Kādēļ esmu piesaistījusi šādus cilvēkus? – pirmais turpinājums 14.10.2019
Kādēļ esmu piesaistījusi šādus cilvēkus? -raksta sākums
Linda jautā: Es, kā rakstījāt, veicu savu dzīves analīzi. Bērnībā biju atstumtais bērns, jo nepieņēma mani tādu, kāda esmu, ne skolā, ne mājās, ne arī citur. Nebiju saucamā populārā meitene, bet nebiju arī nūģis. Mamma bija
jauka, bet stingra un regulēja katru manu soli. Pat attiecībās iejaucās-ja ar kādu šķīros, bet mammai likās, ka man ar to puisi jāpaliek kopā, tad rāja, lamāja mani. Ar tēvu attiecības nekādas. Nodrošināja ar nepieciešamo un viss. Labāk gribēja pavadīt laiku ar saviem draugiem nekā ar savu meitu un mani nogrūda uz mammas pleciem, lai mani vāc. Bet es tādēļ nesāku palikt tāda, kas sāk meklēt vīriešu uzmanību, lai pašapliecinātos, sajustos iekārojama kā to darīja mani vīrieši. Es tādēļ nesāku krāpt vīriešus, lai atmaksātu viņiem par tēva vēsumu, vienaldzību, nesāku savu puišu klātbūtnē flirtēt ar citiem,sist kanti citiem utt. Man pietika ar vienu (ar savu otro pusīti).
Taču mani vīrieši (puiši) bijuši populārie, viņiem sieviešu uzmanības nav trūcis, cilvēkiem viņi patīk, viņi spēj viegli
nodibināt kontaktus ar citiem utt. Arī jūtīgi dvēselē viņi ir. Bet tiem diviem (runāju par tiem iepriekšējā stāstā)-pirmajam un pēdējam viens no vecākiem ir bijis stingrs, regulējošs, piekasīgs. P
sievietēm. Un pret savu meiteni izturas tāpat kā pret visām.
Nesaprotu kāpēc piesaistu tādus, jo neesmu sieviete “‘zāģis” kā viņu mātes vai tēvi. Kā to izskaidrot? Ja pati esmu cietusi no stingrības, regulēšanas, uzmanīb
izaugusi par sievieti, kura no vienas gultas lēkā uz otru, mēģina visus vīriešus pavedināt, apburt, neesmu palikusi atriebīga par saviem pāridarījumiem, joprojām atveru savu sirdi no jauna un mēģinu atkal, dodu otram mīlestību, rūpes, cieņu, sapratni
lielu pretējā dzimuma uzmanību, piedzīvojuši tikai vienu vai divas šķiršanās atšķirībā no manis (un viņi netika krāpti, bet šķiršanās iemesls bija cits), ir tādi, kas uzvedas kā mačo, uzkrītoši siekalojas ieraugot katru skaisto sievieti un to pat neslēpj, sarakstās ar citām, flirtē, koķetē, aplido gan man aiz muguras, gan man redzot, sajūsminās par
citām, saka, ka mīlestība neeksistē, ka attiecības ir visu problēmu sakne, ka attiecības nav vērtība.
Kāpēc mani vīrieši rīkojas šādi? Kaut ko līdz galam nespēju varbūt saprast (nespēju varbūt īsto problēmas cēloni atrast), tādēļ jautāju Jums, jo no malas varbūt labāk saskatāms. Un vēlreiz liels paldies, ka ziedojat savu laiku mums visiem.
Elvita Rudzāte atbild: Kā jau iepriekšējā atbildē rakstīju, visus Lindas vīriešus vieno viena problēma – stress bailes “mani nemīl”. Tikai vīrietis, kurā ir tik milzīgas bailes “mani nemīl”, mēģina apliecināties daudzu sieviešu acīs un uzvesties tā, kā to ir aprakstījusi Linda.
Linda sev piesaista šādus vīriešus, jo viņā arī ir lielas bailes “mani nemīl”, kas ir attīstījušās no bērnības – viņa nav jutusi ne mātes, ne tēva beznosacījumu mīlestību. Pastāv Dievišķais Piesaistes likums – līdzīgs piesaista līdzīgu. Tāpēc neapzināti Linda piesaista sev vīriešus, kuriem ir lielas bailes “mani nemīl”, kaut arī ārējā uzvedība atšķiras.
Linda pati ir pamanījusi sakarību, ka visiem vīriešiem ir bijis kāds stingrs vecāks. Stingrība pati par sevi nav slikta īpašība, ja to pavada mīlestība. Ja bērnam rodas sajūta, ka viņu nemīlēs tādu kāds viņš ir, tad viņā attīstās bailes “mani nemīl”.
Vīrietim Dievs ir dāvājis stipru fizisko ķermeni, bet trauslu dvēseli jeb citiem vārdiem sakot, vīrietis pārdzīvo daudz vairāk neveiksmīgas attiecības nekā sieviete, bet tā kā viņam ārēji ir jāizskatās stipram un viņš negrib, lai viņa dvēseli ievaino, tad bieži vīrieši izvēlas “mačo” tēlu, lai slēptu savas bailes “mani nemīl”. Parasti šādi vīrieši sabiedrībā vēlas būt uzmanības centrā, jo viņiem ir bail, lai tikai kāds neuzzinātu, kas patiesībā notiek viņu dvēselē un, atrodoties uzmanības centrā, viņi pabaro savas bailes “mani nemīl”. Sievietei Dievs ir dāvājis trauslu fizisko ķermeni, bet stipru dvēseli. Tāpēc sievietes vieglāk tiek galā ar pārdzīvojumiem nekā vīrieši.
Cilvēku uzvedība balstās uz katra cilvēka vērtību sistēmu. Vērtības, kurām cilvēks seko vai neseko, izvēlas pats, tās nevar uzspiest. Tā kā sabiedrībā tiek popularizēts izlaidīgs un bezatbildīgs dzīves veids gan caur plašsaziņas līdzekļiem, gan sociāliem tīkliem, tad brīnīties par to, ka sabiedrība zaudē vērtības, nav pamata. Patiesībā ir jābrīnās par tiem sabiedrības locekļiem, kas pēc tik spēcīgiem kārdinājumu piedāvājumiem, vēl spēj saglabāt vērtības un attīsta skaistas, uz mīlestību balstītas attiecības.
Lai Linda sev turpmāk nepiesaistītu “mačo” tēla vīriešus, viņai pašai ir ļoti jāstrādā ar savām bailēm “mani nemīl”, tās jāatbrīvo no sevis, piedodot mātei un tēvam, kas neapzināti Lindā ir veicinājuši bailes “mani nemīl” attīstību, gan jāpiedod visiem vīriešiem, kas sāpinājuši. Ar piedošanu vien būs par maz, Lindai ir jāturpina strādāt ar sevi un jāmācās kā es ieteicu jau iepriekš sniegtajā atbildē (lasīt šeit).