Zaimošanas infekcija 12.02.2024

Mūsdienās, attīstoties sociālajiem tīkliem un interneta piedāvātajām iespējām, arvien vairāk cilvēku atļaujas par kaut ko paņirgāties, pasmieties. Tas notiek ne tikai internetā, bet ikdienā uz ielas. Piemēram, mēs zinām gadījumus, kad no Lielbritānijas atbraukuši tūristi nokārtoja savas vajadzības pie Latvijas svētuma – Brīvības pieminekļa. Mēs zinām gadījumus, kad kāds necienīgi izturējās pret mūsu karogu. Mēs zinām gadījumus, kad kāds paņirgājas par kāda labo darbu, to izsmejot. To visu sauc par ZAIMOŠANU.

Terminu ”zaimošana” mēs varam definēt kā ”godbijības trūkumu, necieņu.” Tas varētu būt attiecināts uz tādiem grēkiem kā, piemēram, – Dieva lamāšana ar nodomu, saukšana nepiedienīgos vārdos un lietu, kas saistītas ar Dievu, nolādēšana. Zaimošana ir arī Dieva labo darbu piedēvēšana Sātanam un Dieva labo darbu noraidīšana. Šis zaimošanas gadījums ir īpašs un nodēvēts par ”Svētā Gara zaimošanu” Mateja ev.12:31. Lai arī Mateja ev.12:31-32 farizeji neapstrīdami redzēja, ka Jēzus dara lielus darbus Svētā Gara Vārdā, tomēr tā vietā, lai to atzītu, viņi apvainoja Kungu apsēstībā ar Sātanu ”Belcebubu” (Mateja ev.12:24). Ievērojiet,- Marka ev.3:30 Jēzus ir tiešs un specifisks attiecībā uz farizeju darbībām, kad tie ”apvainoja Svēto Garu.”

Kāpēc mūsdienās zaimošana attīstās? Tāpēc, ka mūsdienās skolās šim jautājumam ir ļoti maz pievērsta uzmanība. Es ļoti labi atceros, ka plašsaziņas līdzekļos tika apspriests jautājums par tūristu necienīgo izturēšanos pret mūsu Brīvības pieminekli. Arī es padomāju, ka šie cilvēki ņirgājas par citu cilvēku vērtībām tikai tāpēc, ka viņiem tā nav vērtība, un viņi nesaprot kā vēlāk šī kļūdainā rīcība ietekmēs viņu dzīvi.

Dzīvās Ētikas Mācībā ir teikts: “Jau sacīts, ka zaimošana ir jāatmet, ka nav pieļaujama nekāda un itin nekāda zaimošana. Cilvēki dažreiz atbrīvojas no zaimošanas tikai jēdziena šaurā apjomā, bet viņu mēle izrunā smagus zaimus, attiecībā uz kaimiņu. Kas gan spēj izspriest, kādus sirds vadus var skart šāda ļauna pulgošana? Tāpēc zaimi, vispār, izmetami no dzīves, kā necienīga un kaitīga rīcība.

Iespējams veikt ne mazumu labu darbību, un pēc tam tos iznīcināt ar vienu vienīgu zaimu; to mēdz nosaukt par uguns dzēšanu, tas izraisa melno liesmu un aprij gaišo auru. Atgādiniet draugiem, ka robeža starp neslavas celšanu un zaimošanu ir ļoti šaura. Vajag izmest no dzīves neslavas celšanu tuvākam, jo šī kļūda ietver zaimiem pieeju arī pie Augstākā.”

Skolotāja teiktie vārdi norāda, ka mēs varam ar vienu zaimojošu piezīmi dzēst savu labo karmu jeb savus labos sasniegumus. Īpaši no zaimiem ir jāuzmanās žurnālistiem, jo lai pievērstu sabiedrības uzmanību dažkārt žurnālisti mēdz sagatavot rakstus vai raidījumus, kur pasmejas par kādu. Ne velti žurnālistikā cīnās pret neslavas celšanu. Ai, tiem, kas neslavu kādam ceļ pēc pasūtījuma. Mēs zinām, ka šādi pasūtījumi tiek doti un par tiem tiek labi samaksāts. Neiekrītiet šajās lamatās, par šo kļūdu nāksies maksāt, un ļoti ticami, ka tā būs dzīves situācija, kad kāds tevi zaimos vai nepatiesi apvainos labākajā gadījumā, bet var atmaksa atgriezties daudz smagākā formā.

Zaimošanas kārdinājumā iekrīt ne tikai neticīgie, bet arī cilvēki, kas iet apzinātu garīgās attīstības ceļu. Kādas sekas draud šiem cilvēkiem? Lielo Skolotāju Mācībā ir teikts: “Svētības atņemšana ir vissenākais patriarha akts. Tas nelīdzinās vēlākajām nolādēšanām. Nolādēšana ir jau tumsonības punkts, bet senais akts paredzēja saites pārraušanu ar Hierarhiju. Hierarhijas saite ir īstā svētība ar visām sekām. Tumsoņi sacīs: “Mēs daudzkārt esam zaimojuši visu Augstāko un tomēr mēs eksistējam; nekāda uguns mūs neapdraud.” – Tad vedīsim viņus uz laukumu, kur akli ubagi rāpo dubļos un sacīsim – “lūk, tie esat jūs.” Vedīsim viņus cietumos un raktuvēs, vedīsim pie ugunsgrēkiem, vedīsim uz soda vietām. Sacīsim – “vai jūs nepazīstat sevi?” Tiklīdz pārtrūka saite ar Augstāko un jūs jau lidojāt bezdibenī.” – Biedēt nevajag, dzīve pilna šādu drausmu piemēriem. Iegaumējiet, ka uguns sasprindze ir neredzama, bet no sekām neviens neizvairīsies. Tā redzams, ka pat senajie bija izpratuši likuma taisnīgumu un jau zinājuši, ka Sākotņu aizskaršana ir tik smaga un briesmīga, ka sekas nevar būt steidzamas.

