Viendzimuma attiecības – kā pareizi pret tām attiekties? 05.05.2020

Mūsdienu sabiedrībā valda atšķirīgi uzskati par viendzimuma attiecībām. Daļa sabiedrības to uzskata par grēku, daļa izturas pret šo jautājumu neitrāli vai pat vienaldzīgi, daļa atbalsta viendzimuma attiecības. Kāpēc pastāv mīlestība starp viendzimuma partneriem un vai patiesībā tā ir mīlestība? Patiesībā tā ir seksuālo vēlmju apmierināšana jeb pieķeršanās objektam, kas nav mīlestība. Tā ir tikai mīlestības ilūzija. Ja mēs atceramies mīlestības jēdzienu, ka mums ir jāmīl katra būtne uz šīs pasaules, tad tas nozīmē, ka mums ir jāmīl gan vīrieši, gan sievietes un, protams, arī citas dzīvas būtnes (zeme, augi, dzīvnieki u.tml.), bet tā nav seksuālo vēlmju apmierināšana. Piemēram, jūs mīlat savu kaķi. Ja es jums pajautāšu, kā jūs mīlat savu kaķi, jums būs grūti aprakstīt savas jūtas, bet jums taču nav intīmu attiecību ar savu kaķi, vai ne? Šis piemērs parāda, ka intīmas attiecības var arī nebūt ar to dzīvu būtni, kuru mēs mīlam.

Kāpēc daļa vīriešu un sieviešu vēlas intīmas attiecības ar sava dzimuma partneri? Mūsdienās iemesli ir vairāki. Ja sieviete savā ģimenē ir redzējusi vardarbību no tēva puses, tēvs ir bijis auksts pret māti vai tēvs māti ir ļoti pazemojis vai noniecinājis, tad sievietē kopš bērnības veidojas bailes no vīriešiem un viņa labāk jūtas sieviešu sabiedrībā. Tā kā mūsdienu cilvēks vēl nav tik augstu garīgi attīstījies, lai neizjustu seksuālās dziņas, arī sievietei, kurai ir bailes no vīriešiem, sasniedzot noteiktu vecumu, rodas seksuālās dziņas, un viņa tās mēģina apmierināt pie sava dzimuma partnerēm, jo viņa no tām nebaidās.

Ja sievietes ģimenē māte ir valdījusi pār tēvu, to pazemojot un meita ir nostājusies mātes pusē, uzskatot, ka vīrieši nav nekā vērti, tad arī meitai var attīstīties tieksme pēc sava dzimuma, jo neviens nevēlas tiekties pie nevērtīgā.

Ja vīrieša ģimenē valdījusi māte, un viņa ir bijusi skarba pret tēvu un dēlu, tad dēlam var izveidoties bailes no sievietēm. Šāds vīrietis labāk jūtas vīriešu sabiedrībā un, sasniedzot vecumu, kad aktivizējas seksuālās dziņas, vīrietis var meklēt sava dzimuma partneri.

Ja vīrieša ģimenē valdījis tēvs, pazemojot un noniecinot māti un dēls ir nostājies tēva pusē, tad arī dēlam var attīstīties tieksme pēc sava dzimuma, jo neviens nevēlas tiekties pie nevērtīgā.

Skatoties uz šo problēmu no garīgās puses, šiem cilvēkiem gars ir izvēlējies ļoti smagu mācību stundu – izprast, ka abi dzimumi ir līdzvērtīgi, nenosodīt un nenoniecināt pretējo dzimumu un saprast, ka NEDRĪKST PĀRKĀPT DIEVIŠĶO POLARITĀTES LIKUMU, kurš nosaka, ka pievelkas pretējās puses, jo tikai tad uz Zemes būs evolūcija. Ja ģimenes veidos viena dzimuma partneri, tad evolūcija apstājas un sabiedrība degradējas. Tas arī ir galvenais iemesls kāpēc reliģijas un garīgās mācības ir PRET VIENDZIMUMA ATTIECĪBĀM, jo viņi zina, ka tas ir cilvēces strupceļš un nav jāgaida ilgs laiks līdz cilvēces bojāejai. Pagaidām mēs vēl maz apzināmies degradācijas sekas, jo atrodam savos prātos citus cēloņus un vainīgos, tāpēc cilvēki netic garīgajiem līderiem, kuri pauž skaļi savu viedokli un brīdina par briesmu tuvošanos.

Mediķi uzskata, ka tieksme pēc sava dzimuma partnera var būt iedzimta. Tomēr jāņem vērā, ka mēs ar savām domām paši varam izmainīt savas šūnas un ģenētiku. Ja meitene no bērnības ir sākusi ienīst vīriešus, tad viņa ar savām domām var izmainīt savas šūnas, kuras vēlāk ārsti var skaidrot kā iedzimtību. Ja bērnam jau piedzimstot var konstatēt hromosomu izmaiņas, kas vēlāk var radīt tieksmi pēc sava dzimuma, tad šādos gadījumos tā ir karma, kas nāk no iepriekšējās dzīves, bet, kā mēs zinām, karma mums ir dota tāpēc, lai mēs to atstrādātu un kļūtu dzīves gudrāki.

