Vai un kā aizdot naudu? 04.12.2023

Sieviete jautā: Man ir sajūta, ka atdodu savu svētību no savām mājām, un pēc tam pati no tā ciešu. Vai es pareizi jūtu, ka tā tiešām var būt!?? Lieta tāda, ka katru mēnesi mans dzīvesbiedrs savam paziņām aizdod naudu, jo pats netiek no viņa šī cilvēka vaļā, kā arī baidās viņam atteikt, jo viņa sieva liek kārtis un pat varot lāstu cilvēkam uzlikt, ja tikai viņa to grib. Ko šādā situācijā darīt?

Un ļoti bieži ir tā, ka viņam tai brīdī nav naudas, un man sievietei ir jāaizdod viņa vietā, jo viņam gribas viņam izpalīdzēt, ka arī jau rakstīju, ka viņam nav iespējams viņam atteikt. Es no tā ciešu visvairāk. Jo nevēlos viņam aizdot katru mēnesi. Nu jau ir aizgājis tik tālu, ka divreiz mēnesī viņš mūs terorizē ar to aizdošanu.

Nauda tiek atdota, bet es caur milzīgām dusmām un naidu aizdodu šim vīrietim, jo zinu, ka viņam nav ne kauna, ne goda prasot nemitīgi mums. Un, galvenais, ka paši mēs neesam nekādi bagātnieki. Jautājums -kā garīgi ar šo cilvēku cīnīties, ko darīt, lai tas vienreiz beigtos???

Elvita Rudzāte atbild: Ja kāds cilvēks tev nepārtraukti lūdz aizdot naudu, tas nozīmē, ka tev ar šo cilvēku ir karmiskas saistības, kas radušās kādā no iepriekšējām dzīvēm, kad esi šī cilvēka garam atņēmis vai neatdevis naudu vai mantu. Pastāv tāds teiciens: “Parāds nav brālis”. Šis teiciens māca, ka visi parādi būs jāatdod. Ja neatdosi šajā dzīvē, tad atdosi kādā no nākamajām dzīvēm, jo to nosaka Dievišķais Karmas likums. Ja neatdosi brīvprātīgi, tad atdosi piespiedu kārtā. Piemēram, mūsdienās daudzi cilvēki cieš no interneta zagļiem, kas izkrāpj no bankas konta naudu. Nav attaisnojuma interneta zagļiem, bet jāprot paskatīties uz šo situāciju no augstāka punktā – Dievs izvēlas interneta zagli, lai dzēstu apzagtā cilvēka karmu, kuru cietējs uzņēmies šajā vai kādā no iepriekšējām dzīvēm, kad viņš kādam kaut ko ir atņēmis vai nav atdevis. Šādā gadījumā cietējs atdod savu naudu piespiedu kārtā.

Karmas likums ir ļoti sarežģīts, tam ir ļoti daudz nianšu un man pat nav zināmas visas nianses, bet es personīgi iesaku problēmas risināt un mācīties no tām, jo tā ir milzīga Dieva dota iespēja strauji augt garā. Dievs ir žēlsirdīgs un nekad neliek atstrādāt karmu uzreiz pilnā apjomā. Dievs sadala karmu vienādos daudzumos ik pa 12 gadiem un gada laikā ik pa 12 mēnešiem.

Citiem vārdiem sakot, karmas atstrādāšana tiek sadalīta ciklos, jo uzreiz visu karmu nav iespējams atstrādāt, jo cilvēks to vienkārši nespētu izturēt. Viens no cikla posmiem ir cilvēka dzīve jeb iemiesojums, kas sadalās mazākos ciklos ik pa 12 gadiem un katrs gads sadalās mazākos ciklos – 12 mēnešos. Ja Dievs ir paredzējis dot cilvēkam iespēju atstrādāt karmu ar noteiktu cilvēku, tad Viņš saved kopā ar šo cilvēku darbā, citā vietā vai tiek noslēgta laulība (uzsākta kopdzīve)  un dota iespēja partneriem ne tikai atstrādāt savstarpējo karmu, bet kopā augt garā, mācoties vienam no otra un dzīves grūtībām. Karmas atstrādāšana notiek ar pazemību esošās situācijās priekšā, mācīšanos (Dievišķās zinātnes apgūšanu un garīgo praksi) un pareizām izvēlēm ikdienas situācijās.

