Vai var audzināt bērnus ar veco laiku metodēm? 12.11.2018

Amanda jautā: Esmu apjautusi kādu situāciju savā dzīvē un nezinu, ko darīt. Mans dzīves biedrs mēdz pacelt roku pret bērnu (ne tā kā sist, bet drīzāk uzsist pa kāju, piemēram), neuzskata to par ko īpašu. Es viņam mācu un stāstu, ka šādi audzinot bērnu, var sastapties ar to, ka bērnam nākotnē veidosies aizvainojums pret pāridarītāju un viņiem būs vēsas, svešas attiecības. Pagaidām viņš to nesaprot. Nesen pamanīju, ka tieši tā rīkojas arī viņa mamma (tai skaitā arī pret manu bērnu). Ja bērns izrunājas, uzsit, kaut ko ne tā izdara, lamā. Manī veidojas tādas dusmas par šo netaisnību.

Apzinos, ka tas kaut kur ir dēļ tā, ka arī pret mani bērnībā tēvs vienu reizi pacēla roku un es to nekad neesmu aizmirsusi (visticamāk, arī neesmu piedevusi), lai gan mums šobrīd ir labas, sirsnīgas un patiesas attiecības.

Jautājums: kā rīkoties, ja redzu šādu situāciju-vai man mesties pa vidu vai pieņemt, ka tā ir bērna pieredze, kas viņam jāgūst? Jūtos, ka pat vairāk tas ir mans jautājums, jo sevī sajūtu šo bezspēcību pret netaisnību. Kas man jāapgūst? Vai tiešām ir ok audzināt bērnus pēc šīm veco laiku metodēm? Godīgi sakot, uzrakstot pēdējo teikumu, man pat iekšēji riebīgi palika..

Elvita Rudzāte atbild: Jebkāda veida vardarbība netiek atbalstīta attiecībās. Lai “uzšautu bērnam pa dupsi” ir jābūt ļoti nokaitētai situācijai, kad neviena cita audzināšanas metode nelīdz, un šo audzināšanas metodi izmanto patiešām tikai ārkārtas situācijās. Vienmēr ir jāmēģina izvairīties no sišanas bērnam, pie tam bērnam nedrīkst sist ne pa vienu citu ķermeņa daļu, izņemot dupsi. Vispareizākā audzināšanas metode ir bērnu audzināt ar mīlestību.

Tanī pat laikā Amanda nevar pāraudzināt savu dzīves biedru un viņa māti, bet vienoties par bērna audzināšanas noteikumiem, t.i., kā rīkoties situācijās, ja bērns neklausa, izvairoties no fiziska soda. Amanda var tikai lūgties par savu bērnu, lai tas nerada nesaskaņu situācijas un lūgties par savu dzīves biedru, lai tas sāk mācīties izprast un vadīt savas negatīvās emocijas.

Tomēr ir kaut kāda dzīves joma, kur Amanda pati izturas netaisnīgi. Iesaku viņai padomāt par šo dzīves jomu un pašai laboties, tad mainīsies arī viņas tuvinieki uz labo pusi un nebūs jācieš viņas bērnam. Viss, kas ar mums notiek ir absolūti taisnīgi, tikai ne vienmēr mēs redzam cēloņu un seku sakarību.