Kā man ar šo visu tikt galā – kā to mainīt, pārveidot? – pirmais turpinājums 08.05.2021
Kā man ar šo visu tikt galā – kā to mainīt, pārveidot? – raksta sākums
Jāņa viedoklis: Mans redzējums uz tavu situāciju. Nav jāuztver kā patiesība pēdējā instancē. Pieredze un patiesība reizēm var būt līdzīgas un var būt arī pilnīgi dažādas lietas. Ja saņem zīmes, tad paskaties kā viņas darbojas laicīgajā dzīvē. Iesaku ieklausīties intuīcijā, dažādos priekšā pateikšanas gadījumos, kad ir jāveic, jāizdara kaut kāda izvēle, jāpieņem lēmums. Cik man zināms, gaišās būtnes dod izvēles iespēju, respektē tavu brīvo gribu, bet tumšās paģēr, pavēl.
Ir diezgan juceklīgs stāvoklis, kad nākas atšķirt kas ir kas, kura būtne ir kura. Bet no otras puses tev ir dota iespēja trenēties izšķirtspējā. Galu galā to visu var pārbaudīt praktiskajā dzīvē – kā redzējumi, pravietiskie sapņi, nojausmas un visa pārējā info, zīmes tajā skaitā, reāli piepildās. Kaut kur vari atzīmēt, atķeksēt, piezīmēt saņemto info un pēc kāda laika paskatīties un salīdzināt – piepildījies 100% vai vairāk, piepildījies daļēji, vai vispār nemaz. Un nesalīdzini sevi ar citiem. Ir tādi, kuri visu redz, dzird un jūt un ir tādi, kuri vispār neko nejūt un nesaņem. Tu vari salīdzināt sevi kā tev veicies, izdevies, novērtēt progresu šajā jomā pirms gada, diviem, desmit un vairāk. Visu šo pasākumu ietekmē izvēles [tavas un citu], mēdz gadīties kļūdas nosūtīšanā, saņemšanā [nolasīšanā], izprašanā kas ir kas, kas ar ko ir domāts. Daudz nianšu, detaļu, ir grūti dot kaut ko konkrētu, kādu teorētisku praksi. Manā skatījumā tas ir treniņš ik dienas, ik uz soļa bez nosodījuma- nesodīt ne sevi, ne gaišās, ne tumšās būtības. Daudzas lietas atklājas tikai laika gaitā praktiskajā dzīvē.
Ir tādi cilvēki, kā norādīji- iet pie astrologiem, meditē, veic jogu un visu pārējo, bet vai viņos notiek arī iekšējas izmaiņas? Paskaties kāds viņš ir sadzīvē, pavērtē garīgos skolotājus. Ārēji it kā pareizais vēl neparāda iekšējo pareizību. Un ja viņš tevi atgrūž, smīkņā par tavām pieredzēm un visu ko redzi, dzirdi un jūti, tad pieļauj šādu variantu – Augstākie Spēki neļauj tev noiet melno, tumšo ceļu, kur tiek izmantota maģija savtīgiem nolūkiem. Ja no tā visa nāk gaiša enerģija, tad ir labi, bet tā kā jūti patieso enerģētiku, tad šajā gadījumā tiec pasargāta. Varbūt ir tā, ka Augstākie Spēki, Dievs caur šiem cilvēkiem ar nievājošu, smīkņājošu attieksmi pret tevi, precīzāk, tavām pieredzēm, vēlas pasargāt Tavu Dvēseli no šīs tumsas. Ir bijis līdzīgi un tikai pēc kāda laika saprotu no tavas puses šīs it kā sodības, netaisnības, negāciju un visa pārējā sliktā otru pusi – svētību. Īsāk sakot- sliktajā saskatīt labo. Tas uzreiz nenotiks, bet paskaties kā tev līdz šim ir gājis. Arī agrāk noteikti bijušas grūtības, problēmas, uz kurām jau reiz atradi risinājumu un tagad tevi tas vairs neuztrauc kas bija pirms pieciem gadiem. Bet toreiz bija tāpat kā tagad – apjukums, neziņa, izmisums, bezpalīdzības sajūta un šķiet, ka tuneļa galā ir tumsa, varbūt tunelim gala nemaz nav.. bet arī šoreiz atradīsies risinājums. Kurus Dievs visvairāk pārmāca, tos viņš visvairāk mīl.. Lai gan pirmajā brīdī šķiet, ka visi bezmaz vai sazvērējušies pret tevi un sajūta, ka tevi ir jānokopj.. pretējie spēki, kuri mēdz iemitināties, dzīvot mūsu smalkajos ķermeņos, ļoti labi jūt gaismu, kas nāk no tevīm un viņi caur citiem cilvēkiem tevi bez maz vai
bendē nost. Bet vienalga noturi, saglabā labās, jaukās īpašības- laipnība, dāsnums un pārējās. Neiespringsti, ka nespēj atšķirt patiesību no meliem, kas nāk no apkārtējo puses. Jeb ko neredz cilvēki, tu un es tajā skaitā, to redz Dievs. Labi, jauki cilvēki vienkārši nespēs otram ko ieriebt. Tu un es redzam tikai nelielu daļiņu, fragmentiņu no tā
visa, ko redz būtnes Smalkajā plānā.