Zaimošanas jēdziens jāapzinās visā nopietnībā. Zaimošana ir nevien atgrūšana no Gaismas, tā nes sev līdzi īstu infekciju. Zaimotājs pēc nonievājuma nav vairs tas pats, viņš jau samīdījis daļu sava aizsargtīkla. Var sagaidīt dažādas slimības, jo aizsargtīkls pasargā ne vien garīgi, bet arī fiziski. Tāpēc zaimošana jānoliedz jau no mazām dienām. Skumji, ka cilvēki kļuvuši tik bezatbildīgi, ka aizmirsuši vārdu nozīmi.”

Tā kā es studēju ķermeņa filosofiju, tad es varu paskaidrot kādas slimības var piemeklēt zaimotājus. Tās var būt dažādas slimības, kuras nav iespējams izārstēt un cilvēks kļūst par invalīdu. Tie var būt nelaimes gadījumi, pēc kuriem cilvēks neatveseļojas un kļūst par invalīdu. Tā var būt jebkura cita slimība, kas cilvēkam liegs dzīvot kvalitatīvu dzīvi.

Vai jūs zināt statistiku Latvijā, ka katru gadu slimnieku skaits ar garīgām un fiziskām slimībām, kas rada invaliditāti, pieaug. Par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka sabiedrība garīgi neattīstās jeb degradējas. Dziednieki šādas slimības mēdz saukt par sliktu karmu, bet svarīgi mums ir izprast, ka mēs paši šādu karmu varam radīt, ja izturamies pret svētām lietām necienīgi un izsmejoši.

Man reiz palīdzību lūdza sieviete, kurai bērniņš bija piedzimis ar fiziskiem traucējumiem un varēja nomirt. Viņa vēlējas izprast, kāpēc viņu ģimeni piemeklējusi tāda nelaime? Kad es vaicāju, kā jūsu ģimene izturas pret cilvēkiem, kuri atšķiras no sabiedrībā pieņemtiem uzskatiem, tad viņa nekavējoši atzina, ka vīrs visus tādus cilvēkus ciniski izsmejot, uzskatot par nederīgiem muļķiem, tomēr savu slimo bērnu mīlot. Kad es sievietei teicu, ka tieši tāpēc viņu ģimenē atnāca slims bērns, lai īpaši vīrs mainītu savus uzskatus par cilvēkiem, kas atšķiras no lielākās sabiedrības daļas, izprotot, ka ikviens cilvēks, lai kādi viņam būtu fiziski vai garīgi defekti, ir vērtība, jo viņš ir nācis iemiesojumā, lai palīdzētu pasaulei kļūt labākai un veicinātu cilvēces evolūciju.

Ko darīt, ja apzināties, ka esat kaut ko zaimojuši, piemēram, bērnībā, kad nebija izpratnes par to, kas ir svēts un ko nekādā gadījumā nedrīkst zaimot? Svarīgi ir savas kļūdas nožēlot un lūgt piedošanu. Piecdesmit procenti sliktās karmas tiks dzēsta patiesas nožēlas brīdī, atlikušie 50% būs jādzēš ar labiem darbiem un lūgšanām.

Tomēr pats svarīgākais ir izglītot sabiedrību un īpaši bērnus par zaimošanas kaitīgumu. Man prieks, ka šāda iespēja Latvijā ir dota, mācot tikumību, bet man nav pārliecības, ka pedagogi šo iespēju izmanto un paši izprot – kāpēc nedrīkst zaimot? Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai labotu šo kļūdu, bet šo kļūdu mēs spēsim izlabot, ja mācīsim bērniem par cēloņu-seku likumu, kuru Austrumos sauc par Karmas likumu, kā arī Reinkarnācijas vai Atdzimšanas likumu. Bērniem jau no pirmsskolas ir jāapzinās, ka viņa izvēles ietekmēs viņa nākotni. Ja izdarīsi nepareizu izvēli, tad būs jāpiedzīvo nepatīkamas sekas.

Vislabāk likt bērniem aizdomāties par sekām, uzdodot bērniem uzdevumu: pasakiet bērniem kādu nepareizu  vai pareizu rīcību un lieciet viņiem noteikt šīs rīcības sekas. Tā trenējot bērnu domāšanu, ka katrai rīcībai ir sekas, bērni sāks vairāk aizdomāties par savām izvēlēm un kļūs atbildīgāki.

Lai bērni izprastu, cik zaimošana ir lipīga infekcija, pārrunājiet gadījumus klasē, kad kāds no bērniem izteica zaimojošu piezīmi un kā pārējā klase sāka smieties, neapzināti atbalstot zaimotāju, kas nozīmē, ka visa klase inficējās ar zaimotāja infekciju. Miniet citus piemērus, kas jums ir zināmi, parādiet video un pārrunājiet sociālos tīklos vētraini apspriestos jautājumus, pievēršot uzmanību izteiksmes veidam, jautājot vai sociālos tīklos komentāri ir zaimojoši?

Savukārt pieaugušajiem pienācis laiks padomāt, kādas sekas ir un būs nākotnē, atsakoties no Augstāka Saprāta (Dieva) un Augstāku Spēku atzīšanas? Kādas sekas radīs neredzamās pasaules noliegšana?

Atbilde: Cilvēci piemeklēs arvien lielākas dažāda rakstura ciešanas. Kurš pie tā būs vainīgs?

Autore: Elvita Rudzāte