Varaskāre – kāpēc tā cilvēku pazudina? 05.12.2020
Varaskāre ir spēcīga vēlēšanās, tāpēc tā rodas no vēlmēm. Vēlmes ir – “es gribu” vai “es negribu”. Varaskāre ir otra piespiešana darīt to, ko tu gribi un kā tu gribi. Varaskārs cilvēks nespēj pieņemt, ka var būt arī citi risinājumi vai cita patiesība, jo viņš apmierināts ir tikai tad, kad viss notiek tieši tā kā viņš to vēlas.
Jo vairāk cilvēkā vēlmes, jo lielāka varaskāre. Visa cilvēka dzīve ir piepildīta ar vēlmēm, viņām nav robežu, tās rodas no jauna atkal un atkal. Cilvēks var iegūt prāta mieru tikai uzvarot savas vēlmes. Sai Baba visās savās grāmatās runā par vēlmju graujošo ietekmi uz cilvēka laimes sajūtu. Arī es savā darba praksē esmu sapratusi, ka visu problēmu cēloņos kaut kur ir paslēpušās visdažādākās vēlmes, piemēram, vēlme, lai mani mīlētu; vēlme izpatikt; vēlme būt labākam par citiem; vēlme pārveidot otru un citas vēlmes. Kad skaidroju cilvēkiem, ka viņš ir nelaimīgs, jo nespēj apmierināt savas vēlmes, tad cilvēkam grūti ir tam noticēt, jo viņš uzskata, ka tas taču ir labi kaut ko velēties, izvirzīt mērķus. Mērķus izvirzīt patiešām ir labi, bet vēlmes nav tas pats kas mērķis. Vēlmes ir par katru cenu panākt to, ko vēlos. Vēlmēm nav atlaides. Ja tās netiek apmierinātas, tad cilvēks jūtas neapmierināts. Savukārt mērķis ir kā ceļa rādītājs, lai cilvēks neapmaldītos starp daudzajām iespējām, ko dzīve piedāvā un palīdzētu koncentrēties uz svarīgāko. Pat, ja cilvēks nesasniedz mērķi, viņš nejūtas nelaimīgs, jo prieku ir radījis process, virzoties mērķa virzienā. Ar vēlmēm ir otrādi. Ja cilvēks neapmierina vēlmi, tad tā “grauž cilvēku”, nedot tam mieru un viņš nenovērtē visu to labo, kas bija vēlmes apmierināšanas procesā.
Sai Baba māca: „Vēlmes rodas prātam nosliecoties uz salīdzināšanu. Pamata iespēju salīdzināt mums dod acis, redze. Piemēram, ja cilvēks ir akls un prāts neko nezina par salīdzināšanu, tad vēlmes nerodas.” Tātad visas mūsu vēlmes rodas no salīdzināšanas. Ja tev ir mazāk nekā tavam kaimiņam, tad tu salīdzinot sevi ar kaimiņu vari kļūt neapmierināts ar dzīvi, bet, ja tu sevi nesalīdzini ar kaimiņu, tad tevī nerodas vēlme panākt vai apsteigt kaimiņu. Salīdzināšana un sacensība rada cilvēkos tikai neapmierinātību, tieši tāpēc alternatīvās izglītības programmas atsakās no bērnu vērtēšanas. Tieši tāpēc es neiesaku nevienai organizācijai vērtēt savu darbiniekus, kaut arī tā ir efektīva personāla vadības prakse.
Sai Baba par vēlmju saistību ar laimi saka: „Pats nabadzīgākais ir cilvēks, kuram ir vēlmes. Pats bagātākais cilvēks ir tas, kurš ir apmierināts. Lai nomierinātu jūtas un emocijas, uzņemiet šo mīlestības barību. Jūs esat vīlušies, dzīvojot pilnīgā frustrācijā daudzo vēlmju dēļ. Jūs esat vīlušies no šīm nenozīmīgajām, bezgalīgajām vēlmēm. Jūs gribat tās piepildīt, tādēļ jūs šodien esat frustrācijā.