Uz doto mirkli tumšās būtnes izmanto visus trumpjus, rīkus, instrumentus, lai savā varā noturētu pēc iespējas vairāk cilvēku pēc iespējas ilgāk. Aizsardzībai, pirms miega iesaku paklausīties labu, nomierinošu mūziku, labas filmas, lai būtu labs noskaņojums iemiegot. Ja noskaņojums ir slikts, tad skaidri zinām, ka naktī atnāks “nelūgti ciemiņi”. Viņu
mērķis – ēst tavas bailes, negācijas un sliktus apziņas stāvokļus. No augstāka punkta skatoties, šīs būtnes kalpo kā sanitāri, tīrītāji, kuri netieši veicina mūsu izaugsmi. Viņas pārtiek no tavām un manām bailēm kā miegā, tā nomodā. Pretējie spēki redz, ka tevi nevar tik viegli salauzt, noturēt vecajā pasaulē, kas turas uz idejas – izdzīvo stiprākais, nekādas morāles, ētikas; par katru cenu jādabū viss ko gribu, stutē, atbalsta visos veidos modernās sabiedrības patērētāju kultu, ko var saukt arī par zelta teļa kultu. Būtības saprot, ka tu kā viņu ēsma, enerģijas avots sāc lēnām, bet pastāvīgi iet prom, slīdēt ārā no viņu ietekmes sfērām. Neskaties TV, radio arī lai klusē, tur nekā laba nav. Masu mediji arī ir šo būtību [Mācībā- pretējie spēki] rokās. Izslēdzot TV un radio, mēs aizveram savas mājas durvis ciet šiem nelūgtajiem ciemiņiem no Smalkā plāna. Pretējiem spēkiem arvien vairāk sāk aptrūkties enerģētiskās bāzes,
enerģijas avoti, no kā ņemt enerģiju, tad nu cīniņi par mūsu dvēselēm pieaug katru mirkli, jo resursi paliek arvien mazāk. Ne velti Mācībā teikts- ir pienācis pretējo spēku gals, tad nu Dievs pieļāvis pretējo spēku trakošanu. Pretējo spēku iedarbības sviras ir rupjas un raupjas, balstītas tikai uz trijām apakšējām cilvēka čakrām. Sīki, smalki nezinu, bet jāskatās kā un kura čakra ko simbolizē, atbild. Varaskāre, bailes, dusmas, agresija, izvirtības ir kā sava veida nobīdes no normas, daudzi vienkārši nezin kas ir norma dievišķajā skatījumā, norma tiek uzskatīta- visi tā dara, sabiedrībā tas ir pieņemami.
