Veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīvā disfunkcija 20.08.2016

Raksta nosaukums pats par sevi liecina, ka runa būs par slimību, kas traucē cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot un izbaudīt šo dzīvi. Man šī tēma ir aktuāla, jo man pašai ir veģetatīvā distonija, bet tā īsti diagnosticēta tika īsi pirms vidusskolas beigšanas atbrīvojot no eksāmeniem, bet turpmāk ģimenes ārstam tas nelikās nopietni un tā netika nekādi ārstēta. Bija tāda nenopietnības sajūta, ka tas jau nekas nav gan no ārstu, gan apkārtējiem cilvēkiem kā arī no manas pašas puses, bet šogad, kad nopietni saslimu, ka tā nav nenopietna slimība kā daudziem varbūt liekas dzirdot šo vārdu, ir pat dzirdēts, ka tā ir kā modes slimība, bet reti kurš aizdomājas cik dziļas saknes var laist šī slimība un kas galu galā ir veģetatīvā distonija? Cilvēkiem ir tikai priekšstati, bet ne dziļākas zināšanas par šo slimību tāpēc arī nolēmu tā kārtīgāk izpētīt, lai rastos pilnvērtīga izpratne par veģetatīvo distoniju, jo galu galā pati saviem spēkiem un ar ģimenes atbalstu esmu centusies ar to sadzīvot un mēģinājusi mazināt pārkāpjot sev un ejot uz priekšu, kas beigās arī ir izdevies.

Ieva Raiskuma min, ka veģetatīvā distonija ir nervu sistēmas saslimšana. Vienkārši izsakoties, veģetatīvā nervu sistēma nodrošina saikni starp cilvēka dvēseli un ķermeni. Mūsu ķermenis ir vienota sistēma, un jebkura emocija, jebkurš pārdzīvojums vai emocionāls satricinājums rod atbalsi mūsu ķermenī – arī tad, kad to neapzināmies. Cilvēka organisms ir sistēma, kuru ir ļoti grūti izsist no līdzsvara – bet tajā pašā laikā ikviens stress, katrs emocionāls pārdzīvojums mēģina šo līdzsvaru izjaukt.

Psiholoģe un geštaltterapeite Ilze Pastare uzskata, ka veģetatīvās distonijas iemesls ir līdzsvara trūkums organismā. Tiek izjaukts līdzsvars starp emocionālo un fizsiko pašsajūtu – starp prātu un ķermeni. Jo vairāk esam atrauti no dabas un visa dabiskā, jo grūtāk šo līdzsvaru saglabāt – ne velti to sauc par 21. gadsimta slimību. Ilze Pastare raksturo situāciju skaudri, bet ļoti skaidri: „Tu dzīvo, skrien, darbs, darbs, darbs, attiecību nekādu, hobiju nekādu, vieni vienīgi pienākumi – līdzsvara nav! Protams, katrs jau kaut ko mēģina darīt, jo tas, ka kaut kas nav kārtībā šādā situācijā, ir vairāk vai mazāk skaidrs. Daļa cilvēku, kas ir jūtīgāki, emocionāli par citiem, vienkārši netiek galā ar šo situāciju, ar šo labirintu, kurā paši iemaldījušies. Viņiem arī pastāv lielākais risks saslimt ar veģetatīvo distoniju. Un, jo dziļāk tu esi iegājis labirintā, jo grūtāk ir atrast ceļu atpakaļ.”

Psihoterapeite un psihiatre Lada Stoligvo stāsta, ka veģetatīvā nervu sistēma nodrošina visu mūsu iekšējo orgānu darbību, psihes un ķermeņa mijiedarbību. Tā sastāv no divām daļām – simpātiskās un parasimpātiskās daļas. Simpātiskā nodrošina mūsu organismam spriedzi, kas nepieciešama cīņai vai bēgšanai (tādi ir uzvedības varianti stresa situācijā), savukārt parasimpātiskā atbild par mūsu atpūtu, mieru un gremošanu. Kad abas puses darbojas līdzsvarā, tad cilvēks jūtas labi, bet, kad līdzsvars ilgstoši zaudēts, tad tālu nav arī no slimības, ko sauc par veģetatīvo distoniju jeb somatoformu veģetatīvu disfunkciju.

