Vai vajadzēja izslēgt zēnu no Jaunjelgavas vidusskolas? 03.06.2013

Arta jautā: Vēlējos jautāt par zēnu, kuru izslēdza no Jaunjelgavas vidusskolas. Es domāju, ka lēmums nav pareizs, jo katrs dzīvē kļūdās…un nevienam nav dota iespēja svaru kausos izsvērt, kura kļūda ir lielāka un kura mazāka. Es neatbalstu vardarbību, bet esmu par iespēju laboties. Diez vai Dievišķā un garīgā plānā šis lēmums būtu atbalstāms, ka zēns tiek izslēgts no skolas – es domāju, ka nē. Vai kāds aizdomājies, kāda būs zēna dzīve pēcāk? Jūs taču zināt, ka nekas nenotiek nejauši – iespējams, ka abiem puišiem, sabiedrībai un, galvenkārt, zēnu vecākiem ir jāizdara secinājumi par savām ģimeniskajām attiecībām, jo bērni taču ir viņu spoguļi. Mēs ļoti labi esam iemācījušies dzīves laikā nosodīt, bet kā ar piedošanu un pieņemšanu? Kas šim izslēgtajam zēnam no skolas vairāk palīdzēs – tas, ka visi viņu nosoda un izslēdz no skolas, vai dod iespēju laboties? Vēlētos uzzināt, ko Jūs sakāt par šo situāciju?

Elvita Rudzāte atbild: Esmu personīgi saskārusies ar šo problēmu, jo bija laiks, kad arī manam bērnam vienaudži darīja pāri. Kā vecākiem, tas bija ļoti grūts pārbaudījums. Mācīju bērnam piedot un izprast kāpēc viņam dara pāri. Viņš piedeva, bet tā kā viņš atšķīrās no pārējiem bērniem, tad vardarbība (fiziska, bet vairāk psiholoģiska) turpinājās. Skolotāji centās palīdzēt cik varēja, es runāju ar vardarbīgo bērnu vecākiem. Uz brīdi tas palīdzēja, bet tikai uz brīdi, jo vardarbīgā bērna problēmas palika nerisinātas. Kādas bija vardarbīgo bērnu problēmas? Pamatā problēma slēpās ļoti lielā mīlestības trūkumā, jo vecāki bija šķīrušies vai arī bērns cieta no kompleksiem un savus kompleksus slēpa uzbrūkot citam bērnam. Arī pieaugušie, kuri ir vāji raksturā, savu vājību slēpj uzbrūkot citiem, kļūstot par despotiem. Ārēja cietsirdība slēpj iekšējas skumjas. Visi noziedznieki ir visskumjākie cilvēki pasaulē.

Garīgajā skatījumā vardarbību bija piesaistījis mans bērns, jo viņam bija praksē jāapgūst piedošana un spēja “pagriezt otru vaigu, ja sit pa vienu vaigu”. Viņš šo pārbaudījumu izturēja godam. Viņš neturēja ne uz vienu ļaunu prātu un nekad neatbildēja ar pretsitienu. Es skatījos uz viņu un apbrīnoju viņu. Kad kāds klases biedrs viņam centās iegalvot, lai viņš pretojas, tad viņš atbildēja, ka negribot kļūt tāds pats kā viņi. Protams, tas nepalika bez sekām, lai sevi aizsargātu un atpūstos no vardarbības, viņš bieži slimoja. Bet tad manā darba dzīvē notika pārmaiņas, un man bija izdevīgāk mainīt bērnam skolu. Bērns neiebilda, un pēc skolas nomaiņas problēma beidzās. Kad meklēju bērnam jaunu skolu, mans galvenais jautājums skolas direktoriem bija, vai skolā nav vardarbīgi bērni? Tikai nelielā lauku skoliņā man apliecināja, ka bērni esot savā starpā draudzīgi un, ja gadoties kāds incidents, tad visi kopā to risinot. Tā nu mans bērns sāka iet lauku skoliņā, kas iepriecināja gan viņu, gan mūs kā vecākus.

