Vai vizualizējot domas var kļūt bagāts, slavens un iegūt varu? – pirmais turpinājums 28.03.2015

Vai vizualizējot domas var kļūt bagāts, slavens un iegūt varu?  – raksta sākums

Aigara pieredze: Vēlos paturpināt Līgas iesākto tēmu par The Secret, jo pats pirms vairākiem gadiem praktizēju tajā aprakstītās idejas. Manuprāt lielākā problēma, ka The Secret un līdzīgas grāmatas nedod atbildes, kas tad īsti patiesībā katram no mums vajadzīgs, lai justos laimīgi un apmierināti ar dzīvi. Neskatoties, ka The Secret idejas nav īsti tīras un orientētas uz pliku vēlmju apmierināšanu, tomēr vismaz man tās pirms gadiem pieciem bija vajadzīgas, lai to visu izmēģinot pamazām sāktu saprast, kas man tagad vairs nav vajadzīgs. Nepietiek izlasīt gudru grāmatu, kur pateikts kā jādzīvo un kā pareizi jāattiecas pret materiālo pasauli, ir nepieciešams pašam aplauzties un apdedzināties, lai rastos izpratne par to, kas ir un kas nav vajadzīgs priekš sevis. The Secret idejas vismaz man lieliski ir palīdzējušas nonākt līdz it kā vienkāršām, bet ļoti būtiskām dzīves patiesībām, kuras nebūtu īsti saprotamas bez pretējo lietu izmēģināšanas un tās būtu tikai teorētiskas zināšanas un tukša spriedelēšana par to, ka dzīvē ir svarīgākas lietas kā kļūt bagātam.

Bez šaubām forša sajūta kad uzrakstot The Secret virtuālo čeku par summu, kuru vajag nopelnīt līdz noteiktam datumam, to arī izdodas kaut kādā mistiskā veidā nopelnīt, pēc tam ir eiforija, ka ir atklāts kaut kāds noslēpums, kas atrisinās lielāko daļu problēmu, bet dēļ šīs eiforijas paliek nepamanīts iekšējais tukšums, kas šo visu procesu pavada. Tas kļūst manāms pēc ilgāka laika, kad nāk izpratne, ka pa lielam jau nekas nemainās sākot pelnīt vairāk naudas, braucot ar labāku auto vai iegūstot kaut kādu svarīgu amata nosaukumu ar tik pat svarīgiem pienākumiem, katru vismazāko apjausmu, ka kaut kas nav īsti ok, aizraidot ar loģiskiem pamatotiem spiedumiem, kāpēc viss tomēr ir kārtībā.

Vislielākā aplaušanās ir tad, kad viss par ko pēdējos gadus sapņots ir lielākā vai mazākā mērā sasniegts un tad saprotot, ka patiesībā tas viss pēc kā ir skriets, nebija obligāts priekšnosacījums, lai būtu laimīgs un spētu dzīvot iedvesmotu dzīvi. Šinī dzīves patieso vērtību izvērtēšanas posmā kā lielisku kontrastu atceros brīdi, kad pirms vairākiem gadiem ievācos īrētā dzīvoklī kurā nebija pilnīgi nekā un matrača vietā izmantoju uz cietas koka grīdas paklātu palagu, bet neskatoties uz to jutos iekšēji brīvs un salīdzinoši daudz laimīgāks nekā pēc gadiem, guļot Dormeo matracī un savā mājā (nevis īrētā dzīvoklī). Nekādā gadījumā necenšos apgalvot, ka materiālo lietas ir nebūtiskas, jo pretējā gadījumā būtu pārvācies dzīvot teltī uz mežu, kur nebūtu interneta un nevarētu arī nosūtīt šīs pārdomas, un tādējādi būtu iebraucis otrā galējība, kas ir materiālās pasaules noliegšana, bet secinājums, kas uz doto brīdi ir radies, ka materiālajiem labumiem jānāk kā papildinājumam (jeb kā dāvanai) tam, ka sākam dzīvot iekšēji harmoniskāku un iedvesmotāku dzīvi, ar iedvesmu domājot kaut ko augstāku, par vienkāršu pašmotivāciju.

No otras puses padomājot, The Secret ļoti daudziem ir kalpojis kā pirmais solis, lai sāktu iedziļināties lietās, kas ir ārpus redzamā un taustāmā un daudziem pēc The Secret ideju pamēģināšanas un saprašanas, ka kaut kas būtisks tajā visā pietrūkst, ir radusies vēlme rakt dziļāk. Ja paskatāmies gadījumu, kad kāds savās problēmas vaino visus citus, tikai ne sevi, un pēc The Secret izlasīšanas uzzina, ka ir nepieciešams mainīt sevi, lai apkārtējā pasaule arī mainītos un kaut ko sāk darīt lietas labā, tad es gribētu ticēt, ka ir kaut kāds pozitīvais efekts radīts, jo vairums cilvēku šādā stāvoklī diez vai lasīs grūti uztveramu garīgo literatūru, no kuras lielākā daļa nebūs saprotama, līdz ar to The Secret pie noteikta apziņas jeb saprašanas līmeņa var kalpot kā viens no retajiem uztveramajiem veidiem, kā nodot šāda veida informāciju.

Vēl interesants novērojums runājot par biznesu un naudu – pirms ilgāka laika biju uzstādījis, ka koncentrējos tikai uz maksātspējīgiem klientiem, protams, ar loģisku pamatojumu – strādāt mazāk un pelnīt vairāk. Pēdējos mēnešus sāku koncentrēties arī uz tādiem, kas nevar tik daudz samaksāt, un redzu, ka klientu loks pamazām kļūst kaut kādā grūti definējamā veidā patīkamāks un paveras tādas iespējas, kas varbūt nedos iespēju pelnīt vairāk, bet, kas manam it kā ikdienišķajam darbam var nākotnē piešķirt daudz lielāku vērtību un jēgu, kas loģiski nozīmē arī iespēju nākotnē dzīvot daudz iedvesmotāku dzīvi.

Sanāca par šo visu nesen aizrunāties ar vienu paziņu, kas 10 gadus jaunāks par mani, abi nonācām līdz loģiskam secinājumam, ka nav jēga tik ļoti iespringt uz vēlmi sabiezēt un ka daudz būtiskākas ir tādas netveramas lietas, kā iekšējā brīvība un miers, kas dod daudz lielākas iespējas izvēlēties kādos biznesa projektos iesaistīties vai neiesaistīties un nevērtēt tikai pēc tā, kur vairāk var nopelnīt, tomēr paziņa teica, ka tas viss ir forši, ko mēs izspriedām, bet tomēr vēlas mēģināt kļūt bagāts, lai nav vairs par naudu jāuztraucas un tanī brīdī radās copy*paste sajūta kā es pirms 10 gadiem, no kā radās secinājums, ka iespējams, lai apgūtu materiālisma mācību stundu, gandrīz katram ir jāizbauda šī skriešana pēc naudas, varas u.tml., jo bez šīs praktiskās pieredzes savādāk neradīsies izpratne kas ir kas un neapmierinātā vēlme apvienojumā ar nesapratni par konkrēto lietu patieso dabu var nedot mieru līdz pat sirmam vecumam.