Visi bērni nāk no debesīm 26.08.2014

21.gada vecumā, kā dzimšanas dienas dāvanu no mammas saņēmu konsultāciju pie astroloģes. Galvenie pieturpunkti viņas teiktajā bija: “tā, Tu apprecēsies tuvākajos 2-3 gados, bet nesatraucies bērniņš būs 27.gados, tuvāk 28… un vēl šo to. Ja godīgi, tad dzirdot šīs ziņas, es domāju, ka viņa ir dikti dīvaina, jo tajā laikā likās neprāts precēties 23.gadu vecumā- jo kurš gan mūsdienās tik agri precas, bet tas notika (ar vīru līdz laulībām biju kopā gandrīz 5.gadus)! Mazuli mēs sākām plānot apmēram pirms 2 gadiem, ļoti gaidījām bērniņu, un tieši tagad, kad paliku stāvoklī es sapratu, ka atkal astroloģe trāpīja desmitniekā. Esmu ļoti pārsteigta par šo sakritību. Zinu, ka būs kāds, kurš teiks, ka esmu uzstādījusi sev programmu, bet ziniet, lai nu kā –  es nevaru sūdzēties, jo man patīk šī programma.

Nepilnos 2.gados kamēr gaidījām mazuli likās neiedomāji gari. Esmu droša, ka šajos gados tika apgūtas ļoti daudzas mācību stundas, piemēram:

* PACIETĪBA: Esmu pieradusi visu dabūt šeit un tagad. Piemēram, ja ir vēlme mainīt darbu, rakstu CV, eju uz interviju un mainu darbu… ja ir vēlme uzcept kliņģeri, tad sameklēju recepti un rīkojos…. vēlos braukt ceļojumā- veicu budžeta aprēķinus un dodos…. bet šeit… Tu iemācies gaidīt, gaidīt ar atvērtu prātu, sirdi un dvēseli.

* RŪPES PAR VESELĪBU: Tikai tagad es saprotu cik pavirši pret to izturējos, var jau mierināt sevi ar domu, ka jaunam tas pieklājas, un kad tad vēl, ja ne tagad… Šobrīd atskatoties man mati ceļas stāvus. Es vērtēju sevi, savu uzvedību un sapratu, ka, ja es būtu bebis diez vai es vēlētos iet pie tādas mammas, kas pati sevi indē nost.

– Es diezgan ilgi smēķēju (no pusaudzes vecuma), bet, kad sapratu, ka mazulis nenāk- es atmetu smēķēšanu tieši 11 mēnešus pirms pieteicās bērniņš, tas ir vairāk kā acīm skatāms piemērs, ka mazulis vēlējās ienākt tīrā un nepiesārņotā organismā.

– Nereti iztiku bez pilnvērtīga nakts miega, jo es visu laiku kaut kur steidzos, esmu patstāvīgi uztraukusies par to, ka diennaktī ir maz stundas. Miegu es sev nozagu ne jau tāpēc, ka strādāju 2 darbos, miegu es zagu priekš hobijiem- lasīšanas, zīmēšanas un tml.lietām. Sevi attaisnoju ar teicienu: jo vairāk dara, jo vairāk izdara. Lai gan esmu tik daudz lasījusi par miega ietekmi uz mūsu smadzenēm, es spītīgi tam pretojos- uzskatot, ka ir svarīgākas lietas ko darīt. Kad beidzot atjēdzos, es sāku ievērot režīmu, gāju gulēt vismaz 23:00 iepriekšējo 01:00-02:00 vietā… sievietes organismam miegs ir ļoti svarīgs. Šķiet, ka reiz viena forša pasniedzēja: Zanda Erbss kādā no savām lekcijām teica: “Sievietei ir nepieciešams tieši par vienu stundu vairāk miedziņa nekā vīrietim.”

– Pieķēru sevi pie naskošanās ar vīnu, ne jau pārmērīgos daudzumos, bet diez gan regulāri… diez vai tas ir tas labākais cilvēkam, kurš domā par mazuli, bet likās, ka tas ir veids, kā varu atslābt… un vanna bez vīna glāzes vismaz reizi nedēļā nebija pat iedomājama… Kārtējo reizi sevi attaisnoju, kas tad tur slikts, tas taču asinsritei… bet patiesībā es uzbūru sev maldīgu ilūziju.

* UZTICĒŠANĀS OTRAM: Esmu augusi ģimēnē, kur vadības grožus tur mamma. Lai arī vienmēr esmu viņu apbrīnojusi, tai pašā laikā es nekad neesmu gribējusi būt savā ģimenē tā, kas vada. Mans vīrs ir ļoti spēcīga personība un tikai pateicoties viņam, es soli pa solim esmu ļavusi uzplaukt savai sievišķajai būtībai arvien vairāk un vairāk. Mani bērnībā audzināja pārsvara mamma un viņa man teica: “Tu gan esi gudriniece, pati par sevi parūpēsies!” , “Es ticu, ka Tu pati būsi miljonāre, ja vien vēlēsies, Tev nav vajadzīgs vīrietis, kas Tevi uzturēs”,  “Tu esi vislabākā, gudrākā u.t.t. Tev viss pašai izdosies!”  Esmu neizsakāmi pateicīga par šiem vārdiem, jo pateicoties tam savos gados esmu sasniegusi augsti izvirzītus mērķus, jā mans Ego ir dikti liels, bet kā jebkam uz šīs pasaules, ir otra puse. Viss ir duāls. Šajos vārdos, kas neskaitāmas reizes ir mani stiprinājušas ir atklājies arī mīnus. Man bija grūti saprast, ka mans vīrs ir spējīgs uzņemties atbildību par mani un plānoto mazuli, man likās, ka man ir jānodrošina viss, ka ja es nestrādāšu viss sabruks. Tas pavisam noteikti tā nav, un tikai dienā, kad es patiesi un no sirds sapratu mīlestības spēku savā laulībā, es biju par vēl vienu soli pietuvojusies mūsu bērniņam.

Redziet, pēc savas būtības es esmu domātājā, lai arī man raksturs nav slēgts un vērsts uz iekšu. Šī spēja iedziļināties lietas būtībā, ļāva iepazīt sevī jaunas šķautnes, kas atveda mani pie problēmas risinājuma- gaidot bērniņu. Es spēju pieņemt, iemīlēt un piedot sev. Es paskatījos acīs savām likstām un soli pa solim tās risināju.

Jā, bērniņu rada divi- vecāki. Bet tas, ko mēs varam darīt ir ar tīru sirdi caurskatīt savu būtību un šķetināt mezgliņus, gan tas otrs pats savus mezgliņus atšķetinās.

Šobrīd esmu grūtniecības pēdējā trimestrī, ļoti gaidam ar vīru mūsu satikšanos ar bērniņu. Starp citu, lai arī grūtniecība bija dikti ilgi gaidīta, tā ir bijusi brīnišķīga- bez jebkādiem sarežģījumiem, es pat vēlētos teikt ideāla grūtniecība. Varbūt arī tāpēc vajadzēja vispirms sakārtot sevi, lai grūtniecības laikā nav pārbaudījumu.

Noslēgumā vēlos iedrošināt ikvienu, atgriezties pie savas iekšējās būtības un saprast savus mezgliņus. Ceru, ka mana pieredze sniegs stiprinājumu vēl kādam.

Pats galvenais ir saprast, ka visi mazuļi nāk no debesīm un tas nav Jūsu varā izlemt, kad mazulim jānāk, viņš pats zin, kad ir īstais laiks. Ir kāds labs teiciens: “Cilvēks domā, Dievs dara!”

Autore: Aija