Vai un kā palīdzēt mammai? 09.09.2013

Anda jautā: Vēlējos lūgt Jūsu padomu. Mammai ir 77 gadi, no kuriem jau kādus 17 gadus viņa savu dzīvi velta pagalma kaķiem, viņa ir pilnībā apmāta ar tiem. Iepriekš, dzīvojot 1-istabas dzīvoklī, viņa ik pa laikam pieņēma pie sevis vairākus pagalma kaķus, bija brīdis, kad viņai tie bija četri, nabaga dzīvnieki mocījās šaurajās telpās. Mamma viņus pienācīgi neapkopa – bija tikai 1 vai 2 bļodas, kur viņiem nokārtot dabiskās vajadzības, tās arī netika laicīgi tīrītas, tādēļ kaķi nokārtojās kur pagadījās – visās iespējamās vietās, dzīvoklī valdīja ļoti liela nekārtība, mamma aiz sevis un kaķiem nesavāca atkritumus, dzīvoklī bija šausmīga smaka, kaimiņi sūdzējās mājas vecākajam par mammu, rezultātā lielākā daļa mājas iedzīvotāju neieredzēja viņu. Papildus viņa vēl baroja apm. 10 pagalma kaķus. Gan mājas kaķi, gan pagalma kaķi bija ļoti labi nobaroti. Rezultātā bija vēl viena problēma – mamma nevarēja izdzīvot ar savu pensiju, jo visu atdeva kaķiem, bieži pati ēda sausu maizi, regulāri aizņēmās no paziņām un kaimiņiem naudu, kad saņēma pensiju, bija jāatdod parādi, un iztikas līdzekļi kļuva arvien mazāk. Mamma pati gatavot lāgā vairs neprata – vedu viņai pusdienas, lai vismaz būtu paēdusi, bet izrādās, ka pusdienas tik un tā aizgāja pagalma kaķiem, jo naudas vairs nebija, lai nopirktu viņiem barību. Mamma komunālos maksājumus sen jau vairs nemaksāja, rezultātā atslēdza gāzi. Apsaimniekotāji solīja piedzīt īres parādu caur tiesu, man izdevās vienoties, ka viņa pa mazām daļām veiks parāda atmaksu.

Runāt ar viņu bija bezjēdzīgi, es daudz uz viņu rājos, taču, protams, tas situāciju nemainīja. Rājoties, es apzinājos, ka šī situācija ar mammu ir mana mācību stunda, taču es pati nespēju saprast, kas man ir jādara, lai viss mainītos.

Es saprotu, ka viņa jūtas vientuļa, ka tas ir veids, kā viņa var izrādīt rūpes par kādu – dot savu mīlestību neaizsrgātām radībiņām, tas viss ir saprotams, bet viņai tam NEPIETIEK LĪDZEKĻU !!!

Mamma saka, ka viņai esot apnicis barot daudzos pagalma kaķus, ka viņa no tā esot ļoti nogurusi, bet viņa nevar no tā atteikties, jo zina, ka noteiktā laikā kaķi viņu katru dienu gaida, un viņa nevar nenest viņiem barību. Mamma vēlējās nomainīt dzīvesvietu, lai varētu pārstātu barot kaķus.

Pēc mammas lūguma nokārtoju, lai pašvaldība viņai piešķir dzīvoklīti veco ļaužu sociālajā mājā, kas atrodas ļoti labā un skaistā pilsētas rajonā, tālu no iepriekšējās dzīvesvietas. Abi ar dzīvesdraugu dzīvoklīti skaisti izremontējām un iekārtojām. Ar šā gada jūliju mamma pārcēlās uz jauno mājokli, līdzi ņemot 1 kaķi (vairāk nav atļauts). Beidzot nopūtos un domāju, ka tagad vajadzētu visam sakārtoties. Jaunajā dzīvesvietā notiek dažādi pasākumi, reizi nedēļā mamma iet uz dziedāšanas nodarbībām, ir sadraudzējusies ar dažām kaimiņienēm, kuras gan apciemo viņu, gan arī viņa dodas ciemos, vakaros kopīgi pagalmā sēž un soliņa un runājas.

