Vai viņi tikai atspoguļo manu zemo pašapziņu? 31.05.2022
Sieviete jautā: Zinu, ka jau šādas lietas esmu jautājusi, bet diemžēl, lai kā gribētu neesmu sapratusi. Atkal un atkal man ir deguna blakus dobumu iekaisums haimorīts, jādzer antibiotikas. Nojaušu uz ko ir dusmas, aizvainojums, neatrisinātas lietas un neesmu vēl spējusi tās atrisināt. Jūtos melna un maziņa, niecība. Šādas sajūtas man rada sanāk vairāki cilvēki, nezinu jau bērnībā bija bieži šie iekaisumi, bet arī tagad nākas saskarties ar situācijām, kur tādas pašas sajūtas. Dusmas, ka uztver kā mazu bērnu, izturas kā pret mazu bērnu, vai vispār ignorē kaut kādās situācijās. Varbūt atkal ir runa par došanu un ņemšanu, nezinu gribēju pateikties par ilgi dotu iespēju un tā arī izdarīju, bet reakcija bija klusums un ignorēšana, nezinu vai gaidīju atkal kaut vienkārši par to paldies, bet sajutos kā niecība, atkal kādēļ, ko man māca situācijas kad cilvēki man liek sajusties kā niecībai? Vai viņi tikai atspoguļo manu zemo pašapziņu?
Elvita Rudzāte atbild: Sieviete ir pareizi sapratusi, ka viņas veselības problēmas ir saistītas ar viņas aizvainojumiem.
Ja cilvēks jūtas kā niecība attiecībā pret citiem cilvēkiem, tas nozīmē, ka viņš nav apzinājies savu unikalitāti, savus talantus, savas spējas un prasmes. Tāda attieksme viņa attīstību aptur. Ja cilvēks sajūtas kā niecība attiecībā pret dabas pārspēku vai Dievu, tāda attieksme veicina cilvēku attīstīties un tuvoties Dievam.
Ja cilvēks apvainojas par to, ka viņš tiek uzskatīts par mazu bērnu, kas nesaprot, ko dara, tad tas nozīmē, ka cilvēkam nav reāla pašizpratne. Reāla pašizpratne ir cilvēkiem, kas par sevi domā tā kā patiesībā ir, nepaceļot sevi augstāk vai nepazeminot zemāk kā patiesībā ir. Cilvēks apzinās savas stiprās puses un arī trūkumus, strādājot ar saviem trūkumiem.
Ja tu kaut ko nesaproti, tas nav trūkums, bet mērķis tiekties to saprast. Neviens bērns neapvainojas par to, ka viņš kaut ko nesaprot. Bērnos ir tiecība saprast un tāpēc viņi uzdod tik daudz jautājumus, jo izjūt iekšēju nepieciešamību izzināt un saprast.
Apvainojas tikai tie, kas domā, ka viņi saprot, bet citi apgalvo, ka viņi tomēr nesaprot. Tā ir augstprātība jeb citiem vārdiem sakot, es vēlos lepoties ar saviem sasniegumiem. Lepnība ar kaunu veido vienu veselumu. Ja cilvēks vēlas lepoties ar saviem sasniegumiem, tad viņš ļoti kaunas, ja viņam kaut kas neizdodas. Ja cilvēks priecājas par to, ko ir sasniedzis, tad viņš nav kauna par to, ko viņš nav sasniedzis.
Ja cilvēks apvainojas par to, ka tiek ignorēts, tas nozīmē, ka viņš dzīvo gaidās, no kurām ir jāatbrīvojas, jo laimīgs ir tikai tāds cilvēks, kas dod un neko negaida pretim, pat paldies. Tā ir patiesa brīvības izjūta, kad tu ne no viena neko negaidi, bet nesavtīgi dod to labāko, ko vari iedot, neko negaidot pretim.