Izglītības un zinātnes ministrija vēlas likvidēt lauku skoliņas, bet es tām ieraudzīju milzīgu vērtību. Paskaidrošu sīkāk: Sokrata tautskolā mums bija jutīgu bērnu harmonizēšanas programma, kurā satikās bērni, kuri cieš no vardarbīgiem bērniem un bērni, kuri bija vardarbīgi. Man bija iespēja iepazīt vardarbīgos bērnus, un es sapratu, ka viņi ir ļoti nelaimīgi un to slēpj caur vardarbību. Grupā uz 10 bērniem bija 3 pasniedzēji, un vienalga vardarbīgais bērns pasniedzēja klātbūtnē nodarīja pāri kādam citam bērnam. Vardarbīgie bērni bija pilnībā aizvērti mīlestībai, viņi bija tik nocietinājušies. Mēs sapratām, ka viņiem ir nepieciešama daudz nopietnāka palīdzība un galvenais ir jāstrādā ar bērna vecākiem. Bērnu vecāki bija atvērti sadarbībai, un gatavi labot savas kļūdas, bet rezultāti parādījās tikai vēlāk, ja vecāki turpināja darbu.

Vardarbīgiem bērniem ir nepieciešami īpaši apstākļi, bet ne pāraudzināšanas iestādes, kas savā būtībā ir cietums. Viņiem ir nepieciešama ļoti liela mīlestība, īpaši sagatavota programma un pasniedzēji. Vispārizglītojošo skolu skolotāji, kuriem klasē ir vairāk par 10 bērniem, ar vardarbību vispār nevar nodarboties, jo viņi nav tam sagatavoti (vienmēr ir izņēmumi). Alternatīvo skolu skolotāji ir labāk sagatavoti, bet arī viņi netiek galā ar vardarbības problēmu. Iespējams es kļūdos, bet man liekas, ka vardarbīgajiem bērniem ir nepieciešamas nodarbības, kurās piedalītos kāds no viņa vecākiem. Ja bērnam palīdzētu viņa vecāki, tad viņš izjustu vecāku mīlestību, kuras viņam kaut kādu iemeslu dēļ ir pietrūcis.

Kāds man pārmetīs, ka vardarbīgie bērni tiek izstumti no sabiedrības, bet es domāju, ka viņiem ir vajadzīgs radīt sabiedrību, t.i., tādu skolu, kurā galvenais ir garīgās vērtības, kurā cits citu atbalsta, kur nav sacensība par atzīmēm, bet galvenā vērtība ir Cilvēks. Mīļie domātāji, ja jums ir iespēja šādas skolas izveidot, tad dariet to. Vēlreiz atkārtoju, tā ir lieliska iespēja lauku skolām, lai tās nebūtu jālikvidē, bet skolotājiem ir jābūt aicinājumam kalpot ļoti jutīgiem bērniem, mainot savus līdzšinējos priekšstatus par bērnu izglītošanu. Iespējams tās varētu būt vakara skolas vai brīvdienu skolas, jo vecāku līdzdalība ir ļoti nepieciešama.

Atgriežoties pie Artas jautājuma, es domāju, ka Jaunjelgavas vidusskola saprata, ka viņiem pietrūkst prasmes, lai tiktu galā ar vardarbīgo bērnu, un tāpēc viņu solis, manuprāt, bija pareizs, jo tā viņi mēģināja pasargāt citus bērnus no vardarbības. Ja skola neprot tikt galā ar vardarbību, tad to no viņas nevar prasīt. Vēlreiz atkārtoju, skolotājiem ir jābūt īpaši sagatavotiem un garīgo vērtību praktizējošiem. Ja skolotājs noliedz garīgās vērtības, tad viņš ir gatavs mācīt tikai laicīgās vērtības, bet viņš pilnībā ir bezspēcīgs pret vardarbību, bet tā jau ir izglītības sistēmas problēma.

Izslēgtajam bērnam nepieciešams sniegt psiholoģisku palīdzību un iespējams mājapmācību, kurā piedalītos vismaz viens no viņa vecākiem. Tas palīdzētu bērnam sajust vecāku uzmanību. Vēl bērnam nepieciešamas garīgas zināšanas, jo viņam ir nepieciešams izprast, kas ir viņa dusmas un naids, kā tās rodas un kā no tām atbrīvoties. Lielai daļai psihologu, nav šo zināšanu, jo tradicionālā psiholoģija garīgumu, Dievu, Karmas likumu, reinkarnāciju un citus Dievišķos likumus noliedz. Vardarbības problēma skolās un sabiedrībā ar katru gadu pieaugs, ja izglītības sistēmā nesāks mācīt garīgumu. Mums visiem ir izvēle, dzīvot pa vecam un ciest vai mainīties.