Vai var izbēgt no slimības, ja nav iespējams izvairīties no stresiem? 20.12.2024

Sintija jautā: Lasot tavu publicēto informāciju par – bailēm mani nemīl, veidojot pierakstus savā blociņā aizdomājos.

Sanāk, ka šīs bailes ir katrā cilvēkā, tikai dažādos atšķirīgos daudzumos.

1. Gadījums – Ja bērns jau iemiesojoties, sajutis, ka viņu nemīl, nevēlas, tad viņā jau sāk krāties tādā kā burciņā stress ar nosaukumu – bailes mani nemīl. Liela iespēja, ka šim bērnam ātrāk būs kādas kaites, sakarā ar šo stresu, jo šo stresu noteikti iegūs arī skolā, vai tālākajā dzīvē.

Tātad burciņa pildās un vienā momentā smaga slimība būs klāt, kā mācība, ka jākļūst par devēju.

2. Bērnam, kuram bija harmoniska ieņemšana un vecāku sagaidīšana, šajā burciņā ielīst lēnāk šis stress. Jā, iespējams no vecākiem šo stresu neiegūs, vai iegūs maz, taču ārpus mājas bērns sastapsies ar karmiskām situācijām, kur noteikti radīsies šis stress.  Arī šis bērns var saslimt ar slimību, bet tas notiks vēlāk, jo bērnībā retāk piedzīvots šis stress- bailes mani nemīl ?

Tātad sanāk, ka abos variantos bērni izaugot var saslimt ar kādu kaiti, jo dzīve nav perfekta, un ikviens ikdienā saskaramies ar šaubām, vai mūs mīl? Vai sanāk, ka visu cilvēku uzdevums ir vienkārši kļūt par nesavtīgiem devējiem, jo pilnīgi visi agri vai vēlu saskaras ar šo stresu- bailes mani nemīl?  Tātad, tiklīdz cilvēks nekļūst par nesavtīgu devēju, viņš nemaz nevar izveseļoties, vai būt priecīgs, jo jūt mīlestības trūkumu?

Tā kā šis ir pamatstress, pēc taviem vārdiem, tad sanāk ka visa atslēga ir – sākumā kļūt par devējiem, un tik ilgi kamēr cilvēks to nespēj izdarīt, cilvēks nespēj justies mīlēts un laimīgs?  Varbūt cilvēki īsti nespēj saprast, kā sava laimes izjūta var būt saistīta ir došana citiem? Es saprotu, ka ne visiem ir laiks stundām ziedoties, bet es ticu, ka katrs, kaut vai stundu nedēļā to spēj.

Varbūt tādā gadījumā ir vērsts vairāk tieši šo stresu izpētīt? Kāpēc tad cilvēks nevēlas dot, lai gan tā ir laimes atslēga? Sanāk, ka cilvēks pats atsakās no laimes, kuru var tik vienkārši iegūt?

Ko tu par to domā?

Man šādas pārdomas radās pēc videoklipiem, kur ir redzams, ka Mātes Terēzes ordenī darbojas dažādi cilvēki, stundām ilgi, ar pašiem nabadzīgākajiem, slimākajiem, nelaimīgākajiem. Pavisam vienkāršās ēkās notiek palīdzības sniegšana. Taču, kaut arī tas noteikti ir smags darbs gan fiziski, gan mentāli, emocionāli, šīs sievietes, kas darbojas ordenī ir neizsakāmi laimīgas, starojošas. Ir tāda sajūta, ka viņas atradušas laimi.

Visiem kam interesē, šeit varat noskatīties:

https://www.youtube.com/watch?v=6HZW54M_vtU

https://www.youtube.com/watch?v=C0YCj8V4Mz8

https://www.youtube.com/watch?v=tPI8vBvdDOg

Elvita, vai tu ieguvi laimi un prieku tad kad sāki nesavtīgi palīdzēt cilvēkiem?

Elvita Rudzāte atbild: Jā, es patiešām jūtos laimīga, ka Dievišķā Sākotne man ir devusi iespēju darīt darbu Viņam, izprotot savu dzīves misiju un jēgu. Es sastopos ar dažādiem šķēršļiem un dzīves grūtībām, kas ārēji manī nerada prieku, bet iekšēji es jūtos laimīga, jo zinu, ka katra šķēršļa vai grūtību pārvarēšana ceļ manu apziņas līmeni un spēcina manu garu. Grūti aprakstīt vārdos šo sajūtu, jo tā netiek ārēji parādīta. Ārēji es varu izskatīties nogurusi, bet iekšēji ir prieks, ka ir izdevies paiet pussolīti tālāk.

Arī man kādreiz bija lielas bailes “mani nemīl”, kuras ejot garīgās izaugsmes ceļu esmu spējusi atbrīvot. Dzīve nav un nedrīkst būt viegla. Tāpēc izvairīties no stresiem nav iespējams. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēkiem ir jāslimo. Ja cilvēks garīgi attīstās, tad viņā veidojas pareiza attieksme pret dzīvē notiekošo un viņš neuzņem sevī stresus vai arī prot ātri no tiem atbrīvoties. Ja cilvēks atbrīvojas no stresiem, tad viņā stresi neuzkrājas un smaga slimība nedraud.

Tanī pat laikā jāatceras, ka slimība ir skolotājs, kas palīdz cilvēkam apstāties no dienas steigas un padomāt par dzīvi. Ja cilvēks izmanto šo laiku lietderīgi, strādājot ar sevi, tad skolotājs (slimība) aiziet un cilvēks atveseļojas un turpmāk dzīvo savādāk, viņa apziņas līmenis ir paplašinājies.

Respektīvi, Sintijas aprakstītajos gadījumos cilvēki var arī nesaslimt, ja viņi iemācās veidot pareizu attieksmi pret dzīvi, bet lai veidotu pareizu attieksmi pret dzīvi, ir ļoti daudz jāmācās visa mūža garumā.

Vienīgi nav iespējams izvairīties no karmiskajām slimībām, jo par pagātnē pieļautām kļūdām ir jāmaksā. Ja cilvēks arī pret karmisku slimību veido pareizu attieksmi, tad viņa iekšējo laimes izjūtu neatņems pat smaga slimība.