Nesen bija sapnis, kurā pretējo spēku pārstāvji [divas būtības] gribēja iegūt enerģiju no manis, veda uz kādu noslēgtu telpu, īpatnēju kanālu, un viens teica otram- ved viņu uz priekšu, lai notiek konkrēta situācija, notikums, citādi mēs vispār nedabūsim neko! Neatceros vai viņi dabūja ko gribēja, laikam jā, bet kad pamodos tad bija tiešām- wow, tas tiešām notiek, tas nav nekas izdomāts, izzīsts no tukša gaisa un internetā sagrābāta teorija. Arī Mācībā ir norādīts, ka ja dzeram, skatāmies grāvējus, šausmenes, nododamies kaislībām, uzdzīvei, orģijām, tad nakts laikā miegā šīs orģijas turpinās ar mums Smalkajā plānā, visdrīzāk astrālajā. Un no rītiem pamostamies galīgi saguruši, sagumzīti, saburzīti un neko negribas darīt. Tādi paši pamostamies arī tad, ja nakts miega laikā palīdzam gaišajām būtnēm dziedināšanā, palīdzot atjaunot viņu smalkos ķermeņus. Tas nekas, ka reāli neatceramies, it kā gulēts pietiekami, bet sajūta, ka salauzīti visi kauliņi, ķermenis neatpūties, it kā pēc negulētas nakts.
Vēl vari mājā dedzināt baznīcas sveces lai izdeg, bet jārēķinās ar to, ka situācija var saasināties tik tālu, ka sekas var būt ļoti postošas visam un visiem, arī traģiskas sekas kādam var būt. Tas ir kā spēlēties ar uguni pārnestajā un arī tiešajā nozīmē. Ļoti riskants pasākums. Mošķiem ļoti nepatīk uguns, sevišķi tāda no baznīcas svecēm. Svēto Rakstu lasīšana viņiem arī nepatīkot. Nepatīkot viss, kas paceļ tavas un manas vibrācijas, nepatīk viss, kas veicina mūsu mieru, iekšējās harmonijas atjaunošana. Viņiem tad nav ko “ēst” no mums. Interesanti ir arī tas, ka visi mošķi un arī visi dzīvnieki baidās no uguns un tikai cilvēks ir pratis uguni savaldīt un izmantot savā labā. Cik esmu lasījis, ja sveces liesma raustās, plīvo, dūmo, tad telpā ir negatīva enerģija. Savu slikto noskaņojumu vari sūtīt, atdot iedomātai vai reālai sveces liesmai. Atminos, ka biju mazāks, bieži redzēju, ka sveces liesma raustījās, plīvoja.
Negatīvu enerģiju radām mēs paši ar savām vēlmēm, kaislībām no mums pašiem, masu mediju atrodamajiem informatīvajiem gružiem, iebiedēšanas ziņām, sliktiem notikumiem, negatīviem mūsu pašu apziņas stāvokļiem.
Kaislību un vēlmju verdzība, zem kuras kā zem smaga sloga atrodamies un ko māca skolās un tiražē masu mediji. Kā fiziskajā dabā iekārtots, kad kur maita, tur maitas putni, uz mēsliem lido mēslu mušas un Smalkajā plānā ir tieši tas pats, tas nekas ka neredzam. Ja jau ēdamais tiek padots, tad kādēļ neizmantot iespēju kārtīgi pieēsties un iestiprināties..? Te arī var vērot situācijas, kad ir tādi ļautiņi, kuri tīšā prātā konfliktē, mēģina izraisīt karu, scēnu uz
līdzenas vietas, lai dabūtu kārtējo negāciju enerģijas porciju no citiem. Kad otrs ir izsists no ierindas, iesaistīts, ievilkts cīniņā, tad pēc cīniņa jūties kā izžņaugta lupata vai izspiests citrons, bet otrs aiziet kā apmierināts un paēdis kaķis, cerībā atrast vēl kādu, no kā pievākt nākamo devu..
Būtības iet pie tevīm caur cilvēkiem, jo zin ka var dabūt kaut ko- enerģiju, uzmanību, fiziskās lietas. Tiek radītas situācijas, kuru rezultātā tu izstaro baiļu enerģiju. Lieki teikt, kas notiks tad, ja kaut ko atteiksi, saņemsi pārmetumu jūru par kaut kādu neiejūtību un visu pārējo, appelēšana pie vainas izjūtas, ka esi vainīga pie tā, ka otram kaut kas ne tā. Ir prakses ko darīt, kā dzīvot šādā situācijā, kad nav iespējas pamest visu & visus. Kā tikt galā no mošķiem, būtībām. Ne visi ir spējīgi mainīties kā tu, visticamāk, šo portālu šie ļautiņi nelasa. Daļa psihologi, psihiatri neatzīs ka eksistē Smalkais plāns ar visiem tā iemītniekiem, tas ir blīvi apdzīvots no augšas līdz apakšai, būtnes čum un mudž visos stūros. Varbūt piedāvās sarunas kaut kādā veidā, varbūt tās palīdzēs, tablešu spaini var piedāvāt, lai padarītu “normālu”, tādu kā visi citi, neko vairāk un tālāk viņi var arī netikt. Jo nav šādu specifisku zināšanu akadēmiskajā vidē- Smalkais plāns neeksistē un būtības arī ne, tās ir tikai tavas iedomas. Kāds varbūt tikai noplātīs rokas un tas arī ir viss.
