Kāpēc Dievs atļāva radīt vakcīnu pret COVID-19? – pirmais turpinājums 02.03.2021
Kāpēc Dievs atļāva radīt vakcīnu pret COVID-19? – raksta sākums
Jāņa viedoklis:
Izskatās, ka ir sācies sava veida „pļaujas” laiks. Tiek atdalīti graudi no pelavām. Mēs esam Piektās rases pārstāvji, nāk nākošā, Sestās rases pārstāvji iemiesojumā. Un, kad notiek rasu maiņa, tad vienmēr kā pavadošais fons ir visādas galējības dabas katastrofu formātā un sabiedrības apziņas degradācija līdz bezdibeņa malai. Līdz tādam līmenim, kad tiek apdraudēta mūsu pašu Zemes eksistence.
Reiz jau viena planēta tika iznīcināta, Fanteons. Planēta starp Marsu un Jupiteru. No planētas ir palikuši tikai asteroīdi. Cik esmu redzējis mūsu Saules sistēmas bildēs, asteroīdi neriņķo kur katrs pagadās, bet joslā, orbītā kur reiz bija planēta Fanteons. Vispirms „pļauja” notika Smalkajā Plānā, tagad „pļauja” nolaižas uz fizisko plānu, jeb kāpēc vienus vīruss skar, bet citus ne.
Piektās rases „pļauja” [iziešana] ir simboliski aprakstīta arī Bībeles Jāņa Atklāsmes grāmatā. Bazūne- cik man saprotams, tas ir instruments, taure. Piektā rase, piektā bazūne, piektais eņģelis, piektais ciešanu kauss. Piektais pērkons. Kopā septiņi. Prātā nāk Mācības vārdi-„Ir sākusies jauna iziešana!” Bazūnes, pērkona skaņa- aicinājums. Fiziski nekur nav jāiet, bet šī iziešana katram ir jāveic savā apziņā.
Dzīvot vai mirt? Ne fiziski, bet dvēseliski, ko var traktēt šādi- kam Tu kalpo, Dievam vai mantai? Atkl. Grāmata, 9. nodaļa parāda Piekto rasi un kam mēs izgājām cauri. Manā skatījumā skaidrot Svētos Rakstus ir ļoti slidens ceļš, laika gaitā vieni un tie paši vārdi izgaismojas pavisam no cita skatpunkta. Apziņas līmenis toreiz un tagad. Varbūt kāds ko ieraudzīs un sadzirdēs, jeb slavenā frāze- kam ir ausis un acis, tas lai dzird un redz! Un neviens ciešanu kauss nepaies secen, tikai katram savā mērā. Tāda sajūta, ka liela daļa ļaužu savu izvēli ir veikuši, bet „durvis” pie Dieva ir tikai pievērtas un galēja fatalitāte vēl nav iestājusies. Bet par jautājumu potēties vai nē- skatīt te:
http://sirius-riga.lv/dokument
Es domāju, ka Debesu Sūtnis saka taisnību, salīdzinot ar masu medijiem, kur daudz kas netiek teikts.
Visiem vīrusiem ir zema frekvence un, ja cilvēkam ir līdzīga frekvence, tad viņam ir lielāks risks kaut ko noķert. Zemas frekvences cilvēkos izraisa visādas kaislības, negācijas, negatīvs noskaņojums, bailes, precīzāk baiļu frekvence un ne tikai tas. Bet paaugstinot frekvences [savu noskaņojumu] var izvairīties no daudziem vīrusiem un ja skar, tad vieglā formā. To var darīt, izvairoties un atsakoties no netikumiem pīpēt, dzert, ēst gaļu, skatīties TV. Skaudība, dusmas, naidīgums, dzīšanās pēc baudām, tās ir daudz un dažādas. Uzturēt sevi formā, vēdināt telpas laiku pa laikam, pieskatīt sevi, lai nenoķertu kādu saaukstēšanos.
