Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.
Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.
Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.
Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.
Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.
Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.
Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!
Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.
Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!
Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.
Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.
Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?
Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.
Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.
Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.
Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.
Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.
Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.
Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.
Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.
Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.
Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!
Katra diena ir laba diena.
Nedzen upi, ļauj tai plūst.
Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.
Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.
Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.
Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.
Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.
Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.
Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.
Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.
Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.
Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.
Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.
Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.
Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.
Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.
Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.
Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.
Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.
Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.
Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.
Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.
Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.
Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.
Cilvēka laime – viņa griba.
Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.
Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.
Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.
Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.
Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.
Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!
Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.
Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.
Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.
Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.
Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.
Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.
Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.
Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.
Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.
Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.
Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.
Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.
Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.
Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.
Dzīve – tas ir ceļš mājup.
Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.
Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.
Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.
Tur kur ir sirds, mīt arī laime.
Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.
Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.
Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.
Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.
Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.
Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.
Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.
Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.
Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.
Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.
To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.
Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.
Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.
Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.
Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.
Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?
Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.
Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.
Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.
Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.
Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.
Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.
Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.
Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.
Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.
Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.
Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.
Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.
Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.
Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.
Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.
Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.
Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.
Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.
Cilvēka svētums dara viņu labu.
Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.
Bieži nākas sastapties ar cilvēkiem, īpaši jauniešiem, kuri saka: “Es neko negribu. Man nekas neinteresē.” Daļa no viņiem laiku pavada internetā vai rakstiski, izmantojot viedtālruni, komunicējot ar līdzīgi domājošiem. Tāda ir viņu dzīve, un brīžiem šķiet, ka viņiem tā patīk. Daļa bērnu (arī pieaugušie) neuzņemas nekādu iniciatīvu, dara visu ko vecāki liek un dzīvo tādu Lasīt vairāk …
Dievs katram cilvēkam brīvo gribu ir devis kopā ar saprātu. Akls cilvēks zina, ka viņš var neredzēt briesmas, kas viņam draud no apkārtējās vides, piemēram, iespēja iekrist aizā, tāpēc viņš saprātīgi pieņem lēmumu viens pats bez pavadoņa neiet pastaigās. Dievs ir radījis Dievišķos likumus tāpēc, lai cilvēki saprātīgi izmantotu savu brīvo gribu. Tieši tāpēc, ka Lasīt vairāk …
Ļoti daudzi cilvēki diskutē par to vai brīvā griba vispār pastāv vai tā ir tikai cilvēka iedoma, jo viss notiek ar Dieva gribu. Pastāv gan katra cilvēka brīvā griba, gan Dieva griba, un šos jēdzienus nevajag jaukt kopā, bet izprast, kas patiesībā ir brīvā griba. Sensenos laikos jeb ļoti daudz iemiesojumus atpakaļ, mūsu gars iemiesojuma Lasīt vairāk …
Lai izprastu kā līdzsvarot došanu un ņemšanu, ir jāizprot Dievišķais Došanas-ņemšanas likums, kuram ir divas puses – došana un ņemšana. Vispirms apskatīsim pirmo pusi – došanu. Mums katram Dievs kaut ko ir devis. Kādam Dievs ir devis organizatora talantu. Cits mantojis īpašumus. Vēl kādam Dievs ir devis skaistu balsi utt. Pilnīgi visiem Viņš kaut ko Lasīt vairāk …
Andas pieredzes stāsts: Vakarrīt pamodos ar pārdomām par ticības jautājumu. Esam paraduši dzirdēt šo aicinājumu – ticēt Dievam, atvērt sirdis Dievam, pievērsties Dievam… utt. Balstoties uz savu pieredzi, varu teikt, ka tas nav prāta vai loģikas jautājums un sirdi ar prātu nevar atvērt. Bet kā tad var sākt ticēt Dievam? Grūtā brīdī vēršoties pie Dieva, Lasīt vairāk …
Dievišķais Došanas-ņemšanas likums nosaka, ja esi kaut ko saņēmis, vajag arī dot. Turklāt dot, nevis, lai saņemtu pretī, bet dot, lai dotu. Tad saņemšana iespējama pati par sevi. Ja cilvēks neprot dot, tad arī neko nesaņems. Došanai vienmēr jāiet pa priekšu ņemšanai. Cilvēks vispirms kļūst garīgi bagātāks, tikai pēc tam – arī materiāli bagāts. Iedzīvošanās kāres pārņemtais Lasīt vairāk …
Miers pasaulē tiek uzskatīts, ja nenotiek karš starp valstīm vai valsts iekšienē. Lai nebūtu karš pasaulē, nepieciešama mierīga sabiedrība, jo karu sāk tikai cilvēki, kam svešas ir cilvēciskās vērtības, kas atbalsta vardarbību un vēlas par katru cenu apmierināt savas vēlmes, nerēķinoties ar citu cilvēku vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, karu sāk cilvēki, kam sveša mīlestība un Lasīt vairāk …
Daudzi cilvēki neuzticas sev un tādējādi paši sev atņem jaunas iespējas. Neticības sev pamatā ir bailes “mani nemīl”, kas radušās no kritiskām piezīmēm, pārmetumiem, nosodīšanas un neveiksmēm. Neviens nevar nodzīvot dzīvi, nesaņemot kritiskas piezīmes, pārmetumus, nosodījumu un neveiksmes, jo sliktā piedzīvošana ir ikviena cilvēka dzīves sastāvdaļa un mācību stunda, lai pārvarot grūtības mēs augtu garā. Lasīt vairāk …
Stingru dzīves pamatu cilvēks atrod tikai ticībā Dievam. Tikai uz Dievu drīkst paļauties, jo neviens cilvēks nespēj garantēt nekādu drošību pat pie vislielākās mīlestības, jo neviens cilvēks nezina, kas ar viņu notiks rīt. Tomēr ticība Dievam vēl nenozīmē pievēršanos kādai konkrētai reliģijai, jo ticība ir mūsu sirdīs, kur mājo Dievs. Ticība Dievam nozīmē ticību labajam Lasīt vairāk …
Ticība ir ļoti svarīga cilvēciskā īpašība, kuru nepieciešams attīstīt. Tomēr ļoti daudzi cilvēki, kuri sevi uzskata par ticīgiem cilvēkiem, patiesībā ir akli ticīgi, kas ir bīstami pašam cilvēkam. Kāpēc? Akla ticība ir savu domāšanas spēju neizmantošana un savu spriešanu spēju nodošana citiem. Ja cilvēks ir atradis savu garīgo skolotāju un tam akli uzticas, t.i., tic Lasīt vairāk …
sending...