Manā skatījumā negatīvās būtības, mošķi, pretējie spēki ir tikai kā instruments Dieva rokās, lai mēs varētu te pilnveidoties, augt garā. Kā katalizators mūsu izaugsmei.
Jā, ir tā sajūta, ka vēlies citus pasargāt, ziedojot savu laiku, resursus. Man ir tāpat un reizēm parāda “sarkano karodziņu”. Es to saprotu ka jāpadomā arī pa sevi. Tīri intuitīvi sajust, kuram palīdzēt, kuram ne. Novilkt kaut kādas robežas. Man tā kā “atsit” atpakaļ, citādi pašam paliek smagi, nevar vairs atpūsties. Enerģija ir pārtērēta. Te der ievērot principu- vispirms paēd un apģērbies pats un tad pabaro otru.
Ja tev izdodas kaut ko apsolīt mazās lietās, tad izdosies arī lielajās. Un nesoli to, ko nevari paveikt. Izvērtē objektīvi. Varbūt ir tā, ka citi sola, bet nespēj paveikt apsolīto, šķēršļu jūra dara savu. Ne vienmēr tev redzama patiesā aina. Pieņem to un atlaid, nepārdzīvo to, ka citi sasola tev un tomēr nedara. Ja gadās reti, tad jā, pašsaprotami. Bet ja regulāri, tad jau tas ir strīdīgs jautājums. Varbūt pagadījušies regulāri solītāji, bet ne regulāri darītāji. Kā var nesolīt.. Neiesaku iespringt un domāt, ja sasola tev, bet nedara. Ne man, ne tev dots šos cilvēkus vērtēt, to lai dara Dievs. Mierini sevi ar domu šajā situācijā- mazāka atbildība – > vieglāka dzīve. Netiesā un netapsi tiesāts.
* Neesi pārāk strikta un prasīga pret sevi. Ierobežojumi vajadzīgi, bet ne pārāk drastiski. Arī tu vari būt vāja, nezinoša un pieļaut kaut kādas kļūdas. Drīkstēt kļūdīties. Paslīdēt kāja, pakrist. Neesam ideāli, esam unikāli. Dievam bezpersoniskas kopijas nevajag.
* Piedod sev apmēram tāpat kā citiem viegli piedod viņu kļūdas. Palūdz piedošanu sev, ķermenim, ka viņam liki ciest, piedzīvot negācijas. Dari tik ilgi kamēr iestājas miers. Atmiņas paliks par kļūdām, bet ja piedosi sev savas kļūdas, kā lielas un mazas, tad viņas tevi negrauzīs. Nebūs negatīva enerģija, atminoties kļūdas. Ar cilvēkiem, pāridarītājiem ir tāpat. Sevi arī ir jāmīl, apmēram tāpat kā citi. “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Bet tev derētu nedaudz savādāk, ne sliktāks variants- mīli sevi tāpat kā savu tuvāko. Citādi iekritīsi galējībā, cenšoties izglābt daudzus, visus, tu vari pazaudēt sevi. Nodarīt pāri sev. Un kurš tad tev palīdzēs? Te ir jāsajūt tīri intuitīvi. Kam vajag un kam ne. Bet jebkurā gadījumā centies palīdzēt, arī domās novēlot labu. Palīdzēt, neko negaidot atpakaļ. Cik saprotu, spēku saņemsi no Augšas, Smalkā plāna. Un ir situācijas, kad palīdzēt otram ir kaitīgi, ja redzi, ka palīdzība tiek izmantota ne tajos labākajos nolūkos. Reizēm ir tā, ka jādod otram iztikt bez palīdzības, tādējādi iedodot iespēju viņam augt garā. Varbūt te der šo pieeju izmantot pret tiem, kas tavu palīdzību izmanto kā kaut ko pašsaprotamu.