Rakstā par “Veģetatīvo distoniju”, ir rakstīts, ka tā bieži vien rodas jau bērnībā, īpaši emocionāli nestabiliem, pārdzīvojumu ietekmīgiem bērniem. Šādi bērni ir īpaši nervozi, kaprīzi, bieži slimo, ar grūtībām var izturēt mācību slodzi. Veģetatīvās distonijas iemesli tomēr līdz galam vēl nav noskaidroti. Zinātnieki domā, ka galvenais iemesls varētu būt galvas smadzeņu veģetatīvo centru disfunkcijas dēļ, bet izteiktākie simptomi parādās, ja cilvēks ir pakļauts emocionālo stresu un pārdzīvojumu periodam vai ir noteikts organisma hormonālo svārstību laiks. Bieži vien mazuļi „izaug” no veģetatīvās distonijas, kas ir bijusi bērnībā. Pieaugušajiem cilvēkiem ir krietni grūtāk tikt galā no šīs kaites.

Apkopojot dažādu autoru uzskatus ir skaidrs, ka šo slimību izraisa mūsu nervu sistēma, kad mūsu nervu sistēma ir izsista no līdzsvara un mēs savu ķermeni vairs nespējam kontrolēt, kā arī medicīniski šo ķermeņa stāvokli nespēj izskaidrot un pārsvarā ar to saslimst bērni.

Ilze Pastare runā, ka parasti veģetatīvās distonijas slimnieki par savu diagnozi sākumā neaizdomājas – viņi dodas pie ģimenes ārsta vai kāda cita speciālista ar specifiskām sūdzībām par sāpēm, sirsdkauvēm, reiboņiem, nelabumu… Un tas ir pareizi, jo izmeklēšana ir nepieciešama. Taču veģetatīvās distonijas gadījumā izmeklējumi parasti liecina, ka ar cilvēka fizisko veselību viss ir kārtībā. Nav jākautrējas izskatīties kā simulantam! Izviens ārsts zina: veģetatīvās distonijas gadījumā slimnieks tiešām jūt to, par ko sūdzas. Viņam tiešām sāp sirds vai kuņģis, viņam tiešām trūkst elpas, viņam patiešām ir slikti. Tikai – vaina meklējama nevis konkrētās orgānu sistēmās, bet to sadarbībā ar prātu un emocijām, respektīvi, veģetatīvajā nervu sistēma.

„Vissvarīgākais ir iemīlēt sevi – nekas cits tā nepalīdz,” uzsver Tija Kazāka. „Tas ir svarīgākais, kas cilvēkam jāiemācās. Jo dzīves centrs nav ne bērns, ne vīrs, ne darbs – centrs ir katrā no mums. Lai kas arī notiktu, atkārto pie sevis – centrs ir manī, miers ir manī, viss ir manī. Es pie sevis esmu mājās. Drošībā.”