Vīrusiem nepatīkot sārmaina vide, bet skāba gan. Ne velti mums ir tāds teiciens- ko tu tāds saskābis! Nerādi skābu ģīmi! Saskābis noskaņojums manā skatījumā ir īgnums, kašķīgums un visādi citādi negatīvs noskaņojums. Ir dzirdēts arī sarūdzis noskaņojums. Rūgumpods. Tad lai organismā samazinātu skābuma līmeni, var lietot dzeramo sodu. Vēzim, audzējiem, sēnītēm arī patīkot skāba vide. Vēl būtiskāk ir pieskatīt, ar ko barojam savu Dvēseli. Ar emocijām, jūtām, informāciju. Un te ir vislielākā postaža, prātā nāk Mācības vārdi -Pietiek vienu stundu dienā klausīties radio vai skatīties televizoru, lai laupītu sev saskarsmes iespēju ar Augstākajām pasaulēm uz mēnesi. (4. jūlijs 2007. gads). Un neļaujiet, lai mazi bērni skatās sliktu saturu, ko rāda pa TV. Reizēm jāsaka tā – šajā situācijā vispirms vajag darīt un pēc tam domāt.
Vai es vienīgais esmu pamanījis, ka pa medijiem skan un grab tikai un vienīgi sliktas ziņas? Un tā ir ne jau pirmo gadu vien, bet desmit gadu un vairāk. Iesaku īpaši kritiski vērtēt visu informāciju, kuru uzņemam. Te tiešām der teiciens- tu esi tas, ko tu ēd. Dotajā momentā iesaku vienkārši izslēgt radio un TV. Tur nekā nav. Ziņas- tas ir tikai tukšs troksnis, domāts uzmanību novērst no būtiskā uz nebūtisko. Izskatās, ka mūs tikai baida ar visu ko un parāda kārtējo šausminošo ziņu. Mums pārdod bailes un melus, tenkas, baumas, klačas un visu ko, tikai ne informāciju. Un galvenais- puspatiesību. Ievilināt lamatās.
Tad kāds ir Tavs un mans nolūks, motīvs uzņemt masu mediju sniegto saturu? Vai tas ir izglītojošs, radošs un saistošs? Izrādās, ka katrai ziņai, informācijai ir arī enerģētiskā komponente. Jeb kā tu jūties pēc ziņu un panorāmas
skatīšanās? Sen neesmu skatījies pa TV ziņas, bet, cik atminos, ir bijusi tāda kā tukšuma sajūta. Sāja, pliekana, nospiedoša, reizēm tādas kā mieles. It kā iekšā būtu sava veida pelēcīgums. Nekā laba un iedvesmojoša. Internetā tas pats- sausas, neizteiksmīgas, it kā kaut ko no manis atņemtu enerģētiski, bet atpakaļ neko nedotu. Un tas ko lasīju, uzņēmu sevī, ātri vien aizmirstas. Lai gan no otras puses masu medijos arī var atrast dažus vērtīgus graudus, bet tā proporcija ir kā daži graudi pret maisu ar sēnalām, spaļiem un nezālēm. Tas ir tad, ja meklē kaut ko konkrētu, ir konkrēts nolūks atrast sev ko noderīgu. Vienlaikus trenējot izšķirtspēju, atsijājot patiesību no puspatiesības. Bet
vienkārša ziņkāre- tas jau skaitās peļami.
Iesaku uzņemt tādu informāciju, kas spirdzina, spēcina, iedrošina, pamāca. Radošums. Tāda, kas ceļ augšā, paceļ noskaņojumu, nevis gremdē. Dzīve bez radio un TV arī ir dzīve. Eksistē arī nelietderīgi, nekvalitatīvi izšķērdēta laika un naudas enerģija, kas tiek tērēta, lai skatītos TV. Reiz uzkāpu uz šī grābekļa, bija iespēja arī atstrādāt, tad nu gribas arī citus atturēt no šī kļūmīgā soļa. Un Mācībā arī ir teikts ko mums nodara TV un radio pārraidītais saturs. Istabā sanāk „ciemiņi” no Smalkā Plāna un naktīs pēc tam, nevar gulēt un rādās murgi. Ar savu Dievišķo Enerģiju aplaistām nezāles.. ne vienreiz vien Mācībā ir teikts- šī ir praktiska Mācība, atliek tikai ņemt vērā rekomendācijas. Pienāk diena, kad vairs nevaram lasīt, skatīties visu saturu pēc kārtas, nešķirojot kas ir kas. Daudzas lietas un pārmaiņas notiek tieši ikdienas sīkumos, pieradumos un paradumos. Būs grūti iedomāties jaunu skaistu dzīvi citā vietā, valstī,
cerībā, ka piesaistes, paradumi paliks kaut kur aizmirstībā vai iepriekšējā dzīves vietā.