* Palīdzot otram, tiek vērtēts tavs motīvs, nolūks- savtīgs vai nē. Ja no tavas puses būs savtīgs nolūks, motīvs palīdzēju tev un gaidu ko līdzīgu atpakaļ [palīdzība, nauda, uzmanība vai kas cits], tad vari piedzīvot vilšanos. Motīvam ir jābūt tīram no tavas puses.
Un ir gadījumi, kad der ievērot pavisam ko pretēju – nedari labu tiem cilvēkiem, kam to nevajag. Tas attiecas arī uz palīdzēšanu. Un tik daudziem patīk pamācīt citus kā pareizi jādzīvo.. Tikai te der paskatīties vai paši arī tā dara. Ne viss kas der tev, ir derīgs arī otram. Un otrādi – kas ir derīgs tev, otram var izrādīties kaitīgs un bīstams. To var novērot sabiedrībā, kad ir divas frontes- ticīgie un neticīgie kaut kam. Vieniem tāda pārliecība, citiem pavisam pretēja pārliecība un uzskati. Laika gaitā var gadīties pāriet no vienas uz otru pārliecību un uzskatiem. Dieva noliedzējs var kļūt ticīgs un ticīgais aiziet no draudzes, saprotot, ka tas nav tas ko viņam vajag, reliģija nedod visas atbildes uz jautājumiem.
Lai varētu sākt kāpt ārā no bedres, tev ir jāharmonizē sevi, sava pašsajūta. Izskatās, ka tev ir grūti saskatīt dzīves skaisto pusi un jā, tas tā arī ir. Ir taču atšķirība starp tumšām un rozā brillēm. Neiesaku disharmoniskā stāvoklī pasākt kaut ko, var vēl vairāk sarežģīt situāciju, kad prāts trako un no mušas izpūš ziloni, bet sirds un intuīcija klusē. Tu neesi viena, Augstākie Spēki ir ar tevi vienmēr un ir blakus. Tikai tā sajūta, ka Sauli ir aizseguši mākoņi un debesis ir apmākušās. Tikai jāatceras, ka Augstākie Spēki nevar palīdzēt, ja Viņus nepalūdz palīdzēt. Lūgumi tiek sadzirdēti, tikai uzreiz netiek izpildīti. Ir jāapiet kādam laikam. Augstākie Spēki norādījuši ka nav tiesīgi iejaukties mūsu dzīvēs bez mūsu pašu uzaicinājuma, mūsu gribas.
Tev ir jāiegūst labs noskaņojums, tas ir pirmais kas jāizdara, citādi ne es, ne kāds cits nespēs tev līdzēt, sev arī nevarēsi palīdzēt un būs tā bezpalīdzības sajūta. Padomā, kas ar tevi šodien notika labs. Uzraksti uz papīra vai domās dažas lietas, par ko esi pateicīga. Par sauli, pavasari, par portālu, kur var risināt problēmas.
Samanta, es zinu kā ir būt tev, tu neesi vienīgā melnā avs un baltais zvirbulis.. Un arī man parādījās tā sarkanā karodziņa sajūta, ne visu savu redzējumu paspēju izteikt, likās, ka būs tevi jāatstāj vispār bešā, neveltot nevienu rindiņu. Neaproc savas spējas, talantus, lieta tāda, ka tava pašreizējā situācija, apstākļi ap tevi un apstākļi tevī nav tik ideāli, lai atklātos pilnībā šai pasaulei. Ja tev uzradušies daudz un dažādi jautājumi, uz tiem noteikti būs un jau arī ir gatavas atbildes ko un kā darīt/ nedarīt.
