Vecās pasaules beigas ir iepriekš nolemtas! 19.09.2020

Mūsu kuģis “Planēta Zeme” turpina kustību pa Jaunā Laikmeta maršrutu. Tikai pārvietojas viņš dīvaini, ar rāvieniem, it kā kaut kas viņu kavētu.

Paraudzīsimies, kas ir aiz borta. Jā, tā ir Vecā Pasaule, kas nāvējošā tvērienā pieķērusies kuģim un negrib izlaist to no ostas iesīkstējušā pasaules uzskata dēļ. Tā izturas kā nāvīgi ievainots zvērs, kas jūt drīzu nāvi un izmisīgi pretojas ārprātīgā niknumā  un bezspēcībā.

Velti viņš pretojas – evolūcijas plānu nevar apturēt, Vecās Pasaules beigas ir iepriekš nolemtas. Tagad mēs varam redzēt zvēra patieso seju – maskas ir nomestas, vecie spēki darbojas atklāti, vairs neslēpjot savu amorālo rīcību ar pompoziem ideoloģiskiem saukļiem.

Lai kā mums gribētos izvairīties no kavēšanās, mums būs jāpiebremzē un jāizprot, kas patiesībā ir Vecā Pasaule, kurā, šķiet, dzīvojām diezgan ērti. Un salīdzināt ar to, kas mūs gaida Jaunajā Pasaulē. Un izdarīt galīgo izvēli,– ja kāds vēl šaubās.

Mūs atkal uzmundrina mūsu ceļvedis Sen-Žermēns:

“Jūsu priekšā ir savas apziņas mainīšana un attieksmes mainīšana pret visu, kas ir ap jums. Tāpēc, ka jaunajam laikmetam pamatā būs pavisam citi principi! Ja jūs negribat šķirties no bailēm, individuālisma, ierobežojumiem, jūs paliksiet iepakaļus, jūs atpaliksiet no evolūcijas vilciena.

Jo Jaunajam Laikmetam būs raksturīgs kolektīvisms, brīvība un tādas attiecības, kam pamatā ir draudzība un mīlestība!

Mainīt apziņu un domāšanu – lūk, ko pašreiz ir svarīgi izdarīt vispirmām kārtām!”

(Sen-Žermēns, 2012. gada 26. jūnijā).

Ieslēdzam saprātu un sākam salīdzināt.

Vecā un jaunā domāšana

Vecās Pasaules domāšana balstās uz cilvēku likumiem. Šo likumu ir ļoti daudz, un tie ik pa laikam mainās. Tikumības latiņa sabiedrībā pastāvīgi krītas, un likumi kļūst arvien amorālāki, arvien absurdāki, pielāgojoties mūsu realitātei. Cilvēku likumdošana pašlaik atgādina neglītu, tūkstošroku un daudzgalvu monstru.

Dievišķais likums, par kuru runā Gudrības Valdoņi, nemainās, tas ir miljoniem gadu vecs. Tajā nav daudz noteikumu.

Dievišķais Likums apgalvo, ka cilvēkam bez fiziskā ķermeņa ir arī augstākā nemirstīgā daļa: ka mūsu dzīve, kādu mēs tagad dzīvojam uz Zemes, nav pirmā un ne pēdējā, un, ka mūsu nemirstīgā daļa reinkarnējas daudzas reizes, saskaņā ar Reinkarnācijas likumu.

Tie notikumi, kas mums ir šodien un notiks nākotnē, ir atkarīgi no tā, ko mēs darījām iepriekš – pašreizējā dzīvē un iepriekšējos iemiesojumos. Ko sēsi, to pļausi – tāds ir Karmas likums vai Cēloņu un seku likums.

Dievišķā Likuma trīs vaļi ir – Augstākais Tikumības likums, Karmas likums un Reinkarnācijas likums. Viss pārējais izriet no šīm trijām Dievišķās Mācības tēzēm.

Mūsdienu sabiedrībā visi centieni un sasniegumi koncentrējas uz materiālo pārpilnību un fiziskās pasaules labpatiku, tajā dominē patēriņa ideja.

Jaunajā Pasaulē viss tiek pakļauts Dievišķajam Likumam. Koncentrēšanās uz Augstāko ļauj cilvēkam harmoniski attīstīties garīgi un tikumīgi. Vajadzības kļūst dabiskas, jo vairs nav baiļu un alkatības.

Vecā domāšana visā redz ienaidniekus. Ienaidnieks var būt jebkurš – kaimiņš, māju un komunālais dienests, valdība, ārvalstis. Ja ir ienaidnieks, –  tad jums ar viņu ir jācīnās. Cīņa rada ļaunumu, agresiju, naidu.

Jaunās domāšanas prioritāte būs atteikšanās no vardarbības. Nav jācīnās. Jums ir jāaplūkojas savā apkārtnē un jāierauga, cik daudziem cilvēkiem nepieciešama palīdzība, kuru mēs varam sniegt. Mīlestība, žēlsirdība, līdzcietība – tieši šīs īpašības būs galvenās cilvēkam ar augstu apziņas līmeni. Kalpošana cilvēkiem kļūs par augstāko izpausmi: dzīvot nevis sev, bet citiem.

Mēs varam salīdzināt tālāk.

Izskatīsim, ar ko Vecā Pasaule vēl nav iepriecinājusi evolūcijas attīstības plānu.

“Kazlēnu” radīšana

Žēlsirdības un līdzcietības Dieviete Kuan Iņ saka, ka vecās domāšanas nepilnīgums un egoisms izpaužas pilnīgi visās dzīves jomās.