Ja jūs centīsities apmierināt vairums vēlmes, tad pastāvīgi jūs būsiet neapmierināti ar dzīvi, bet no otras puses, ja jūs vēlēsities Dievu, vēlēsities kalpot Tam, tad pati šī vēlēšanās paaugstinās jūs.
Brīvība – tā ir neatkarība no ārpasaules. Tas, kuram nepieciešama citu cilvēku palīdzība, lietas vai nosacījumi, ir to vergs. Patiesa brīvība nedodas nevienam uz zemes, jo pati dzīves būtība ir cilvēku savstarpējā saite un to atkarība citam no cita. Jo mazāk jums vēlēšanos, jo jūs būsiet brīvāki.”
Cilvēkiem ir ļoti daudz un dažādas vēlmes. Visas iespējamās vēlmes būtu pat grūti nosaukt, bet mums ir jādara viss, lai samazinātu savas vēlmes līdz minimumam. Kāpēc? Sai Baba uz šo jautājumu atbild: „Mūsu dzīve ir ilgs ceļojums. Jo lielāku kravu mēs esam sakrājuši savu vēlmju veidā, jo lielākas ir rūpes, un nemiers piepilda mūsu ceļojumu. Samazini kravu un tavs ceļojums kļūs viegls! Jums ir jāatceras, jo vairāk jūs lolosiet vēlmes, jo stiprāk jūs tās sasies. Kad vēlmes paliks mazāk, tad arī atkarība no tām mazināsies. Vēlmes ir jāierobežo. Vēlmju griestiem ir četras svarīgas sastāvdaļas:
1) Neizšķērdējiet pārtiku, jo pārtika arī ir Dievs. Pārtika ir nepieciešama cilvēka dzīvībai, jo ķermenis nevar izdzīvot bez pārtikas.
2) Neizšķērdējiet naudu, jo nepareiza naudas lietošana ir ļaunums. Mūsdienās īpaši jaunatne izšķiež naudu dažādos veidos. Tas novedīs pie sliktiem paradumiem, sirdsmiera zaudēšanas un dzīves kā tādas izpostīšanas. Mūsu zemei pašlaik ir lielas ekonomiskas problēmas, un sabiedrības interešu vārdā būtu jāatturas no nevērīgas naudas tērēšanas savtīgos nolūkos. Ir jāattīsta sadarbība. Jāsargā nacionālā vienotība un integritāte. Jāsaglabā līdzsvars starp individuālām un nacionālām interesēm. Viss dzīvē ir atkarīgs no pareiza līdzsvara saglabāšanas, vienalga, vai tas attiecas uz staigāšanu kājām, sēdēšanu, braukšanu ar velosipēdu vai automašīnas vadīšanu. Mūsdienās šis līdzsvars ir pazaudēts pārmērīgu zināšanu un nepareizas šo zināšanu pielietošanas dēļ. Ja zināšanas lieto pareizi, tās pārvēršas prasmē. Tomēr tā vietā, īpaši jauni cilvēki, zināšanas iznieko. Jūs tērējat zināšanas un enerģiju redzot, dzirdot, runājot, domājot utt., pārmērīgi un nepareizā veidā.
3) Neizšķērdējiet enerģiju. Katrai darbībai, ko veic jūsu ķermenis – vai jūs pastāvīgi domājat, runājat skaļi vai klusi ar sevi vai citiem, runājat gan nomodā, gan miegā, nepieciešama enerģija. Ja ķermeņa enerģija tiks pareizi lietota, tiks saglabāts līdzsvars, ķermenis būs labā formā.
