Es varu papildināt, ka šeit būtu apskatāms sīkāks mehānisms par skolotāja darbu, bet man nesanāk to uzrakstīt. Lieta ir tāda, ka skolotājs ir PARAUGS BĒRNAM. Ja skolotājs domā un dara katru brīdi visu no sirds un vēlas, lai katrs bērns saprastu, ko skolotājs rāda, māca gan fiziski, gan teorētiski, GAN ENERĢĒTISKI! Tad viss notiek. Ja skolotājs domā: Es viņam mācu, bet viņš TĀPAT neko nesaprot – tad tas ir skolotāja PASŪTĪJUMS, ka VIŅŠ nesapratīs, jo skolotājs viņam uzliek šādu ZĪMOGU. Ja skolotājs kādā brīdī saskāries ar nepaklausīgu skolēnu, un pieņēmis, ka viņš mani neklausa- atkal NORĀDE- viņš mani neklausa, tātad Dieviņš saprot, ka bērnam uzdevums skolotāju nesaprast…. Ja stundā bērns trokšņo, tad SKOLOTĀJS atradīs veidu, ka VISU UZMANĪBU PIEVĒRST DARBAM UN PILNĪGI NEREAĢĒT UZ PROVOCĒTĀJU. Provocētājam izzūd iemesls provocēt. Ja pievērš UZMANĪBU, tad PROVOCĒTĀJS SAŅEM ENERĢIJU un var turpināt arvien jaudīgāk.
Ja skolotājs ir cilvēks ar vēlmi apmeklēt pasākumus, tur par pienākumu apmeklēt izstādes, vēlēšanas, balsošanas, tad viņa klase arī pārsvarā būs šādi aktīva. Ja skolotājs ir kūtrs un cenšas palikt malā no darba procesiem pasākumos, tad bērni arī cenšas palikt malā un pārsvarā tādi paliek arī tad, kad ir izauguši lieli.
Bērni ir VECĀKU un KLASES AUDZINĀTĀJU SPOGULIS.
Ja skolotājs iet uz darbu tāpēc, ka jānopelna nauda, tad bērni arī meklēs darbus, kur nopelnīt naudu (un tāpēc ministri/ saeimā/daudzi vadošie ) domā par savām samaksām – algām un neinteresējas par pārējo algām, jo skolotājs nebija ieinteresēts, lai visi viņa klasē būtu iesaistīti darba procesā MĀCĪBAI, PILNVEIDEI. Šādā veidā ir izveidojusies paliela plaisa un līdz ar to, TAGAD ir JĀPIELIEK LIELS darbs , lai šo materiālo, fizisko, teorētisko, praktisko un ENERĢĒTISKO savilktu atkal kopā vienotā DARBĪBĀ.
Tas pats ir adresējams uz Vecākiem. Ja vecāks saka (domā), ka mans bērns nesaprot, tad bērns tiek programmēts un : nesaprot. Un tad, kad gadās situācijas, kurās nesaprot, tad tās situācijas ir PĀRBAUDĪJUMI, vai vecāks UZLIKS ZĪMOGU, ka nesaprot, vai sapratīs pārbaudījumu un to atrisinās ar sapratni. Tikai jāņem vērā, ka arī BĒRNI IR DZIMUŠI jau no dzimšanas būt par skolotājiem attiecībā pret vecākiem, pret radiem, pret skolā skolotājiem un pārējiem.
Tāpēc satiekoties ar bērnu, jādomā: ko viņš man māca un rāda, ko es viņam mācu un rādu. JO BĒRNI SAJŪT PATIESĀS DOMAS UN REDZ IZLIKŠANOS.
sending...