Lada Stolvigoru min, ka šai kaitei ir virkne ļoti nepatīkamu simptomu – sirdsklauves, sirds ritma traucējumi, žņaudzoša sajūta sirds apvidū, asinsspiediena svārstības, elpas trūkums, galvas reiboņi, nelabums, caureja un citi traucējumi, kas rada diskomfortu. Dažkārt cilvēkiem liekas, ka viņi tūlīt nomirs, bet ārste uzsver, ka neviens no šiem simptomiem nav dzīvībai bīstams, kaut arī ikviens no tiem ir ārkārtīgi nepatīkams. Interesanti, ka brīdī, kad cilvēks ar šādām sūdzībām nonāk pie ārsta un tiek veikti visi iespējamie izmeklējumi, netiek atrasta neviena objektīva veselības problēma. Proti, cilvēka fiziskais ķermenis funkcionē ideāli. Šādās reizēs tiek uzstādīta diagnoze – veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīva disfunkcija. Ārste uzsver, ka šī kaite ir ļoti nopietna – tas, ka fiziski cilvēkam nekas nekaiš, vēl nenozīmē, ka viņa ikdienas komforts nav apdraudēts. Dažkārt ar veģetatīvo distoniju sirgstošie kļūst darbnespējīgi, tāpat cieš viņu attiecības ar tuviniekiem. Ir reizes, kad apkārtējie iesaka vienkārši pārvarēt savas negatīvās emocijas, jo cilvēkam taču nekas nekaiš. Bet pat tad, ja ir iespējams pārvarēt emociju psiholoģisko pusi, organismu uzvarēt un apmānīt nav iespējams. Apvaldot emocijas, cilvēks apspiež vienīgi savus pārdzīvojumus, bet viss emociju spēks pāriet uz organismu. Tad izceļas “veģetatīvā vētra”, veģetatīvā nervu sistēma sašķobās un nemitīgi par sevi atgādina. Kā būtu pareizāk rīkoties? Izgāzt emocijas? Drīzāk prātīgāk būtu neļaut sev tās piedzīvot, ja vien tas ir iespējams. Emociju savaldīšana ir ļoti kaitīga organismam. Tas pretojas, no tā organismam kļūst tikai sliktāk. Var mēģināt sevi pārliecināt, ka viss ir kārtībā, bet, ja emocijas ir sākušas darboties, vairs nav iespējams apturēt veģetatīvās reakcijas.

Veģetatīvā distonija var izpausties divējādi, gan lēkmjveidā, kad kādu laiku cilvēks jūtas labi, bet tad pēkšņi uznāk lēkme, ko parasti izraisa kāds ārējs faktors, piemēram, atrašanās pārpildītā un smacīgā sabiedriskajā transportā, kas cilvēkam ir nepatīkama. Šādas lēkmes parasti ir intensīvas un nav ilgstošas, gan epizodiski, kad diskomfortu izsauc paša cilvēka uzmanība, kas pievērsta savam veselības stāvoklim. Proti, cilvēks sāk domāt, kā viņam ar veselību, interesēties, vai viņam nekļūst slikti, un tad uzreiz sākas atbilstošas veģetatīvas reakcijas – tādas domas provocē dažādus nespēka simptomus. Šādos gadījumos lēkmju intensitāte ir mazāka, bet ilgstošāka.

Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus var izsaukt dažādi iemesli, piemērama, neiroloģisku saslimšanu gadījumos var parādīties tā saucamais veģetatīvās nepietiekamības sindroms. Šādos gadījumos veģetatīvo traucējumu rašanās (sirdsklauves, arteriālā spiediena svārstības, galvas reiboņi, svīšana u. c. simptomi) ir saistīti ar tādām slimībām kā smagas infekcijas, piemēram, gripa, galvas smadzeņu traumas. Reizēm veģetatīvo traucējumu cēlonis ir citas somatiskas slimības, piemēram, vairogdziedzera disfunkcija, virsnieru dziedzera pataloģija un citas endokrīnās saslimšanas. Patiesībā ikviena smaga slimība, kas novājina organismu, var novest pie veģetatīviem traucējumiem. Veģetatīvu traucējumu cēlonis var būt arī psihiska saslimšana, piemēram, depresija. Psihoterapeiti to sauc par depresiju ar veģetatīvu masku, kad depresija slēpjas aiz veģetatīvās distonijas simptomiem. Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus ietekmē arī iedzimtība. Mēs šajā pasaulē neienākam ar vienādu starta komplektu, daļa no mums ir jūtīgāki pret dažādiem kairinātājiem, un līdz ar to ātrāk reaģē arī veģetatīvā nervu sistēma. Ne velti ir virkne situāciju, kurās viens cilvēks ir mierīgs, bet cits krīt izmisumā. Savulaik ārvalstu mediķi veica pētījumu, novērojot bērnus no piedzimšanas brīža līdz pieaugušo vecumam. Viņi secināja – to bērnu, kuri līdz trīs gadu vecumam ir kautrīgāki, veģetatīvā sistēma pieaugušo vecumā ir jūtīgāka pret dažādiem kairinātājiem. Visbiežāk veģetatīvā nervu sistēma cieš no psiholoģiskas dabas cēloņiem, un, kad tā ir pārslogota, tad tas izpaužas dažādās fizioloģiskās reakcijās – rodas sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi, gremošanas trakta darbības traucējumi, ir apgrūtināta elpošana.

