Vai tuvojas trešais pasaules karš? 03.11.2023

Keitija jautā: Kāda šobrīd, Jūsuprāt, ir situācija pasaulē?
Arvien vairāk kari un visādas nekārtības, vai cilvēce šobrīd dodas trešā pasaules kara virzienā?
Uz ko cilvēkam šajā laikā vērst uzmanību un enerģiju?
Un kam tieši censties apzināti neveltīt enerģiju?

Elvita Rudzāte atbild: Mēs esam nākuši iemiesojumā ļoti unikālā laikā, kad notiek laikmetu nomaiņa – Zivs laikmetam ir jāiet projām un Ūdensvīra laikmets jau ir atnācis. Pašlaik darbojas abu laikmetu enerģijas, kuras ir ļoti pretējas un pretrunīgas, tāpēc cilvēce sadalās radikāli atšķirīgos uzskatos un vērtībās, kas savukārt rada nesaskaņas, konfliktsituācijas un kara darbības zonas.

Lielo Skolotāju Mācībā ir teikts, ka laikmetu maiņas laikā arī senos laikos bija daudz karu. Piemēram, senās Atlantīdas pastāvēšanas laikā bija vairāki lokāli kari dažādās Atlantīdas vietās. Cilvēki nespēja vienoties par īpašumu, teritoriju, varas, vērtību un citiem jautājumiem, un šie konflikti tika risināti karojot savā starpā, izmantojot tā laika radītās tehnoloģijas un ieročus. Pirms Atlantīdas nogrimšanas cilvēcei bija ilgs laiks dots nākt pie prāta un Augstākie Spēki deva ļoti daudz brīdinājumus par gaidāmajām briesmām, ja cilvēce nenāks pie prāta. Tā Atlantīdas sabiedrības daļa, kas sekoja Dievišķajiem likumiem, tika izglābta, jo viņi labprātīgi pameta dzīves vietas, kur notika kari un cilvēki atteicās no Dievišķo likumu ievērošanas. Bet tā Atlantīdas sabiedrības daļa, kas sekoja baudām, varai un materiāliem labumiem, nogrima kopā ar Atlantīdas zemi, jo neticēja, ka Atlantīdu var piemeklēt tik liela nelaime. Pie tam bagātāko Atlantu īpašumā bija lidaparāti, kurus viņi domāja izmantot ārkārtas gadījumos, bet arī tie nepalīdzēja, jo Atlantīdas nogrimšanas laikā bija tik liels magnētiskais spēks, ka dzelmē tika ierauti arī lidaparāti, kas pacēlās virs Atlantīdas brīdī, kad Atlantīda sāka grimt ūdenī.

Pašlaik citādā veidā atkārtojas notikumi, kas bija Atlantīdas laikā. Diemžēl mēs nezinām cik ilgi šis trauksmainais nesaskaņu laiks turpināsies. Tas var ilgt vairākus simtus un pat tūkstošus gadu. Es neesmu ne praviete, ne gaišreģe, bet balstoties uz manām zināšanām, es domāju, ka kara darbības zonu skaits pasaulē pieaugs. Pasaulē būs grūti atrast drošu dzīves vietu. Tās valstis, kuras tiks pasargātās no ārējiem ienaidniekiem, cietīs no iekšējiem ienaidniekiem. Ar to ir jārēķinās visām attīstītajām valstīm.

Vai cilvēce šobrīd dodas trešā pasaules kara virzienā? Jā, pašlaik trešā pasaules kara risks pastāv, bet situācija var mainīties strauji pozitīvā virzienā, ja pasaules līderi būs ar pietiekami augstu apziņas līmeni, apzināsies savu lēmumu sekas, atteiksies no atriebības un atvērsies piedošanai.

Tanī pašā laikā no Lielo Skolotāju Mācības ir zināms, ka negatīvā enerģija, ko cilvēce ir radījusi uz planētas Zeme, atsakoties ievērot Dievišķos likumus, sadegs ugunī. Tas nozīmē, ka planētu Zemi pārņems lieli ugunsgrēki, kurus var radīt gan karadarbības laikā izmantotie ieroči, gan ārkārtīgi liels sausums.

Iespējams es kļūdos, bet neskatoties uz Latvijas agresīvo kaimiņu Krieviju, kas vairs neslēpj savus nodomus iekarot Baltijas valstis, tomēr man liekas, ka Latvija ir salīdzinoši droša dzīves vieta, es teiktu drošāka nekā attīstītās valstis, kur daudzi dodas bēgļu gaitās un labākas dzīves meklējumos. Sliktā ziņa ir tā, ka Latvijā šobrīd īstenojas politiskajā līmenī tumsas spēku ieceres, tāpēc Latvijas kolektīvā enerģētika pasliktinās, kas nozīmē, ka arī Latvija nespēs izbēgt no konfliktsituācijām, bet neskatoties uz to, es redzu Gaismas stariņus, kas sāk aktivizēties Latvijā tieši tāpēc, ka pašlaik tumsas spēkiem izdodas īstenot savas ieceres.

Uz ko cilvēkam šajā laikā vērst uzmanību un enerģiju? Un kam tieši censties apzināti neveltīt enerģiju?

Vienīgais, kas Latviju var glābt vai vismaz uzlabot situāciju, ir sabiedrības kolektīvā apziņas līmeņa celšana. Jo augstāks būs Latvijas kolektīvais apziņas līmenis, jo vairāk samazināsies drošības riski un pieaugs sabiedrības labklājības līmenis.

Ja valdība un politiķi to nesaprot, tad ir svarīgi, lai tie Latvijas iedzīvotāji, kas to saprot, dara visu, lai viņu personiskais apziņas līmenis aug, jo pārmaiņas valstī notiek no indivīdiem, kas ietekmē sabiedrisko domu.

Citiem vārdiem sakot, cilvēkiem ir jāvērš sava uzmanība un enerģija uz apziņas līmeņa celšanu, apgūstot un izprotot Dievišķos likumus un kā Tos izmantot laicīgā dzīvē – mājās, darbā, sabiedrībā utt. un jādzīvo saskaņā ar savu Sirdsapziņu.

Cilvēkiem nevajadzētu veltīt savu enerģiju citādi domājošu cilvēku pāraudzināšanai, bet ļaut katram pašam nonākt pie atziņām, kas ir vai nav pareizi jeb atļaut citādi domājošiem piedzīvot savu izdarīto kļūdaino izvēļu sekas, kas dos viņiem iespēju atgriezties uz pareizā ceļa un paplašināt apziņas līmeni.

Piemēram, mani ļoti apbēdina daļa no pašreizējās valdības un valdošās koalīcijas politiķu pieņemtajiem lēmumiem, kas ved Latviju iznīcības virzienā, bet tajā pašā laikā es uz valdību un valdošās koalīcijas politiķiem nedusmojos, jo saprotu, ka viņi kā zīdaiņi nesaprot, ko dara un kādas sekas būs viņu pieņemtajiem lēmumiem. Respektīvi, es neielieku savu enerģiju nosodījumā un kritizēšanā.

Es necenšos vairs glābt to, kas brūk. Es savu enerģiju veltu tam, lai radītu jauno vietā brīdī, kad vecais sabruks. Tāpēc mans ieteikums arī citiem gaismas nesējiem – koncentrējiet savu enerģiju uz jaunā radīšanu vecā vietā. Tas attiecas uz visām jomām, jo pārmaiņas ir nepieciešamas visās jomās.