Man patīk šāda frāze- vienalga kādā ceļojumā un, lai arī uz kurieni Tu dotos, Tu šajā ceļā vienmēr līdzi ņem pats sevi.
Tad nevilšus rodas jautājumi un no tiem būtu:
Pirmais jeb kas tad notiks, ja neskatīsies kādu laiku seriālus, panorāmu un ziņas pa TV, iesākumā ierobežot savu laiku pie TV un radio fonā? Ko darīsi tieši tajā brīdī? Kam veltīsi savu uzmanību? Atradīsies brīvs laiks, kuru varēsi veltīt kam citam.
Otrais būtu sniegtās informācijas enerģētiskā komponente, vēstījums, enerģētiskais lādiņš [kas galu galā arī ir pats būtiskākais] un vai tieši enerģētiskā komponente jeb sajūtas, kas rodas skatoties TV, video internetā, lasot, klausīties mūziku. Ko tieši izjūti lasot dzeltenās ziņas, slavenību privāto dzīvi, tās būšanas un nebūšanas, precēšanās un šķiršanās kopā ar tiesu prāvām, publisku netīrās veļas mazgāšanu kopā ar ieskatīšanos drēbju skapjos un tā satura komentēšana ar visiem ļautiņiem kādi slavenībai apģērbi un skeleti skapī dzīvo, un citu sēnalu literatūru [detektīvus arī] no vienas puses un no otras puses Svētos Rakstus, Mācību, Dzīvās Ētikas Grāmatas, pasakas, dzeju. Ko izjūti klausoties radio, salīdzinot ar nomierinošu un meditatīvu mūziku un mantrām. Un asāku izjūtu cienītājiem pavērot sevi kas notiek kad skaties grāvēju, sliktas ziņas un seriālu kaislības, salīdzinot ar kādu izglītojošu raidījumu, lekcijas, kaut vai kā kaut ko salabot mājas apstākļos. Te derētu paskatīties kā uz informāciju un galvenais- tās enerģētiskās komponentes reaģē ķermenis. Kā izmainās elpošana, pulss, ko pats mājās var pārbaudīt uz sevis bez īpašām mērierīcēm. Ja mājā ir asinsspiediena mērītājs, tad iesaku pamērīt, kā izmainās rādītāji, kad tiek uzņemta konstruktīva un desktruktīva informācija.
Trešais būtu-kādas sajūtas piedzīvo, ja jūti, ka nokavēsi filmu, ziņu pārraidi? Un pilnīgā sašutumā būsi tad, ja kāds aizliegtu skatīties, klausīties un lasīt nekvalitatīvu saturu. Un ja nedabū uzpīpēt vai iedzert? Ļautiņi ir stāstījuši, ka tad rokas trīcot un prāti jūkot kopā.. ir lasīts, ka ķermenis tad attīroties un turklāt vēl diezgan strauji paceļ vibrācijas un tad rodas visādas nepatīkamas sajūtas un gribas vēl uzpīpēt un iedzert, lai nonāktu sava veida komforta frekvenču joslā. Kas notiek, ja kāda vēlme netiek piepildīta? Vēlmes – mūsu lielākais ienaidnieks. Vai izdosies vēlmju sarakstu
paturēt tukšu?
Ceturtais būtu- ko iegūsi un ko zaudēsi, ja tikai pamainīsi ieradumus, pieradumus. Zaudēsi daļu no piesaistēm, kaislībām un iegūsi laiku un naudu sev, ko reiz veltīji citiem. Lai slavenības un politiķi dzīvo savu dzīvi ar skandāliem un korupcijām, Tev ir sava dzīve ko dzīvot. Jā, būs grūti iesākumā atteikties uz dažām dienām vai nedēļu. Tā sajūta kad kāds it kā raustīs aiz piedurknes un teiks- ieslēdz mani! Cik ilgi noturēsies, neieslēdzis TV un radio? Bet kāda jēga, ja pa TV neredzu nekā izglītojoša? Tāpat šie informatīvie kanāli atrodas pretējo spēku rokās. Nu neredzu pa TV un pa radio nedzirdu tālmācības lekcijas, seminārus, kur laiku pa laikam šajā portālā tiek izteikti aicinājumi piedalīties. Diskusiju raidlaikus, tiešraides, Gudrības Valdoņu vēstījumus arī neesmu dzirdējis pa radio. Jā, var gadīties pakrist un paskatīties kāroto seriālu. Vienreiz, otro reizi. Trešajā reizē varbūt izdosies. Ar citām piesaistēm ir tāpat- dzert, pīpēt. Bet ja reiz uzņemsies uz sevis saistības, izvirzīt sev šādu mērķi, atskaitoties tikai sev, tad agri vai vēlu izdosies no tām tikt vaļā.
