Vienkāršības māksla 21.05.2013

Mēs vairs neprotam dzīvot vienkārši. Esam materiālo labumu, pārpilnības, pārāk plašas izvēles un neskaitāmo vēlmju nomocīti. Mēs slīkstam birokrātijas papīru jūrā, mūsu plecus saliec nevajadzīgu krāmu smagums. Mūsu dzinējspēks – labāk par citiem, vairāk par citiem, ekskluzīvāk par citiem… par citiem…. Tā vien liekas, ka runa visu laiku ir par citiem, bet par sevi aizmirstam, noliekam sevi maliņā – kaut kad citreiz. Par visu svarīgākas ir citu vēlmes, citu domas, viedoklis, vajadzības. Un tā nu mēs eksistējam tādi sīki maziņi un nelaimīgi zem materiālu, fizisku, psiholoģisku un garīgu krāmu nastas .

Izrādās, ka dzīvot vienkārši ir grūti – tā ir māksla, kas jāiemācās no jauna, jo esam par to aizmirsuši. Mums visu patīk sarežģīt un bail darīt vienkārši, jo nespējam noticēt, ka vienkāršībā ir pati dzīves būtība kā tajā teicienā – viss ģeniālais ir vienkāršs…

Ieslēdziet savu fantāziju – vienkārša māja, kurā ir maz mēbeļu un lietu, viss veidots no dabiskiem materiāliem, aiz loga mežs (pļava, jūra, kalns….jebkas jūsu sirdij tīkams), rāms klusums, uz galda krūze zāļu tējas, pavardā dejo liesmas un vienkāršās drēbēs tērpta sieviete gatavo azaidu no sezonas produktiem, kas auguši tepat aiz durvīm rūpīgi ravētās dobēs. Visapkārt smaržo pēc tīrības, liepziedu tējas un svaigas maizītes. Saulīte glāsta baltu dēļu grīdu….. Jūs teiksiet – tu jau raksti pasaku!!! (nevis eseju kā bija iecerēts) Tas nav iespējams un ja ir, tad tas ir ļoooti dārgi. Ekoloģiska pārtika dārga, dabīgu materiālu mēbeles un ēkas – dārgas, apģērbs, kas nesatur mākslīgos materiālus ir dārgs… Nu jā, izrādās, ka vienkāršība mūsdienās ir dārga.

Arvien vairāk pieaug to cilvēku skaits, kuri vēlas baudīt vienkāršas un dabiskas dzīves sniegto prieku. Sabiedrība viņus uzskata par ekstravagantiem, jeb jukušiem (tas atkarīgs no tā cik atpazīstama un populāra ir šī personība sabiedrībā).

Ko darīt? Kā izkļūt no šī apburtā krāmu apļa? Kā atbrīvoties no krāmiem? Un ko vispār var uzskatīt par krāmiem?

Manā redzeslokā nonāca Kārenas Kingstonas grāmata „Kā atbrīvoties no krāmiem”. Viņa skaidro ko nozīmē jēdziens krāmi – „Vārds krāmi (orģ.clutter) ir atvasināts no vidusangļu vārda clotter, kas nozīmē „koagulēt, recēt, sabiezēt”, un tas norāda, cik traucējošas to enerģijas var kļūt”. Tas nozīmē, ka krāmi uzkrājas tad, kad enerģija kļūst stagnanta. Apskatiet savu apkārtni un jūs sapratīsiet, kas notiek jūsu dzīvē. Ja kaut kādā veidā ieviesīsiet savā dzīvē atkal kustību, jūs tīri instinktīvi gribēsiet savu māju ( pagalmu, garāžu, biroju…) atbrīvot no krāmiem. Pats nepatīkamākais ir tas, ka iestrēgusi enerģija ir ļoti lipīga un inerta. Ir jābūt ļoti stiprai motivācijai, lai sāktu kaut ko mainīt.

    Kas ir materiālie krāmi :

• Lietas, ko jūs nelietojat vai nemīlat;
• Lietas, kas nav sakārtotas un atbilstoši pielietotas;
• Pārāk daudz lietu telpā;
• Viss, kas nav pabeigts līdz galam.

Kā tas jūs ietekmē:

• Liekie krāmi izraisa nogurumu un letarģiju;
• Krāmi velk atpakaļ pagātnē;
• Krāmi var piesārņot jūsu ķermeni un ietekmē ķermeņa svaru;
• Krāmu bagāža mulsina;
• Krāmu klātbūtne ietekmē cilvēku attieksmi pret jums;
• Tie kavē darboties un dezorganizē;
• Rada disharmoniju un izraisa depresiju;
• Tie „iesaldē” jūsu dzīvi un rada lieku bagāžu;
• Krāmu dēļ nākas kaunēties;
• Krāmi notrulina jūtīgumu un dzīvesprieku;
• Krāmi patērē jūsu enerģiju jo tiem nepieciešama papildus tīrīšana;
• Krāmi novērš uzmanību no svarīgām lietām….

Kāpēc cilvēki uzglabā krāmus – katram gadījumam ja nejauši ievajagas, pieķeras lietām, grib turēties līdzi (kaimiņam, draugam, citam…), krāmi rada zināmu drošības ilūziju, tas var būt kā slimība „krāmisms”, un tiek pārmantots, teritorijas sindroms (par katru cenu vajag cita noskatītu vai izvēlētu lietu), pārliecība „jo vairāk jo labāk”, skopulība, krāšanas kaite.

Vēl ir novērots, ka krāmi apslāpē emocijas – bailes no vientulības vai intimitātes. Rodas ilūzija, ka piekrāmētā vidē ir drošāk.