Emocijas ietekmē veģetatīvās nervu sistēmas darbību un pielāgo to cilvēka vajadzībām. Piemēram, izjūtot bailes, aktivizējas simpātiskā nervu sistēma, savukārt izjūtot labsajūtu, pārsvarā darbojas parasimpātiskā nervu sistēma. Dažādas emocijas ir normāla un veselīga izpausme. Taču, ja cilvēks pastāvīgi pārpūlas vai ilgstoši izjūt stresu, organisms visus savus spēkus tērē slodzes un stresa izturēšanai. Emocijas nespēj tikt pārstrādātas un pielāgotas. Organisms sāk darboties „izdzīvošanas režīmā”, un tajā ieslēdzas vesela ķīmisko reakciju virkne – sirdsdarbība paātrinās, lielākā daudzumā asinīs izdalās stresa hormoni, aknās atbrīvojas ķīmiska viela glikogēns, kas vēlāk pārvēršas glikozē un nodrošina organismu ar enerģiju, elpošana kļūst straujāka, lai plaušām pieplūstu vairāk skābekļa, muskuļi saspringst, lai būtu gatavi fiziskai darbībai, ja tāda būs nepieciešama, pastiprinās sviedru izdale, lai atvēsinātu ķermeni, ja gadījumā fiziska darbība patiešām tiek realizēta. Stresa un pārslodzes gadījumā simpātiskā nervu sistēma tiek pārslogota. Tiek izjaukts veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvars, kas izsauc dažādus nepatīkamus simptomus.

Veģetatīvā distonija ietekmē asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu, izvadorgānu, dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību. Veģetatīvās nervu sistēmas svārstības var izraisīt nepatīkamas emocijas, stress, pārslodze, izdegšana, līdz ar šīm nervu sistēmas svārstībām cilvēks izjūt dažādas nepatīkamas ķermeņa reakcijas no vieglas līdz smagai formai, relatīvi īslaicīgas. Vieglākā formā tiek izjusta trauksme, baiļu sajūta, bet ir iespējams nomierināties, smagākā formā – panikas lēkme, kad ir ļoti spēcīgas bailes un apjukums, bezpalīdzības sajūta.

Biežākie veģetatīvās distonijas simptomi ir galvassāpes, elpas trūkums, muguras sāpes, traucēta kuņģa un urīnpūšļa darbība, slikta dūša, reibonis, sievietēm – menstruālā cikla traucējumi. Pacientiem mēdz novērot arī depresiju, nemieru, uzbudināmību, bieži ir arī seksuālas problēmas. Veģetatīvās distonijas pacienti jūtas noguruši vai var ciest no bezmiega.

Ir skaidrs, ka šīs slimības simptomi katram cilvēkam izpaužas savādāk un nebūs visi iespējamie simptomi, jo katrs mēs esam atšķirīgs un tāpat ir ar intensitāti, kad ķermenis atsakās cīnīties, bet padoties. Svarīgi ir apzināties, ka tev ir veģetatīvā distonija un tad meklēt, ko tu vari lietas labā darīt.