Attiecībā uz naudas aizdošanu pareizi ir dāvināt vai aizdot naudu tikai tad, ja tev nauda ir lieka. Dzīvē situācijas ir dažādas, un var patiešām izveidoties situācija, īpaši kara laikā, ka palīdzot kādam, kuram tā ļoti vajadzīga, atņem pats sev pēdējo kumosu. Dievs šādu dāsnumu patiešām augstu vērtē, ja redz, ka tu to dari no sirds, bet ja tu to dari pret savu gribu, tad šāds dāsnums Dievam nav vajadzīgs.

Sievietes aprakstītajā gadījumā skaidri ir redzama savstarpēja karma ar aizdevuma lūdzēju un sievietes draugu un viņu pašu. Kaut arī viņa aizdod naudu lūdzējam, viņa savu karmu nedzēš, jo aizdod naudu ar milzīgām dusmām un naidu. Tas ir ļoti nepareizi! Ja nespēj aizdot naudu no sirds, tad labāk neaizdod.

Tā kā mēs nezinām savu karmisko bagāžu, ko esam uzņēmušies iepriekšējo dzīvju laikā, tad mums ar pazemību ir jāpieņem visas dzīves grūtības, jo tā ir iespēja dzēst daļu no mūsu uzkrātās sliktās karmas. Respektīvi, pareizi ir naudu nevis aizdot, bet dāvināt, tad iekšējā sajūta ir patīkama un daļa sliktās karmas patiešām tiek dzēsta. Parasti šādos gadījumos saka aizdevuma lūdzējām: “Kad varēsi, tad atdosi”. Vēlreiz atkārtoju, ka dāvināt var tikai to, kas tev ir lieks. Ja atdosi pēdējo izpatikšanas nolūkā, tad uzkrāsi sevī izšķērdības karmu. Tāpēc vienmēr ļoti padomā, vai atdodot pēdējo kumosu, tā patiešām bija pareiza rīcība vai tikai savu baiļu “mani nemīlēs, ja nedošu” apmierināšana. Ja atdod pēdējo kumosu no sirds, tad Dievs tavu dāsnumu augstu novērtēs un gādās tev dienišķo maizi. Ja atdosi pēdējo kumosu nepareizu motīvu vadīts, tad Dievs tavu dāsnumu sodīs ar trūkuma piedzīvošanu, lai tu aizdomātos par Dievišķo Došanas-ņemšanas likumu.

Sieviete jautā, vai viņa neatdod savu svētību no savām mājām un pati no tā cieš? Aizdot naudu ar dusmām un naidu nav svētība. Svētība ir mīlestības došana bez nosacījumiem. Sieviete pareizi ir sapratusi, ka viņa cieš no naudas aizdošanas, jo viņa naudas aizdošanu dara nepareizi – viņas dusmas un naids atgriežas pie viņas atpakaļ un kaitē viņas veselībai un ģimenes laimei.

Tāpēc turpmāk iesaku sievietei pirms naudas aizdošanas padomāt, vai spēj naudu aizdot no sirds? Ja nespēj, tad labāk neaizdod, jo dusmas un naids, kas pavada naudas aizdošanu, sagraus sievietes ģimeni vai veselību. Pie tā nebūs vainīga aizdevuma lūdzēja sieva, kas zīlē nākotni. Pie tā būs vainīga tikai sieviete pati. Atcerieties – nekad nevainojiet citus savās problēmās un nelaimēs, jo neviens cits nav vainīgs kā vien tu pats.