Ir uzskats, ka krāmu uzkrāšanās zonas mājās norāda uz kādu jūsu dzīves problēmu. Piemēram, ja tie ir pagrabi, jeb telpas zem mājas, tad tas simbolizē pagātni un zemapziņu; bēniņi – traucē realizēties jauniem centieniem utt.

Kas ir fiziskie krāmi?

Uz šo jautājumu radu atbildes Domenikas Loro grāmatā „Vienkāršības māksla”.

Tie ir toksīni ķermenī, liekais svars, dažādi izaugumi (kārpas, augoņi, pinnes u.c.), nefunkcionējošs zarnu trakts, pārmērīgi izdalījumi no ķermeņa (sviedri, gļotas).

Ko darīt? Atbrīvojiet savu ķermeni to kopjot un atpūtinot. Dariet to ar mīlestību – kopiet ādu, matus un nagus. Dariet to vienkārši, bet kvalitatīvi – atcerieties, ka vienkāršība ir dārga. Labāk viens dārgs un kvalitatīvs kopšanas produkts nevis daudzi nekvalitatīvi, kas vēlāk prasīs papildus ieguldījumu, lai novērstu sekas. Atbrīvojieties no sārņiem – kontrastduša, norīvēšanās, sālsvannas. Āda ir mūsu ķermeņa barometrs. Kļūstiet lokani, kustieties un tam nav vajadzīgas trenažieru zāles ar personisko treneri. Ēdiet mēreni, bet ar baudu. Kļūt resnam ir tas pats, kas daļēji nomirt. Tas nozīmē pazaudēt veselību un atteikties no elegances, prieka, grācijas, slaiduma un pat no savas īstās sejas. Vienīgais veids kā novājēt ir sevi mīlēt. Mišels de Montēņs ir teicis „Pati ļaunākā slimība no visām ir sava ķermeņa nepieņemšana. Mīliet savu ķermeni, sakiet taukiem – nē! Ēdiet skaistā vidē, dariet to ar baudu, lēni. Ēdiet sava reģiona produktus, atbilstoši sezonai. Ievērojiet gavēni, bet esiet tam psiholoģiski gatavi. Mācieties būt izsalkuši – ieklausieties sevī vai gribas ēst, jeb atkal radusies vēlme „notiesāt” kādu savu problēmu. Dzeriet ūdeni, jo tas ir dzīvības svarīgākā sastāvdaļa.

Iepriekš aprakstītajā ir daļēji uzskaitīti arī psiholoģiskie krāmi – sava ķermeņa noliegšana, problēmu „apēšana”, kauna sajūta, uztraukums, ka esi kādam kaut ko parādā, nemiers – ko citi padomās.

Esam nonākuši pie pēdējās sadaļas – garīgie krāmi.

Kārena Kingstona to sauc par atbrīvošanos no mentālajiem sārņiem. Viņa uzskata, ka svarīgi ir piedot, beigt uztraukties, pārstāt kritizēt un nosodīt citus, neaprunāt citus, nesūdzēties un nežēloties, nepiesārņot savas domas, pabeigt iesākto – izdarīt visu līdz galam, sakārtot attiecības ar cilvēkiem, attīri savu korespondenci (dienasgrāmatu, dokumentāciju) no visa liekā atstāj būtisko, sakārtot domas, attīrīt prātu , lai var mierīgi gulēt, dzīvot tagadnē.

Katram cilvēkam ir arī emocionālās drazas – aizvainojums, pārestības, nevēlami draugi, maskas, bruņas.

Domenika Loro uzskata, ka svarīgi attīrīt prātu no stresa un raizēm, jo mēs esam tas ko mēs domājam. Jāmācās domāt, ko runājam un kā izsakāmies, iemācīties uzklausīt un klausīties. Liela māksla ir pabūt kopā ar sevi, ieklausīties sevī un arī sadzirdēt. Svarīgi ir neko negaidīt no citiem un nedrīkst uzskatīt, ka citi ir tev ko parādā, jeb citi kaut ko atrisinās tavā vietā.

Jūs jautāsiet – kuri krāmi ir pirmie no kuriem jāatbrīvojas? Laikam viennozīmīgas atbildes nav. Mans personiskais secinājums – viss ir mūsu galvās! Ja sapratīsi, ka laiks kaut ko mainīt, ka negribēsi samierināties ar šo, visos līmeņos, piedrazoto pasauli, tad ir vienalga ar kuriem krāmiem sākt. Tas viss ir viens veselums, ja sāk ar vienu krāmu kategoriju, tad citas risinās līdzi. Galvenais ir nebaidīties sākt un saprast, ka visu nevar paveikt ātri un tūlīt. Tas ir fiziski, psiholoģiski un garīgi grūts darbs ar sevi, bet cilvēki, pa lielākai daļai, ir iedzimti slinkas būtnes.

Esiet vienkārši, atcerieties – vienkāršība ir dārga, tāpēc jūs esat vērtīgi.

Esiet atvērti pārmaiņām!

Autore: Anda

Paldies grāmatu autorēm par sadarbību:

1. Kārena Kingstona „Kā atbrīvoties no krāmiem” izdevniecība Avots 2006.
2. Domenika Loro „Vienkāršības māksla” izdevniecība Zvaigzne 2011.
3. Inese Prisjolkova „Ieelpo laimi un mīlestību”  2011.
4. Tesa Vaithērsta „Tavas mājas baltā maģija” izdevniecība Jumava 2013.