Ja simptomi nav pārāk izteikti un traucējoši, jūs varat mēģināt nomierināties un atpūsties. Var palīdzēt garas pastaigas svaigā gaisā un regulārs autogēnais treniņš. Ļoti svarīgi ir sabalansēti un pareizi ēst – jācenšas dot priekšroku barībai, kas uzlabo organisma vielmaiņu, piemēram, zivīm, augu valsts produktiem. Nervu sistēmu var nomierināt un stāvokli nedaudz uzlabot, lietojot produktus bagātus ar kāliju un magniju. Kāliju un magniju bagātīgi satur griķi, auzas, soja, aprikozes, burkāni, sīpoli, zaļie salāti, rieksti. Nekādā gadījumā šīs kaites pacientiem nedrīkst lietot alkoholu un smēķēt, jo alkohols un nikotīnskābe izraisa nervu sistēmas disbalansu. Lai palīdzētu sev tikt galā ar nepatīkamiem simptomiem, nepieciešams sevi rūdīt ar kontrastdušām, jācenšas staigāt basām kājām, kas stabilizē gan imunitāti, gan nervu sistēmu. Protams, pats galvenais bija un paliek – atpūta, kas ir viens no galvenajiem veģetatīvās distonijas ārstēšanas pamatprincipiem. Bez pilnvērtīgas un regulāras atpūtas visi centieni tikt vaļā no nepatīkamiem simptomiem būs bez panākumiem. Šajā gadījumā ir svarīgi samazināt stresa līmeni – atvieglot darba režīmu, samazināt mājas pienākumus, sākt sportot (īpaši palīdz peldēšana, joga), pabūt dabā, pievērsties mūzikai un mākslai, atrast sev patīkamu aizraušanos, doties ceļojumā, izvēlēties veselīgu pārtiku, ievērot miega un atpūtas režīmu. Tas nozīmē – parūpēties par sevi. Svarīgi ir atrisināt ieilgušas konfliktsituācijas vai atrast veidu, kā mazināt to ietekmi. Ar šo uzdevumu var tikt galā paša spēkiem, aprunāties ar draugiem vai nepieciešamības gadījumā meklēt risinājumus pie psihologa.

Pirmām kārtām par simptomiem būtu jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, lai viņš nepieciešamības gadījumā nozīmē analīzes un izmeklējumus. Ja izmeklējumi neuzrāda nekādus somatiskus traucējumus, tas liecina, ka simptomu izcelsme ir saistīta ar dzīvesveidu un psiholoģiskiem faktoriem.

Ir ieteicams izveidot rīcības plānu, ko darīt panikas lēkmes laikā, kad simptomi saasinās – kas palīdz, ko var darīt, lai nomierinātos (elpošanas vingrinājumi, pašiedvesma, uzmanības pārvirzīšana, savu resursu apzināšanās u.c.). Plānu var veidot patstāvīgi vai kopā ar psihologu.

Dziļāk izprast simptomu parādīšanos, to nozīmi un veikt būtiskākas izmaiņas savā pašsajūtā palīdzēs psihoterapija. Situācijā, ja simptomi ir parādījušies nesen un saistās ar pēdējā laika notikumiem dzīvē, terapija var dot labus rezultātus jau salīdzinoši īsā laikā. Ja simptomi ir ilgstoši, arī psihoterapija var prasīt ilgāku laiku, lai sasniegtu jūtamus un stabilus rezultātus. Psihoterapija nav brīnumlīdzeklis, bet tas ir efektīvākais palīdzības veids psiholoģisko problēmu risināšanā.

Gadījumos, kad simptomi ir pārlieku nomocījuši, iespējams, papildus darbam ar sevi lietot medikamentozu terapiju. Tomēr jāatceras, ka zāles ir iejaukšanās, kas var samazināt simptomu intensitāti, bet nepalīdz mainīt pašu dzīves situāciju. Simptomi var būt vienīgais veids, kā organisms spēj signalizēt par problēmām.* Cilvēkiem ar veģetatīvās distonijas traucējumiem ļoti nepieciešama atpūta. Kā saka Tija Kazāka – nav svarīgāka pienākuma, kā atpūsties. Pilnvērtīga atpūta, daudz miega, daudz kustību, elpošanas vingrinājumi, pastaigas svaigā gaisā, klusums, dabas klātbūtne, – veģetatīvās distonijas slimniekam šīs simtkārt dzirdētās pamācības ir vienkārši obligātā programma. Vēl ļoti svarīgi ir iemācīties noņemt roku no pasaules pulsa. Tija iesaka uz dienu izslēgt telefonu, datoru – un nākamajā dienā ikviens varēs pārliecināties, ka pasaule tāpēc nav sagruvusi… Ir svarīgi iemācīties neielaist sevī nevajadzīgu informāciju.