Karma var rasties, ja sieviete iepriekšējā dzīvē ir ļoti nosodījusi sievietes likteni, uzskatot, ka tikai vīrieši var dzīvot labi, tad nākamajā dzīvē viņa vēlreiz piedzimst par sievieti, bet tā kā, lai izprastu pretējo dzimumu, mēs dzimumus mainām no dzīves uz dzīvi (tas neattiecas uz augsti garīgi attīstītiem cilvēkiem, viņi pārdzimstot dzimumu nemaina), tad šajā dzīvē šāda sieviete būs ļoti vīrišķīga un var būt lesbiete, kam ir vīrišķā loma. Šīs sievietes gars vēlas, lai viņa izprastu: 1) dzimumu lomas, nenosodot nevienu no tām; 2) ka skaisti ir būt gan par sievieti, gan par vīrieti; 3) ka neviens dzimums nav pārāks par otru dzimumu; 4) ka nedrīkst nosodīt nevienu dzimumu – ne savu, ne arī pretējo. Sievietēm, kuras šajā dzīvē ir cietušas no tēva vai citu vīriešu vardarbības, šajā dzīvē jāapgūst mācība, ka nedrīkst nosodīt pretējo dzimumu, uzskatot, ka savs dzimums ir pārāks par pretējo dzimumu.

Tieši tāpat tas ir vīriešiem. Ja vīrietis iepriekšējā dzīvē ir ļoti nosodījis vīrieša likteni, uzskatot, ka tikai sievietes var dzīvot labi, tad nākamajā dzīvē viņš vēlreiz piedzimst par vīrieti, un šajā dzīvē šāds vīrietis būs ļoti sievišķīgs, var būt homoseksuāls vīrietis, kam ir sievišķā loma. Vīrietim ir jāapgūst mācības: 1) izprast dzimumu lomas, nenosodot nevienu no tām; 2) atzīt, ka skaisti ir būt gan par sievieti, gan par vīrieti; 3) atzīt, ka neviens dzimums nav pārāks par otru dzimumu; 4) izprast, ka nedrīkst nosodīt nevienu dzimumu – ne savu, ne arī pretējo.

Tā kā mūsdienās ļoti ir attīstījušās dažāda veida baudas, tad daudzi cilvēki pievēršas viendzimuma attiecībām tikai, lai iegūtu neparastu seksuālu baudu jeb izjustu kaisli vai vienkārši apmierinātu seksuālās vajadzības, ja nav to iespēja izdarīt ar pretējo dzimumu. Ļaušanās baudām iznīcina cilvēka garu, jo cilvēks nevis attīstās, bet kāpj savā garīgajā attīstībā uz leju.

Kāda ir atšķirība starp mīlestību un kaisli? Mīlestība ir enerģija, kas rada, iedvesmo, silda, spēcina, apgaro utt. Kaisle ir radošās enerģijas patērētājs. Kaisle nav mīlestība, jo baudu var izjust arī bez jūtām. Kur ir mīlestība un īstas jūtas, tur kaisle pārvēršas saplūšanā ar partneri kā vienā veselumā. Mīlestība dod partnerim brīvības izjūtu. Kaisle rada atkarību. Mīlestība rada harmonijas izjūtu. Kaisle rada haosu. Mīlestība ir Gaismas dziesma. Kaisle ir tumsas ierocis.

Ģimene garīgajā izpratnē ir pretējo polu savienība, kas veido veselumu. Vīrietis vienmēr atšķirsies no sievietes un otrādi. Vīrietis papildina sievieti, sieviete papildina vīrieti. Viendzimuma ģimenē nenotiek pilnvērtīga attīstība, jo necenšas izprast pretējo polu – vīrietis sievieti un sieviete vīrieti.

Visiem homoseksuāļiem un lesbietēm iesaku padomāt par savu turpmāko dzīvi un mācību stundām, kuras ir jāapgūst šīs dzīves laikā. Nav neiespējami mainīt seksuālo orientāciju, bet tas ir jāvēlas pašam cilvēkam. Tas ir līdzīgi kā alkoholiķim, kurš nevar atbrīvoties no savas atkarības, ja pats to nevēlas.

Kāpēc viendzimuma attiecību popularizēšana ir kaitīga sabiedrībai? Tāpēc, ka cilvēks savā būtībā vienmēr tiecas pēc vieglākā ceļa un šajā gadījumā, ikvienam cilvēkam vieglāk ir veidot attiecības ar savu dzimumu, nevis pretējo dzimumu. Ja viendzimuma attiecības tiek atbalstītas un pat popularizētas, tad tām pievēršas cilvēki, kuri vēlas iet vieglāku dzīves ceļu, t.i., vairākums sabiedrības, apturot savu garīgo attīstību un piedalās cilvēces iznīcināšanā, jo viendzimuma pāri nevar radīt bērnus.