Taču mamma pārdzīvo par atstātajiem pagalma kaķiem vecajā dzīvesvietā un slepus no manis brauc viņus atkal barot…, viņai regulāri zvana 2 bijušās kaimņienes, kuras aicina mammu braukt un pabarot šos kaķus. Autobusa biļete abos virzienos izmaksā 1,00 Ls + vēl barība, rezultāts atkal ir tāds, ka pēc 2 nedēļām pēc pensijas saņemšanas viņai vairs nav naudas, protams, viņa atkal aizņēmās naudu no draudzenes, un riņķadancis sākas atkal no sākuma. Arī savam mājas kaķim viņa pērk nejēdzīgi daudz barības, viņš to nespēj apēst, ēdiens, stāvot uz šķīvīša, paliek vecs, to jāizmet un atkal jāpērk no jauna. Piedāvāju viņai pensiju sadalīt 4 daļās, lai katru nedēļu iedotu naudiņu iztikšanai, lai nepietrūktu līdz nākošajai naudai, taču mamma kategoriski nepiekrīt, saka, ka pati tikšot galā.

Arī jauno dzīvokli viņa pienācīgi neuzkopj, visur mētājas gan netīri galda piederumi, gan nobirušas drupačas, gan konfekšu papīrīši utt. Reizi 2 nedēļās es braucu uzkopt viņas dzīvokli, lai tur atkal nevalda milzīga nekārtība. Man zvanīja no sociālās mājas darbiniece un teica, ka kaimiņi sūdzoties par kaķu smaku, kas ir jūtama jau gaitenī, ja tā turpināsies, mammai vajadzēs atvadīties no kaķa. Smaka rodas, jo mamma laicīgi neiztīra kastīti.

Man ir skumji dzirdēt, ka atkal nepietiek naudas iztikai, redzēt, ka mājās atkal valda nekārtība, atkal sūdzības no kaimiņiem…

Gribēju piebilst, ka mamma mani ir adoptējusi, kad man bija tikai 3 mēneši, bet izraudzījās mani, kad biju tikko piedzimusi – man bija tikai 10 dieniņas, pašai bērnu nevarēja būt (šo faktu uzzināju, kad biju kļuvusi pilngadīga).

Jau apmēram gadu esmu novērojusi mammai “vecuma demences” sākšanos – iepriekšējā dzīvesvietā viņai likās, ka kāds iekļūst viņas dzīvoklī un zog maizi, ievārījumu utt., bieži ēdienā (īpaši maizē un maltās gaļas ēdienos) viņai rādās tārpi. Mamma arī jau 20 gadus mocās ar deformējošo ceļu artrozi (nodilušas ceļu locītavas), operāciju – ielikt ceļu protēzes, ārsti atteicās veikt, jo daudzus gadus periodiski mamma slimoja ar tautā dēvēto “rozi”, pastāvēja risks, ka organisms nepieņems svešķermeni. Mammai ir grūti pārvietoties, iešanai izmanto nūjiņu.

Gribētu saprast:

1. Ko man māca mammas dzīvesveids – kas tā man ir par mācībstundu ?
2. Vai es vispār varu viņai kā palīdzēt ?
3. Kā man vajadzētu reaģēt, kad saņemu kārtējo mammas zvanu, ka atkal pietrūkst naudas ?
4. Kas notiek ar dvēseli, kad zemes ķermenis piedzīvo “vecuma demenci”, kāpēc tas notiek ar mammu ?
5. Kāpēc mamma saslima ar deformējošo ceļu artrozi un kāpēc viņa agrāk slimoja ar “rozi” ?

Diemžēl, man šobrīd nav iespējas mammu pārvest pie sevis, ierobežotās dzīvojamās platības dēļ. Pagaidām viņa vēl par sevi var kaut cik parūpēties, vienmēr viņai palīdzu, cik iespējams.