Jā, var gadīties, ka ir iestājies drūmums, pelēka ikdiena, negācijas pārņem visu cilvēka būtību, un viņš nejūtas apmierināts. Īgns, pikts, nomākts. Grūti tikt vaļā no šī apburtā loka- domas skrien pakaļ otrai un sajūta, ka tas nekad nebeigsies. Kā no rīta iegriežas tas domu un negāciju ritenis prātā, tā līdz vakaram griežas un griežas, kamēr aizmieg. Un pusnaktī pamostoties, ritenis joprojām var griezties. Uzzīmēt nevienādmalu trijstūri. Iztēlojies domās vai arī reāli
uzzīmē taisnu horizontālu līniju 10 cm garumā ar punktiem A un B. Pie 4cm atzīmes vertikāli uz augšu novelc otru līniju dažus cm, kur būs punkts C. savienot A un B caur virsotni C. Tieši šajā brīdī tu neesi pievērsis uzmanību tādai pašsaprotamai lietai kā elpošana. Elpošanas process. Tad kāds viņš ir? Visticamāk, sekls, ātrs un nepietiekams. Kamēr nepieminēju šo procesu, līdz šim tas nevienam nebija ienācis prātā. Vispirms izslēdz telefonam skaņu, izslēdz radio un tv, jāatrod laiks sev, vienatnē. Tad iesaku sēdēt taisni, ar skatu uz priekšu, dziļi ieelpo skaitot 4-5 sekundes, iztēlojoties, ka sasniegts punkts C, nedaudz aizturi vai arī uzreiz lēni izelpo 5-6 sekunžu laikā, iztēlojoties, ka nokāp,
noslīdi uz punktu B. Ja sanāca apmēram kā uzzīmēji vai iztēlojies ieelpas un izelpas kā taisnas līnijas, tad ir labi. Bet praktiskajā dzīvē pamēģinot šādi apzināti, elpot var gadīties visādi. Liec lietā iztēli. Taisnas līnijas vietā var būt viļņota jau ieelpas laikā, bet izelpas laikā var gadīties ļoti viļņota līnija, zig-zag, neregulāra, saraustīta un iesākumā līdz pat izelpai netikt, jo ķermenis sāk atbrīvoties no uzkrātās spriedzes. Var birt arī asaras. Man uzreiz nez no kurienes pēkšņi uznāca smiekli pilnīgi ne par ko, it kā kāds būtu labu anekdoti pastāstījis. Vēl pēc kāda laika var
parādīties svētlaimes sajūta, it kā visi iekšējie gruži, stresi, negācijas aizplūstu projām ar laimes asarām. Uzzīmē savu variantu iztēlē vai uz papīra. It kā tik vienkāršs process, bet pamēģinot izrādās, ka nemaz tik vienkāršs nav. Tāda sajūta, ka vieglāk būtu 5 reizes piepumpēties uz grīdas vai istabā pārbīdīt smagas mēbeles nekā veikt tikai vienu apzinātu ieelpas-izelpas procesu. Biju jau sen lasījis, ka emociju vētrā vajag pievērst uzmanību elpošanai, arī skaitīt līdz desmit. Bet praksē pamēģinot efekts var būt daudz grandiozāks par teoriju. Domāju kā nosaukt šo praksi. Ienāca doma- elpo trijstūrī. Pirmajā brīdī arī man it kā tik vienkāršajā vingrinājumā gāja kā pa celmiem..
Var koncentrēties arī uz mūziku fonā – tas palīdz izlīdzināt emociju viļņošanos un nomierināties. Un tad kad sanācis ieelpu un izelpu „iztaisnot”, kā trijstūrī, tad iekšā ir miers, klusums un laime. Prāts skaidrs, ir pieeja intuitīvajai pasaulei, iekšējai balsij, sirdij. Tieši šajā brīdī paņem un izlasi vēlreiz savu vēstuli. Un tad sapratīsi, ka iepriekš rakstītais ir radies emociju vētrā, visdrīzāk negatīvu emociju rezultātā. Tajā brīdī tu nedzirdi sevi, iekšējo balsi, līdzībās runājot, tu velti mēģini saklausīt klusu zāles sanēšanu, putnu dziesmas, sienāžus tajā brīdī kad atrodies
blakus zāles pļāvējam, tādam kurš darbojas. Tu neesi sajūtas, dusmas, raizes, nemiers. Tu neesi arī laimes sajūta. Tu esi vērotājs. Tev ir šādas sajūtas un emocijas, gadās, ka viņas ņem virsroku pār veselo saprātu. Līdzībās runājot, tu neesi nedz bikses, nedz zeķes, bet tev ir bikses un zeķes un pārējie apģērba gabali. Un tad kad ir sasniegts iekšējs miers, tad var lēnām, skaidru prātu risināt lietas, meklēt atbildes sevī un arī citur. Meklēt atbildes uz daudziem ‘’kāpēc’’, kāpēc dzīvē notiek tā kā notiek, kāpēc notiek visādas negācijas manī un ap mani, kāpēc cilvēki ir, kā norādīji, slikti un ļauni. Jā, ārēji viņi tādi ir, bet iekšēji tie ir neapmierināti, nelaimīgi cilvēki. Apmierinātie diez vai tā darītu.