Veģetatīvā distonija ir kā signāllampiņa – kas nav kārtībā. Jo laicīgāk mēs reaģējam uz signāllampiņas mirgošanu, jo ātrāk iespējams palīdzēt. Pēc psihoterapeitu pieredzes, ja veģetatīvā distonija nav ielaista un cilvēks laicīgi meklē palīdzību, ar psihoterapeita palīdzību to iespējams izprast un savaldīt dažu mēnešu laikā. Ja kaite ir ielaista, jo ilgāk grūtāk no tā samudžinātā labirinta tikt ārā…

Geštallterapeite un psihoterapeite Ilze Pastare uzskata, ka veģetatīvā distonija nav nolemtība vai spitālība. Drīzāk veģetatīvajai distonijai jāpasaka paldies, jo tā piespiež apstāties un padomāt: kas īsti notiek manā dzīvē? Kas notiek ar manu ķermeni? Ko es daru nepareizi? Reizēm Ilze tā arī jautā cilvēkiem, kas atnāk pie viņas ar veģetatīvās distonijas problēmām: „Kā tu tā dzīvo, ka ar tevi šitas notiek?”

Ilze Pastare iesaka šādu vingrinājumu – nevis slēpties, bet parunāt ar savu veģetatīvo distoniju aci pret aci. Ko tu dari manā dzīvē? No kā tu mani mēģini brīdināt? Ko tu gribi man pateikt?

Ja veģetatīvajai distonijai tikai vienreiz tiktu dota balss, tad, iespējams, pirmā un galvenā lieta, ko tā teikt, būtu: STOP. Apstājies tu dari sev pāri! Patiesībā veģetatīvajai distonijai nemaz nevajag balsi: ar cilvēka paša ķermeņa palīdzību tā runā tik skaidri un skaļi, ka nav iespējams nesadzirdēt. Un labi, ka tā – ļoti iespējams, ka veģetatīvā distonija mums dota kā tāds buferis, lai mēs nesadegtu kā tādi Ikari savā mūžīgajā lidojumā.

Beigās varu teikt, ka veģetatīvā distonija ir ļoti nopietna slimība, kas traucē vai gluži otrādi palīdz cilvēkam dzīvot. Palīdz tādā veidā, ka tā signalizē, ka kaut kas nav, kā vajag, ka kaut kas ir jāmaina, tādejādi cilvēkam vairāk jāveltī sev uzmanība un nevar pamest sevi novārtā. Tā liecina, ka cilvēkā nav ne līdzsvara ne harmonijas izjūtas un šādi ķermenis to cenšas pateikt cilvēkam, ka ir laiks apstāties un tikt galā ar savām problēmām, savām domām emocijām un nedrīkst no tām bēgt, jo tāpat tās tevi panāks. Veģetatīvā distonija ķermenis ar jūtu, domu, emociju pasauli ir cieši saistīta. Faktiski tā ir prāta slimība. Katram tā izpaužas dažādi un dažādās smaguma, viegluma pakāpē. Uzskatu, ka cik vien, iespējams, jāmēģina iztikt bez medikamentiem, bet ja bez tiem nemaz nevar iztikt un tas būtu pat bīstami tad tikai ārkārtējos gadījumos, bet nevajag paļauties tikai uz medikamentiem un ārstiem, bet vajag arī pašam ar sevi strādāt un centies izprast un tikt ar visu galā soli pa solim, jo ja kaut ko pārvarēsi nākošā reizē būs daudz vieglāk un tā līdz, sajutīsi, ka tik ļoti vairs nejūti šīs slimības klātbūtni, jo neesi sevi atstājis novārtā. Piekrītu, ka ir sevi jāmīl un, ka veģetatīvā distonija ir kā signāllampiņa, ka tu kaut ko palaid garām vai dari ne tā kā vajadzētu, ka tas ir kā kompass, kas pasaka vai tu dodies pareizā virzienā.

Autore: Elīna Kampusa

Izmanotās literatūras saraksts:

Veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīvā disfunkcija 20.08.2016

Pierakstīties jaunumiem

Viedokļi, pieredzes stāsti, raksti, jautājumi u.tml.

Tuvākie pasākumi

Vārds
E-pasts