aizdomājos, ka man arī ir bailes par dzīvību, bet citā kontekstā. Man ir bail no fiziskām sāpēm un mocībām, kas var piemeklēt slimības vai kara gadījumā, kā arī no tām sāpēm, kas piemeklēs manus tuviniekus, īpaši bērnus, ja manis vairs nebūs. Otro drīzāk es dēvētu par “es negribu viņiem to nodarīt, negribu, lai viņiem sāp, gribas viņus pasargāt”. Es to nejūtu kā vēlmi, drīzāk saistītu ar kaut kādām savām sajūtām, cik ļoti emocionāli sāp, zaudējot tuvu cilvēku. Iespējams tas nāk no iepriekšējām dzīvēm, jo šajā neesmu piedzīvojusi ne vienu, ne otru, bet iekšēji jūtu milzīgu “nē, tikai ne to” iedomājoties par fiziskajām mocībām vai tuvinieku ciešanām. Ļoti empātiski izjūtu publisko informāciju par smagajām slimībām vai karu, tāpat arī pat nespēju skatīties vai klausīties filmas, kur ir izteikta vardarbība, spīdzināšana u.tml. Ko neesmu sapratusi?
Elvita Rudzāte atbild: Es domāju, ka neviens cilvēks nevēlas piedzīvot lielas sāpes, spīdzināšanu un tuvinieku smagas ciešanas. Tomēr ikdienā cilvēki par to nedomā, jo neviens jau nezina kas un kā būs nākotnē. Mūsu dzīvi vada Dievs un tikai Viņš dod vai nedod atļauju piedzīvot smagas ciešanas. Ja tu tici Dievam, uzticies Viņa gribai un paļaujies uz Viņu, tad tu zini, ka viss, kas ar tevi notiks, būs absolūti taisnīgi, kā arī zini, ka cilvēkam Dievs uzliek tikai tādus pārbaudījumus, kādus cilvēks spēj pārvarēt.
Ja tevī ir lielas bailes piedzīvot lielas sāpes, tas var liecināt, ka tavā zemapziņā ir saglabājušās atmiņas no iepriekšējās dzīvēs piedzīvotām ciešanām. Tas nozīmē, ka tu neesi piedevusi tiem, kas šīs ciešanas radīja. Tā kā tu neatceries kas ir bijis iepriekšējās dzīvēs un to nevajag arī atcerēties (nevajag ieskatīties iepriekšējās dzīvēs), jo tas radītu ļoti lielu spriedzi tavā psihē, tad nepieciešams pie svētbildītes aizdegt svecīti un piedot visiem tiem gariem, kuru dēļ kādā no iepriekšējām dzīvēm cieti no ļoti lielām fiziskām sāpēm, izprotot, ka tajā dzīvē, kad tas notika, tavi pāridarītāji nesaprata ko viņi dara, jo viņu apziņas līmenis bija pārāk zems, lai justu līdzi tavām ciešanām. Jo sirsnīgāk piedosi, jo vairāk atbrīvosi savas bailes no lielu sāpju piedzīvošanas.
Ko Sanita nav sapratusi? Katrs cilvēks ir pats savas laimes kalējs un ar savām izvēlēm tagadnē veido savu nākotni. Domā labas domas, runā labus vārdus un dari labus darbus, tad tu bruģē ceļu laimīgai nākotnei. Pat ja piedzīvosi karu, tad Augstākie Spēki par tevi parūpēsies atbilstoši tavai karmai.
Pirms iemiesošanās cilvēks izvēlas kādu daļu karmas atstrādāt dzīves laikā un kādas mācības apgūt. Ja tavs gars pirms iemiesošanās šajā dzīvē izvēlējies piedzīvot smagas ciešanas, tas nozīmē, ka viņš to patiešām vēlas, lai pēc ciešanām turpinātu evolūciju straujākā tempā. Lai tu virzītos uz priekšu, kaut kas vienmēr ir jāupurē. Ja tev ir bailes piedzīvot ciešanas, tas nozīmē, ka pretojies pašas izvēlei. Pavēro sevi dzīvē, vai nav bijuši brīži, kad nevēlies darīt to, ko pirms tam pati izvēlējies? Ja tā ir, tad tev ir jāiemācās uzņemties atbildību par savām izvēlēm jeb izdarīt izvēles atbildīgi.
Lai kas ar mums dzīvē notiek, mums tas ir jāpieņem ar pazemību un jāuztver, ka tas ir taisnīgi attiecībā pret mums, jo mēs nezinām, kādas ciešanas esam radījuši citiem cilvēkiem šajā vai iepriekšējās dzīvēs. Tiklīdz cilvēks izprot Dievišķo Taisnīguma likumu, tā viņš spēj pieņemt ar pazemību visu, kas ar viņu vai viņa tuviniekiem notiek. Ja cilvēks sevī ir attīstījis pazemības izjūtu, tad viņš nedomā par to, kas būs, jo ir gatavs pārvarēt jebkādas grūtības, kas nāks viņa ceļā.
Citiem vārdiem sakot, tiklīdz Sanita attīstīs sevī pazemības izjūtu, tā viņā bailes piedzīvot lielas sāpes pazudīs, jo viņa būs gatava pieņemt Dieva gribu. Lai cilvēks attīstītu pazemības izjūtu un būtu gatavs pieņemt Dieva gribu, ir jāturpina izzināt Dievišķā zinātne jeb Lielo Skolotāju dotā mācība un jāpaplašina apziņas līmenis, zināšanas pielietojot praksē. Jo labāk izpratīsi dzīvi, jo vieglāk būs dzīvot un visa veida bailes pazudīs.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties onkoloģiskos slimniekus (pieaugušos) psihosociālās rehabilitācijas programmas “Per aspera ad astra” septiņu nodarbību ciklā “JŪTAS UN EMOCIJAS”, 25.07. – 05.09.2024. “Per aspera ad astra” tulkojumā no latīņu valodas – “Caur ērkšķiem Lasīt vairāk …
Sokrata tautskola aicina piedalīties BRĪVDABAS PIEDOŠANAS RETRĪTĀ, 2024.gada 27.jūlijs, plkst.11.00-17.00, Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā, Siguldas pagastā, Siguldas novadā. Vislielākais vezums, ko cilvēks nes, ir aizvainojumu vezums. Aizvainojumus iespējams atbrīvot tikai izprotot katra aizvainojuma sniegto mācību, jo Lasīt vairāk …