Kad iekšējās vētras ir norimušas, tad nāk ļoti daudz atbilžu, kā no pārpilnības raga, reizēm grūti apstāties. Iesaku papraktizēt apzināti elpot, var gadīties, ka vēl kādam klusumā atnāk klusa, vieda izpratne par lietām un to būtību, atbildes uz jautājumiem, uz kuriem skaļā troksnī atbildes nenāk. Arī atbildes uz tādiem jautājumiem, uz kuriem
atbildes nevar tik viegli rast ārējā pasaulē.
Speciāli radīju šādu praksi, citādi grūti koncentrēties. Es nevarētu sniegt tev savu redzējumu, varbūt uzrakstītu dažas rindiņas. Īpaši iesaku visiem pirms miega, citādi nevar viegli iemigt un tavā gadījumā naktī traucē visādas būtības. Laba sevis harmonizācijas metode, lai nonāktu līdzsvarā, sadzirdētu intuitīvo pasauli
Fonam:
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
https://www.youtube.com/watch?
Lasot, šķiet, ka Samanta piedzīvo kaut ko līdzīgu tumšajai dvēseles naktij..
Un man arī radās daži jautājumi:
1. Reiz norādījāt, ka sievietes spēj mīlestību saražot pašas, bet vīrieši? Mums ir grūtāk, tad nu sabiedrībā vīrieši vieglāk “noiet” no ceļa visos iespējamos veidos. Un statistika arī to pierāda. Prieks, laime no darba, paša darba procesa atsver visu. Kaut kā prātā ienāca Babadži dotā prakse karma joga. Ka šajā tumšajā Kali jugas laikā tikai darbs ir vienīgais glābiņš ar ko glābt dvēseli. Vispirms bija pašam prakse ar darbu un tikai pēc tam atradās teorijas, zināšanas. Darīt to kas patīk.
2. Cik man zināms, solītājs-nedarītājs uz sevis uzņemas karmu, kuru nāksies pašam atstrādāt, kad viņam sasola kaut ko, bet nepilda solīto. Vai varat tam piekrist, varbūt jums ir savs redzējums?
3. Elvita, kā jūs vērtētu Samantas situāciju par palīdzēšanu citiem? Kā novilkt robežas? Visiem tāpat nevar izlīdzēt. Kā palīdzēt visiem, nenodarot pāri sev? Kā jums tas ikdienā izdodas? Ja ir degsme palīdzēt, padarīt pasauli labāku, to manā skatījumā noteikti nevajadzētu noslāpēt, ir tikai jāzina kā to darīt. Visos veidos tāpat nevar izlīdzēt.
Elvita Rudzāte atbild:
1. Piekrītu Jānim, ka koncentrēšanās uz darbu, kas patīk, ir vislabākās zāles. Tāpēc arī ieteicu Samantai dzīvot vienkārši, izvēloties darbu un darot to ar mīlestību. Kad cilvēks dara darbu ar mīlestību, viņš rada pozitīvo enerģiju, kas izplatās pasaulē un izdara tik daudz laba, ka cilvēks pat nevar to iedomāties. Citiem vārdiem sakot, arī neticīgi cilvēki, kas noliedz Smalko Pasauli var cilvēces labā izdarīt daudz laba, ja tikai viņi savu darbu dara ar mīlestību.
