudzes kritisko domāšanu. Es ļoti priecātos, ja kāds Latvijā radītu tādu metodisko materiālu pedagogiem, kurš tiešā vārda nozīmē attīstītu bērnu un jauniešu tikumību. Varbūt kāds no lasītājiem spēj šādu uzdevumu paveikt? Tas ir ļoti, ļoti svarīgs uzdevums, jo sabiedrības degradācijas turpināšanās novedīs sabiedrību pie lielām ciešanām. Vai tiešām mēs kopīgiem spēkiem nevarēsim no tām izvairīties?

Ceturtais secinājums – lai kā mēģināja Sokratu iznīcināt, Viņš dzīvo vēl šobaltudien un Viņu atzīst kā izcilu domātāju visas reliģijas un Mācības. Arī Sokrata tautskolas paveikto nevarēs iznīcināt, pat aizliedzot Sokrata tautskolas darbību.

Es piedodu “mūsu labvēļiem” par uzbrukumiem, es piedodu visiem tiem, kas apzināti vai neapzināti seko “mūsu labvēļu” rīkojumiem, es piedodu visiem tiem, kas novērsīsies no mums, neskatoties uz labo, ko viņi no mūsu darba ir saņēmuši.

Es ticu, ka mūsu darbs ir svētīgs un saņem visu Augstāko Spēku atbalstu. Es turpināšu Kalpot Dievam tik labi cik spēšu, un, lūdzu, piedodiet man, ja kaut ko es daru nepareizi.

Autore: Elvita Rudzāte