Kā atbrīvoties no intīmās tieksmes pret savu dzimumu? Ja jūsu problēmas cēlonis ir māte vai tēvs, tad no sirds jāpiedod saviem vecākiem, ka viņi ar savu uzvedību radīja jūsos nepareizu priekšstatu par dzimumu lomām. Pēc tam jāpiedod visiem citiem cilvēkiem, kas nodarījuši jums pāri un šo nepareizo priekšstatu tikai pastiprināja. Ja jūsu problēmas cēlonis ir izvarošana vai pavešana, tad jums ir jāpiedod tam cilvēkam vai cilvēkiem, kuri jūs izvaroja vai paveda, jo viņi veica savu karmisko uzdevumu. Tā ir karma, ja kāds tevi izvaro vai paved. Tikai patiesa, no sirds veikta piedošana var jūs glābt. Svarīgi ir lasīt garīgās attīstības grāmatas, apmeklēt garīgās attīstības lekcijas, bet galvenais – gūtās zināšanas pielietot praksē. Tad ar laiku jūs sapratīsiet, kas ir seksuālās dziņas, kas ir mīlestība, kas ir pieķeršanās, ka noteiktā garīgās attīstības līmenī jūsos abi dzimumi saplūdīs kopā, veidojot vienu veselumu, bet tas ir ļoti augsts garīgās attīstības līmenis, un mums līdz šim līmenim ir ejams ļoti tāls ceļš.

Ko darīt, ja pretējais dzimums nesaista? Var būt dvēseliski tuvas attiecības ar savu dzimumu, bez intīmās tuvības. Ja nespēj izveidot attiecības ar pretējo dzimumu, tad jādzīvo ir celibātā. Dievs vienmēr dod iespēju ikvienam cilvēkam kalpot sabiedrībai un Dievam, kas ir daudz lielāka laime nekā intīmas attiecības.

Kādai vajadzētu būt attieksmei pret viendzimuma attiecībām? Homoseksuālus cilvēkus nedrīkst nosodīt, pret tiem ir jāizjūt līdzcietība, ka viņi pieļauj kļūdas paši tās neapzinoties. Tā ir viņu izvēle un viņu neapgūtās mācības, kuras būs jāapgūst šīs vai nākamās dzīves laikā. Šiem cilvēkiem ir nepieciešama palīdzība. Tieši nosodījums un dzīves neizpratne, Dievišķo likumu nezināšana ir tas, kas šo problēmu aktivizē.

Nosodot viendzimuma attiecības vai cita veida netradicionālas attiecības, tu piesaisti sev līdzīgu problēmu, kas var skart tavus bērnus vai mazbērnus. Nosodījums strādā kā magnēts – tas ko tu noliedz, tieši to tu pievelc. Jo lielāks nosodījums, jo lielākas ciešanas šajā vai nākamajās dzīvēs. Tāpēc pareiza attieksme ir līdzcietība pret nelaimīgiem cilvēkiem.

Ko darīt vecākiem, lai pasargātu savus bērnus no viendzimuma attiecību uzsākšanas? Mīliet savus bērnus un ar piemēru parādiet mīlestību starp vecākiem, cik jauki, ka savstarpējā mīlestībā dzīvo tēvs ar māti, ka tēvs nepazemo un nenoniecina māti un māte nepazemo un nenoniecina tēvu, ka abi vecāki ir līdzvērtīgi, bet ar atšķirīgām lomām, ka vienai pusei ir ļoti nepieciešama otra puse jeb citiem vārdiem sakot, kā sieviete papildina vīrieti un otrādi. Svarīgi, lai bērni redz mātes un tēva atšķirīgās lomas, pretējos polus, un nepieciešamību pēc pretējā. Ar bērniem par šiem jautājumiem ir jārunā, bet nevis no nosodījuma pozīcijām, bet izskaidrojot kāpēc vispār šāda problēma ir radusies un kāpēc viņa mūsdienās tik ļoti attīstās, kas rada tam labvēlīgu augsni un kāpēc šādas attiecības ir kaitīgas cilvēka garīgajai izaugsmei? Jāskaidro ir atšķirība starp pieķeršanos, mīlestību un baudām.

Ja tomēr vecākiem neizdodas pasargāt savu bērnu no kļūdas pieļaušanas, tad tas ir jāpieņem ar pazemību, lūdzot par savu bērnu palīdzību Dievam. Diemžēl lielākā cilvēces daļa mācās no savām kļūdām nevis citu kļūdām. Tāpēc vecākiem ir īpaši grūti noskatīties uz bērnu kļūdām, bet tā ir vecāku mācība, mīlēt savus bērnus bez nosacījumiem, neskatoties uz bērnu pieļautajām kļūdām.

Autore: Elvita Rudzāte