Ja nespēj atrast sev piemērotu darbu, tad tas liecina, ka neej pareizo ceļu, jo esi no tā novirzījies, dzīvodams vēlmēs, gaidās un ilūzijā. Tādā gadījumā ir jādara tas darbs, ko Dievs dod, jo Viņam labāk ir zināms, kā tevi atgriezt atpakaļ uz pareizā ceļa. Ja atsakies no Dieva dotajām iespējām, piemēram, domājot, ka darbs tev nav piemērots vai pārāk grūts, tad novirzīšanās no ceļa turpinās un var pienākt brīdis, kad Dievs vairs nedod jaunas iespējas.
2. Piekrītu, ka solītājs-nedarītājs agrāk vai vēlāk sastapsies ar situāciju, kad kāds viņu pievils. Bet var būt arī citādi, ja solītājs-nedarītājs ir tikai Dieva instruments, lai vestu kādu citu pie prāta. Ja solītājs-nedarītājs ir Dieva rokās instruments, tad viņš karmu uz sevis neuzņemas. Problēma tā, ka mēs nezinām, kurā brīdī mēs kļūstam par instrumentu Dieva rokās, lai ar savu pieļauto kļūdu kādu citu vestu pie prāta. Tāpēc pareizi vienmēr censties visās dzīves situācijās ievērot Dievišķos likumus jeb dzīvot pēc Sirdsapziņas. Tāpēc nevajag citus nosodīt par viņu pieļautajām kļūdām, jo mēs nezinām, vai viņi pieļaujot kļūdu, arī nav kļuvuši par instrumentu Dieva rokās, lai kādu citu vestu pie prāta. Diemžēl mūsu apziņas līmenis nav tik plašs, lai mēs redzētu situāciju kopumā un izprastu kāpēc notiek tā kā notiek. Tāpēc mums jāvadās pēc Dievišķajiem likumiem, jo tad mēs neradīsim negatīvu enerģiju jeb slikto karmu.
3. Tu vari sākt palīdzēt citiem, kad pats esi ticis ar sevi galā. Vispirms ir jāpalīdz pašam sev un tikai tad tu vari palīdzēt citiem, jo citi nepieņems palīdzību no cilvēka, kas pats netiek galā ar to, ko māca citiem.
Protams, mēs neviens neesam ideāli, arī es neesmu ideāla, tāpēc es varu palīdzēt tikai ierobežotā apjomā. Jo cilvēkam plašāks apziņas līmenis, jo vairāk viņš spēj palīdzēt citiem. Tāpēc Svēto cilvēku un Lielo Skolotāju paveiktais ir apbrīnas vērts.
Kad tu palīdzi nesavtīgi, neko negaidot pretim, tad enerģija tevī vairojas un tu nevari sev nodarīt pāri. Ja tu mēģini palīdzēt visiem bez izšķirtspējas, tad gan tu tērē savu enerģiju un kādā brīdī tās var pietrūkt. Cilvēkam, kas palīdz citiem, ir jāmācās izšķirtspēja, kam palīdzēt un kam netērēt savu enerģiju. Izšķirtspēja attīstās caur kļūdām, kad pats sāc apzināties savas kļūdas un sāc ievērot nianses, kam jāpievērš uzmanība, lai atkārtoti nepieļautu to pašu kļūdu.
Samantas vēstulē ir daudz nianšu, kuras man lika aizdomāties un saprast, ka es nevaru viņai palīdzēt, tāpēc arī ieteicu to, ko ieteicu. Bet es varēšu viņai palīdzēt brīdī, kad viņa kļūs patiesa.
Piekrītu Jānim, ka visos veidos nevar palīdzēt, tāpēc Dievs katram cilvēkam dod savus uzdevumus. Es koncentrējos uz tiem uzdevumiem, kas man ir uzdoti.
Pasaule kļūs labāka, ja cilvēki atgriezīsies ticībā pie Dieva, ja cilvēki strādās ar sevi un kļūs labāki. Tas, kas mums katram ir jādara, pašam jāatgriežas ticībā pie Dieva un jāpilda Viņa dotie uzdevumi, tad arī citi, raugoties no tava piemēra, tev sekos un kļūs labāki. Jo tuvāk būsi Dievam, jo vairāk jutīsi, kurā brīdī, kuram pasniegt palīdzīgo roku un kurā brīdī nogaidīt, kad cilvēks būs nācis pie prāta, lai tu varētu viņam palīdzēt.
sending...
