Vai un kā izglītot skolotājus, bērnus un jauniešus dzimumidentitātes jautājumā? 18.09.2023

Man vairāki cilvēki ir jautājuši viedokli par plašsaziņas līdzekļos skaļi apspriesto jautājumu par sagatavoto metodisko materiālu skolotājiem bērnu dzimumidentitātes izglītošanā.

Es personīgi neesmu izstrādāto metodisko materiālu redzējusi, tāpēc neko par to nevaru komentēt. Tas, kas būtu jāņem vērā šāda materiāla izstrādātājiem, lai dzimumidentitātes jautājums neveicina bērnus sākt domāt par savas identitātes maiņu un nesāk domāt, ka dzimumidentitātes maiņa ir normāls process. Diemžēl tas ir noticis ar visiem skaidrojošiem materiāliem par lesbietēm un gejiem. Sabiedrībai netiek skaidrots, kāpēc puisis vai meitene vairāk izjūt simpātijas pret savu dzimumu un kā palīdzēt gejiem un lesbietēm kļūt hetereseksuāliem, kas ir iespējams, ja tikai ir vēlēšanās iedziļināties šajā jautājumā garīgi.

Piemēram, pusaudžu un jauniešu izglītošana par pretapaugļošanās līdzekļiem, lai intīmo sakaru laikā neiestātos grūtniecība, nevis apturēja pusaudžus un jauniešus no intīmo attiecību pāragras uzsākšanas, bet tieši otrādi, informācija radīja interesi izmēģināt intīmo tuvību ar vienaudžiem. Jaunieši arvien agrāk uzsāk intīmas attiecības, pie tam pamēģinot intīmas attiecības ar abiem dzimumiem.

Intīmas attiecības jauniešu acīs nav svēts akts, jo ar jauniešiem netiek runāts par mīlestību, jūtām, ģimenes vērtību un kāpēc nevajadzētu uzsākt intīmās attiecības pirms kāzām. Tagad liela daļa sabiedrības vispār neuzskata, ka attiecības vajadzētu reģistrēt, uzskatot partneri par dzīvesdraugu. Diemžēl ir maz pieaugušo, kas kaut ko ir dzirdējuši par enerģētisko lauku, kas katram cilvēkam piemīt un kas notiek enerģētiskajā laukā intīmo attiecību laikā. Tāpēc arī pieaugušie neapdomīgi ļaujas intīmajiem kārdinājumiem, neapzinoties, ka intīmo attiecību laikā tiek no partnera uzņemta daļa partnera sliktās karmas jeb negatīvās enerģijas, kura būs jāatstrādā neatkarīgi no tā vai ar partneri paliks vai nepaliks kopā.

Tieši tāpat maz ir pieaugušo, kas zina, ka cilvēka gars pirms iemiesošanās ķermenī izvēlas savu ķermeni, dzimumu, un ka cilvēka identitāte veidojas daudzu mūžu laikā. Cilvēka identitāti nevar pārmainīt ar ķirurģisku operāciju, tas ir pašapmāns. Tāpēc tiem cilvēkiem, kas to ir darījuši vai citādos veidos maina savu identitāti, bieži ir depresija.

Cilvēki nezina, ka katrā cilvēkā ir sievišķā un vīrišķā enerģija. Ja vīrietī ir par daudz sievišķās enerģijas, tad vīrietis būs sievišķīgs un viņa uzdevums šajā dzīvē ir apzināti strādāt pie vīrišķās enerģijas attīstības jeb jāmācās būt vīrišķīgākam, lai enerģijas nolīdzsvarotos. Ja sievietē ir par daudz vīrišķās enerģijas, tad sieviete ir vīrišķīga un viņai šajā dzīvē ir jāmācās kļūt sievišķīgākai jeb jāattīsta sevī sievišķā enerģija. Ja sabiedrība pārzinātu šos jautājumus, tad mums vispār nepaceltos jautājums par dzimumidentitātes maiņu un viendzimuma attiecībām.

Tikpat svarīgi ir zināt, ja cilvēka gars iepriekšējā dzīvē ir nosodījis un izsmējis sievišķīgus vīriešus, tad šajā dzīvē viņš pats piedzims par sievišķīgu vīrieti, lai ar savu pieredzi uzzinātu kā jūtas sievišķīgi vīrieši un uz visiem laikiem izprastu, ka nedrīkst nosodīt un izsmiet cilvēkus, kas atšķiras ar savu izskatu vai domāšanu.

Diemžēl izglītības politika nepieļauj skolā kaut ko mācīt par cilvēka pārdzimšanu, par karmu jeb negatīvo enerģiju un citiem garīgiem jautājumiem, jo tos zinātne nav pierādījusi un šajos jautājumos nav vienprātības dažādās reliģijās. Zinātne nekad neizzinās Dievu. Vai tāpēc mums jānoliedz Dieva jeb Augstāka Saprāta eksistence? Tāpēc izglītības sistēma meklē citus veidus kā izskaidrot šos jautājumus, jo informācijas vakuums nedrīkst palikt, jo bērni un jaunieši atradīs informāciju internetā un tā var patiešām sakropļot viņu domāšanu un novest pie tā, ka bērns vēlas mainīt savu dzimumidentitāti, uztverot to kā izklaidi vai bēg no savām problēmām.

Viena no galvenajām mācībām, kas visiem cilvēkiem ir jāmācās, tā ir sevis mīlēšana, bet daudzi sevis mīlēšanu jauc ar egoismu. Sevis mīlēšana pirmajām kārtām ir sava ķermeņa pieņemšana. Tie cilvēki, kas vēlas mainīt dzimumidentitāti, nepieņem savu ķermeni jeb citiem vārdiem sakot, viņi sevi nemīl tādu kāds viņš ir. Viņi ļoti cieš no bailēm “mani nemīl”. Ja viņi izprastu, kāpēc viņi ir tādi kādi ir, izprastu cēloņu-seku sakarības, pārzinātu Dievišķos  Cēloņu-seku un Pārdzimšanas likumus, tad viņi iemācītos sevi mīlēt un atteiktos no domas par dzimumidentitātes maiņu.

Es atbalstu domu, ka skolotāji ir jāizglīto visos augstāk minētajos jautājumos, lai viņi spētu ar bērniem runāt par bērniem aktuāliem jautājumiem, kas tiek apspriesti bērnu un jauniešu vidē, bet es neatbalstu vienpusēju pedagogu, bērnu un jauniešu izglītošanu, ka viņiem netiek šie jautājumi skaidroti garīgajā skatījumā. Ja viena puse paliek neizskaidrota, tad otras puses skaidrojums noved pie nepareiza rezultāta. Tā tas ir noticis ar viendzimuma attiecību jautājumu, un tajā pašā virzienā šobrīd iet dzimumidentitātes jautājumā.

Es nezinu kādām šausmām vēl ir jānotiek bērnu un jauniešu vidē, lai sabiedrība saprastu, cik svarīga ir līdzsvarota cilvēka garīgā un intelektuālā attīstība.

Autore: Elvita Rudzāte