Elvita Rudzāte atbild: Es domāju, ka Andai ir jāizpērk karma. Es nezinu, kas bija par iemesliem – kāpēc Andas bioloģiskie vecāki atstāja Andu dzemdību namā, bet iespējams, ka tanī apstāklī slēpjas noslēpums. Ja bērnu pamet dzemdību namā, tas nozīmē, ka bērna Garam nāk līdzi karma no iepriekšējām dzīvēm, t.i., bērna Gars iepriekšējā dzīvē pats ir kādu pametis vai atdevis savu bērnu audzināšanai citai ģimenei. Tāpēc Andas Gars šajā dzīvē apņēmies izprast, kā ir dzīvot pie audžuvecākiem un atbrīvoties no pamešanas karmas. Vai Anda ir piedevusi saviem bioloģiskajiem vecākiem, ka nebija iespējas izjust viņu mīlestību? Es ieteiktu Andai no visas sirds piedot saviem bioloģiskajiem vecākiem, ka viņi Andu pameta, un lūgt piedošanu tiem Gariem, kuriem Andas Gars ir nodarījis pāri iepriekšējo dzīvju laikā. Mums nevajag zināt, kas tieši notika iepriekšējās dzīvēs, ja Dievs mūsu atmiņai šo informāciju ir atņēmis, bet lūgt piedošanu ieteicams ir visiem, kuri izjūt karmu šajā dzīvē.

Andas audžumāte ar savu piemēru, rūpējoties par pamestajiem kaķiem, Andai atgādina par neatstrādāto karmu. Nevaru apgalvot, ka tā ir, bet iespējams Andas audžumātes Gars ir tas bērns, kuru Andas Gars pameta iepriekšējā dzīvē, un tagad Andai ir iespēja izpirkt arī šo kļūdu, rūpējoties par audžumāti. Ja Andas audžumātei ir sākusies demence, tad viņa ir jāievieto pansionātā, kur apkalpojošais personāls ir sagatavots kā aprūpēt un nodarbināt cilvēkus, kuriem ir sākusies šī slimība. Par bijušās dzīves vietas kaķiem arī Andai vajadzētu kaut kādā veidā parūpēties, piedāvājot kaķus caur sociālajiem tīkliem vai citādi cilvēkiem, kuri labprāt tos paņemtu pie sevis. Tas palīdzētu Andai mazināt viņas karmu un nomierinātu audžumātes domas, jo viņa zinās, ka kaķi ir pie vietas un, ka par viņiem kāds rūpējas. Jebkurā gadījumā Andai ir jāturpina palīdzēt savai audžumātei tik labi, cik tas ir iespējams.

Ja audžumāte zvana, ka atkal pietrūkst naudas, un Andai ir nauda, ko iedot, tad nauda ir jādod. Arī tā ir karmas izpirkšanas iespēja.

Atbildot uz jautājumu, kas notiek ar dvēseli, kad zemes ķermenis piedzīvo “vecuma demenci”, ķermenis saka, ka cilvēka Gars diemžēl savā garīgajā attīstībā kāpj pa trepēm uz leju, t.i., nav sapratis dzīves mācību stundas, kuras vēlējās apgūt pirms iemiesojās šajā fiziskajā ķermenī. Dvēsele joprojām ir kopā ar fizisko ķermeni, jo tā fizisko ķermeni pamet tikai fiziskā ķermeņa nāves brīdī.

Atbildot uz jautājumiem, kāpēc mamma saslima ar deformējošo ceļu artrozi un kāpēc viņa agrāk slimoja ar “rozi”, varu teikt, ka viņai deformējošā ceļu artroze bija saistīta ar mērķi, kuru kaut kādu iemeslu dēļ, un izskatās, ka tie bija materiāla rakstura iemesli, nespēja īstenot, un tas viņā radīja dusmas. Slimība Roze simbolizē cietsirdīgas un atriebīgas domas. Pret ko un par ko, to labāk zinās pati mamma.