Kāda ir mana mācībstunda? 10.08.2020

Sintija jautā: Sen jau gribēju saprast savu mācībstundu, bet nespēju rast atbildes uz daudziem jautājumiem. Manai meitiņai ir reāli palikuši tikai divi opji. Mana mamma neliekas ne zinis par savu mazmeitu, bet otra ome ir nomirusi. Mans tēvs ir darbaholiķis un ļoti maz laika pievēršas gan man, gan mazmeitai. Tas ļoti skumdina, jo vislaik ir atrunas, ka ļoti daudz darba, bet darbs taču nekad nebeigsies. Esmu ļoti līdzīga tētim gan domāšanas, gan darbu ziņā. Brīžiem liekas, ka esmu viņa kopija. Un ir otra galējība, otrs opis, kurš velta ļoti daudz laika mazmeitai. Es teiktu pat pārāk daudz. Mani satrauc manas emocijas, ko es jūtu brīdī, kad mana meitiņa ir ar otro opi, kurš kā man šķiet velta pārāk lielu uzmanību. Opis praktiski visu laiku bērnu nēsā uz rokām, kas neļauj bērnam attīstīties un kad iebilstu vai pasaku kā es daru, liekas, ka mani nedzird, neklausās manī. Vislaik ir teksti, es savus bērnus audzināju tā un šitā…Nerodam kopsaucēju un tas noved pie jūtama konflikta. Godīgi sakot, brīžiem vispār negribas vest pie šī opja, jo zinu kāds būs situācijas iznākums. Vēlos saprast savas mācībstundas? Varbūt es visu pārāk asi uztveru? Varbūt neesmu pieradusi, ka bērnam tik daudz tiek veltīta uzmanība? Lūdzu sniedziet savu redzējumu uz radušos situāciju!

Elvita Rudzāte atbild: Uzmanība ir mīlestības izpausmes forma. Mīlestības nekad nevar būt par daudz. Tas ir brīnišķīgi, ka mūsdienās vēl ir palikuši cilvēki, kas ir gatavi daudz laika veltīt bērniem. Tieši uzmanība bērniem visvairāk ir vajadzīga.

Es domāju, ka Sintijai neapzināti ir radusies skaudība uz opi, kas tik ļoti mīl viņas bērnu. Iespējams viņa baidās, ka bērns vairāk mīlēs opi nekā viņu. Ja tā ir, tad Sintijas neapgūtā mācība ir skaudība. Iesaku Sintijai izlasīt rakstu: Skaudība – tārps, kas apēd cilvēka dvēseli.