“Visās cilvēku darbības jomās ir vērojamas atkāpes no Dievišķā attīstības ceļa.

Izglītības sistēma ne tik daudz dod izglītību, cik atņem nākamajai paaudzei vēlēšanos mācīties un pilnveidoties Dievā.

Veselības aizsardzības sistēma atņem cilvēkiem pēdējo veselību.

Finanšu sistēma ir piesaistīta nevis radošas darbības un darba rezultātiem, bet krasiem to cilvēku mentāliem un emocionāliem pavērsieniem, kas spēlē biržās un pārvalda kapitālu.

Politiskā sistēma ir pilnīgi atrauta no cilvēku vajadzībām, un kalpošana vājākajiem un maznodrošinātajiem sabiedrības locekļiem ir aizstāta ar kalpošanu atsevišķu cilvēku personiskajām interesēm.

Plašsaziņas līdzekļi izplata visu ko: baumas, tenkas, skandālus un kriminālos notikumus, tikai ne informāciju

Visām cilvēku darbības jomām jātiek pārkārtotām atbilstoši Dievišķajam Likumam, citādi tās vienkārši nespēs pastāvēt.

Cilvēce ir pienākusi pie tās savas attīstības robežas, aiz kuras skaidri redzama nebūtība.” (Kuaņ Iņ, 2011. gada 24. jūnijā).

Kāpēc notiek tā, ka visās sabiedrības jomās novērojamas neveiksmes?

Mūsu domāšanai vajadzētu sākties ar jautājumu, kas ir pašreizējā scenārija galvenais režisors? Tie nav ne prezidenti, ne politiķi vai speciālisti, bet gan tie spēki, kuru rokās ir koncentrēti galvenie finanšu līdzekļi un kuri pārdala peļņas plūsmas tikai savā labā. Viņiem ir reāla vara.

Šo spēku avangards ir plašsaziņas līdzekļi, kuri prasmīgi manipulē ar masu apziņu, sējot bailes un paniku. Plašsaziņas līdzekļi virza histēriju starp valstīm, emocionāli terorizējot pasaules iedzīvotājus ar ziņām par koronavīrusu un citām “šausmām”.

Mākslas filmas ir pārpildītas ar vardarbību, viņu varoņi, šķietami aizstāvot labā principus, nogalina visus pa labi un pa kreisi. Pat multfilmās notiek bērnu samaitāšana.

Zem spēcīga informatīva (patiesībā dezinformācijas) spiediena cilvēki aizmirst domāt, saslimt ar depresijām un neirozēm, un panikā steidzas pirkt televizorus, griķus un tualetes papīru.

Kā lai neatcerētos krievu tautas pasaku par māsu Aļonušku un brāli Ivanušku. “Nedzer no akas, par kazlēniņu kļūsi,” Aļonuška brīdināja brāli, taču viņš nepaklausīja un pārvērtās par kazlēnu. Pie mums katrā mājā ir savs “nadziņš” – pastāvīgi ieslēgts televizora ekrāns, klēpjdators vai viedtālruņa ekrāns. “Kazlēniņu” radīšana ir nostādīta sērijveidā.

Pārmērīgs patēriņš rada klimata pārmaiņas uz planētas un atkritumu kalnus, kurus nav kur likt. Šajā situācijā ir tikai divas iespējas:

– vai nu samazināt patērētāju skaitu, ko pasaules finanšu elite tieši deklarē,

– vai arī samazināt patēriņa līmeni, mainīt domāšanu un apzināti darboties saskaņā ar Dabu – tieši par to runā Valdoņi.

Iekšējais vada ārējo

Pasauli pārvalda vai nu Mīlestība vai bailes. Tas, kas mūsos ir iekšēji, būs arī ārienē.

Mēs paši esam savas tagadnes un nākotnes radītāji.

“Ārējais paklausīgi atkārto jūsu iekšējo stāvokli. <…>

…tikai jūsu iekšējo sasniegumu pakāpe paver jums ceļu uz turpmāko evolūciju.

Pretestību ārējiem iluzorajiem spēkiem nepieciešams pārvarēt savā apziņā.

Kad cilvēki ir neattīstīti, viņi iziet ielās, rīko revolūcijas, gāž varas institūcijas.

Es mācu jūs mainīt ārējo iekšējā mainīšanas ceļā. Šis ir tas Ceļš, kurā jūs ved Dievišķie Valdoņi.

Jūsu iekšējo vētru nomierināšana ļauj sasniegt ārējo orkānu nomierināšanos. Iekšējais vada ārējo. Gara spēks vada pasauli.

Tāpēc mums pretējie spēki dara visu, lai jūsu Gars apklustu. Šis karš pret jūsu Garu neapstājas ne uz mirkli.” (Mozus, 2013. gada 21. decembrī).

Ja paliksim vecajā pasaulē, mēs vienkārši zaudēsim dvēseli.

Tātad, kuru pasauli mēs izvēlamies: veco vai jauno? Atbilde ir acīmredzama.

Vecās pasaules beigas ir iepriekš nolemtas!

Jeļena Iļjina

Tatjana Mikušina

Rakstā izmantotie avoti:

1. Augstas Tikumības Doktrīna // Tikunmība – Jaunā laikmeta ideoloģija. – SSK “Par tikumību!” 2015. (Доктрина Высокой Нравственности // Нравственность – идеология Новой Эпохи. – МОД «За Нравственность!», 2015.)
2. Vecā un jaunā domāšana // Dzīves ētikas universitāte. Lektore O. Ivanova. –

https://www.youtube.com/watch?v=3vrywoxBL7E&feature=youtu.be.

Avots: http://sirius-riga.lv/