Vardarbība pasaulē 22.10.2012

Pasaulē dzīvo cilvēki, kuru optimistisko skatījumu uz dzīvi, pasaulē notiekošajiem procesiem un citām lietām var tikai apbrīnot. Iespējams, šie cilvēki spēj katrā notikumā saskatīt cēloni, ar to saprotot norādi uz lietām, kas cilvēkiem šajā dzīvē būtu jāapgūst. Taču pat ar optimismu ļoti dāsni apveltīts cilvēks nav akls, un visticamāk, spēja dzirdēt par notikumiem pasaulē, tos redzēt vai racionāli izvērtēt nekur nav pazudusi. Runa ir par to, kā un vai katru no mums informācija ietekmē, un vai tā ietekmē mūsu pašu lēmumus vai rīcību. Runājot par vardarbību pasaulē, situācija dažādās pasaules vietās var krasi atšķirties, taču ar nožēlu jāteic, ka plašākā mērogā cilvēku starpā diezgan reti valda miers. Mūsdienu cilvēkam ir tieksme aizstāvēt savas personīgās intereses, un tādēļ neizbēgami kādā brīdī cilvēku intereses saduras, kas kalpo par iemelsu konfliktiem vai pat kariem.

Dzīvās Ētikas lektore Zanda Erbss liek aizdomāties par to, ka nez vai vardarbības apmēri ir pieauguši, vienkārši tagad mums par to ir pieejams vairāk informācijas. Mūsdienās uzslavu vērti ir centieni konfliktus vispirms risināt pārrunu ceļā, ja vien tas ir iespējams. Zanda Erbss prot uz ļoti daudzām lietām un pasaulē notiekošajiem procesiem paraudzīties no plašāka un varbūt neierastāka skatu punkta un norāda, ka vardarbība ir kas vairāk par cilvēku iekšējo agresiju. Viņa zina stāstīt par ārēju faktoru iedarbību, runājot par enerģijām – gan cilvēka, gan kosmiskajām enerģijām, kas caurstrāvo visu pasauli. Lektore norāda, ka vardarbība pieaug, palielinoties kosmisko plūsmu ietekmei uz cilvēka individuālajām plūsmām. Tā ir spēcīga enerģija, kas vienam cilvēkam var izpausties kā radošums, bet citam tā var vairot agresiju.

Pasaules uzbūvē stingri ir ievērots analoģijas likums, kas ļauj salīdzināt arī cilvēka un, piemēram, tautas enerģētisko uzbūvi. Cilvēkiem ir enerģētiskie centri (čakras), un tie ir arī tautai kopumā. Viņa atgādina, ka katram laikam, laikmetam un arī paaudzei ir savi uzdevumi, un cilvēka enerģētiskie centri, uzņemot kosmiskās plūsmas, vai arī tauta caur saviem enerģētiskajiem centriem, uzņemot šīs plūsmas, veido konkrētus notikumus. Un šie notikumi (piemēram, kari, revolūcijas, apvērsumi, valdības maiņa un līdzīgi noteikumi) ir vistiešākajā mērā atkarīgi no šo centru kvalitātes.

Filosofs Valdis Svirskis vardarbību pasaulē vai, pareizāk sakot, mūsu priekšstatu par to, skaidro ar to, ka pasaule it kā kļūst mazāka, jo plašsaziņas līdzekļi padara to mums pārskatāmāku, un tagad mums ir iespēja uzzināt par notikumiem otrā pasaules galā. Šī informācija ir tik ļoti viegli pieejama, ka mums šķiet, ka viss, kas notiek kaut kur pasaulē, notiek mums tepat blakus. Rezultātā cilvēki nereti notikumus pasaulē uztver saasināti. V.Svirskis neaicina sabiedrību pilnībā norobežoties no šīs informācijas, bet norāda, ka svarīgāk ir kontrolēt savu attieksmi pret notiekošo.

Mēdz teikt, ka no katras situācijas ir vismaz divas izejas, un šis apgalvojums esot spēkā arī tajās reizēs, kad esam pārliecināti, ka nav nevienas. Šis gadījums, runājot par vardarbību pasaulē, nav izņēmums. Zanda Erbss kā vienu no efektīvākajiem risinājumiem iesaka katram paaugstināt savas vibrācijas (Psihiskās Enerģijas kvalitāti), kas automātiski ietekmēs arī attiecīgās tautas kopējo vibrāciju. Tā cilvēks sev un savai tautai var piesaistīt harmoniskas plūsmas, ļaujot nepieciešamajām evolucionārajām izmaiņām notikt miermīlīgā un pēc iespējas nesāpīgā veidā.

Valdis Svirskis norāda, ka ārkārtīgi liela nozīme ir līdzsvarotai attieksmei pret notiekošo. Mūsdienu straujajā dzīves ritmā daudziem var būt grūti noturēt šo līdzsvaru, tāpēc viņš kā nozīmīgu risinājumu iesaka pievēršanos meditācijai un iekšējā miera un saskanības trenēšanas kultūras pilnveidei. Viņš norāda, ka tīrākais veids, kā pāraugt reliģisko aprobežotību, ir panākt dziļāku vispārcilvēcisko vienotību, ko var attīstīt ar meditāciju sirdī.

Pedagoģijas un psiholoģijas maģistre, cigun meistare un Sokrata tautskolas lektore Līga Kolneja atgādina, ka, iespējams, ne visiem der viena metode, un kādu metodi izmantot, ir katra brīva izvēle. Galvenais ir sakārtot sevi, jo viss ir viens jeb nesaraujami saistīts. Vienīgais uzdevums mums šeit uz Zemes ir iemācīties būt laimīgiem.

Ir skaidrs, ka arī šai situācijai ir risinājums un, iespējams, pat vairāki, un kārtis ir mūsu pašu rokās – ja katrs no mums atkāpsies no personīgajām ambīcijām un savu darbību vērsīs uz visas pasaules, nevis personīgā labuma gūšanu, mēs kopīgiem spēkiem varam piedzīvot tādu iznākumu par laimīgu dzīvošanu pasaulē, kas šķiet iespējama tikai pasakās.

Autore: Anita Rakitko