4) Neizšķērdējiet laiku. Tikai, kamēr ķermenis ir spēcīgs, vesels un laimīgs, jūs varat izbaudīt pienācīgu līdzsvara stāvokli dzīvē. Cilvēka dzīve tiek izniekota, domājot par pagātni un uztraucoties par nākotni. Cilvēka pamatcēlonis ciešanām un slimībām ir neapmierinātība ar to, kas viņam ir, ilgas pēc tā, kas viņam nav, cilvēkam laupa sirdsmieru. Nav nekādas vajadzības domāt par to, kas ir pagātne, un par to, ko glabā nākotne. Jo kāds labums domāt par pagātni, kas vairs nav atgriežama, vai uztraukties par nākotni, kas ir neskaidra? Tā ir absolūta laika šķērdēšana. Pagātne ir pagātne, nākotne ir nākotne. Jūs nevarat nevienu no tām mainīt. Svarīga ir tagadne. Tā nav vienkārši tagadne. Tā ir visuresoša. Gan pagātnes, gan nākotnes rezultāti ir atrodami tagadnē. Tagadnē jūs plūcat augļus, kurus sējat pagātnē. Un to, ko sējat tagadnē, pļausiet nākotnē. Tā pagātne un nākotne ir savienota tikai tagadnē. Tādēļ izmantojiet pēc iespējas labāk tagadni. Tādēļ pārtrauciet uztraukties un vadiet ideālu dzīvi, tuvojoties nemirstībai un cilvēka dzīves mērķa piepildījumam.”
Tātad pavisam bez vēlmēm mums būs grūti dzīvot laicīgā dzīvē, taču tie cilvēki, kuri ir sajutuši savu Dievišķumu un patiesi kalpo Dievam var atbrīvoties no visām savām vēlmēm, kā, piemēram, Sai Baba vai māte Terēze, bet tas ir ļoti augsts apziņas līmenis.
Svarīgi ir sākt savas vēlmes kontrolēt un minimizēt. Svarīgi ir pievērst uzmanību savai gribai, vai tās īstenošana patiešām dos labumu? Pat, ja dos labumu, tev nav tiesības to uzspiest citam, jo viņš vēl nav gatavs izprast tās labumu. Piemēram, skolotāji mēdz piespiest skolēnus apgūt to, ko viņi vēlas un demonstrē pār skolnieku savu varu ar sodu, ja skolnieks tos neklausa. Tieši tāpat valsts kontrolējošo institūciju pārstāvji mēdz demonstrēt varu pār organizāciju, kuru pārbauda, ar sodu vai radot cilvēkā sajūtu, ka viņš visu dara nepareizi vai ir nezinošs, ja pārbaudītājam ir mazvērtības kompleksi un varas demonstrēšana viņam dod iespēju slēpt savu mazvērtības izjūtu.
Citiem vārdiem sakot, vēlmes un mazvērtības kompleksu buķete ir varaskāres pamats. Cilvēks, kas zaudē varu, to ļoti pārdzīvo un dara visu, lai to atgūtu, jo tas ir vienīgais veids kā viņš var pacelt savu pašvērtību. Varaskāre ir līdzīga narkotikām. Tā ievelk cilvēku arvien dziļākā purvā, tāpēc arī varas zaudēšana dažiem cilvēkiem rada depresiju jeb neapmierinātību ar dzīvi, kas var attīstīties pat līdz lēmumam veikt pašnāvību.
Vardarbīgu attiecību pamatā arī ir varaskāres demonstrēšana. Cilvēks kļūst vardarbīgs pret to, kas viņu neklausa vai dara kaut ko, kas nesakrīt ar viņa gribu. Varaskāram cilvēkam pietrūkst mīlestība, jo tas kas mīl, nespēj uzspiest citam savu gribu, jo viņš rēķinās ar otra cilvēka gribu.
Tāpēc galvenais ieteikums tiem, kas izjūt sevī varaskāri – samaziniet savas vēlmes līdz minimumam un kļūstiet par devējiem, kas negaida neko pretim. Tad jums būs vieglāk pieņemt, ka tava griba var nesakrist ar citu gribu un, ka visam nav jānotiek tieši tā kā tu to vēlies. Tava taisnība nav vienīgā pareizā taisnība. Pastāv arī citi redzējumi no citiem skatu punktiem.
Autore: Elvita Rudzāte