Var rakstīt vēstules Karmas Valdei ar lūgumu atbrīvot no kaut kā lieka un traucējoša, bet tad jārēķinās ar konkrētu saistību izpildi [palīdzība citiem, lūgšanas] un vēl bonusā nāks visādi pārbaudījumi ikdienas situācijās. Pārbaudījumi, kuros apkārtējie [neapzināti] un/vai situācijas liks atgriezties iepriekšējā dzīvesveidā. Un būs jāpieņem lēmums- atteikties vai piekrist. Tiks dota iespēja izvēlēties. Un vienlaikus pasakot NĒ, tiek automātiski stiprināts gribasspēks.
Tuvojas gavēnis. Varbūt ir vērts ievērot arī informatīvo gavēni, detoksu, jau tagad un nevis gaidīt kaut kādus datumus, gadumijas un gadalaiku maiņas. Izveidosies sava veida pieradums-ieradums. Un, ja ilgāku laiku ievēro
šādu gavēni, tad paskaties, kas notiek dzīvē, kādas izmaiņas notiek Tevī. Prāts tā ir iestrādāts, ka viņam vajag uzzināt kaut ko jaunu, saņemt informāciju [jebkādu]. Un kā mainās pats informatīvais saturs- tāds kas ceļ vai tāds kas grauj. Prātā nāk Mācības vārdi, ka mūsu pašu apziņa kalpo kā sava veida cenzors. Cenzēt šajā skatījumā ir domāts kādu informāciju uzņemt sevī un ko neuzņemt. Iesaku visu pieejamo informāciju šķirot pēc diviem kritērijiem- vai man tas der vai nē. Ir dzirdēts, ka pirms Lieldienām ir cilvēki, kuri atsakās mēnesi no gaļas. Nezinu vai ierobežojoši [samazinātā formātā] vai strikti- nolieku malā uz mēnesi gaļas gabalu un viss. Ar TV, radio, sociālajiem portāliem,
tīkliem ir tas pats. Ja izdosies noturēties mēnesi, tad varbūt izdosies vēl ilgāk? Izmaiņas notiek lēnām, ilgstošā laika posmā, vienā dienā tas nenotiek. Vienkārši ir vajadzīgs gribasspēks. Ceļš sākās ar pirmo soli, arī domās.
Piektais būtu- vai Tev jau ir saikne ar Augstāko ES? Ikdienā – intuīcija, intuitīva priekšāpateikšana ikdienas situācijās, kur loģika un zinātne, kopā ar mākslīgiem intelektiem vienkārši sabrūk un ir bezspēcīga. Tāda sajūta, ka Dievs caur pandēmiju „pļauj” ražu. Mācībā teikts- „Pļauja jau rit pilnā sparā” diemžēl pretējo spēku puses pļauja ir lielāka nekā Gaismas Spēku pļauja. Ja hronoloģiski šo izkārto, tad labība, graudi jau ir „ievākti”. Ir atšķirti graudi no pelavām. Avis no vilkiem. Vēl ir iespēja tagad Tev izteikt savu gribu- kas vēlies būt un ar ko barot savu Dvēseli- skaistu un garīgu vai graujošu un kaislību un negācijām pilnu dzīvi. Barosi savu Dvēseli ar informatīvajiem graudiem, tad paliksi [dzīvosi], ja ar pelavām, tad tikai Dieva Brīnums glābs Tevi, ja gribēsi palikt pie graudiem, bet ja ne, tad pat Dieva Brīnums neglābs Tevi no pelavu sadedzināšanas.
Kas Tu būsi, kurā pusē tagad atrodies, pie kā piederēsi- graudu vai pelavu pusē? Ir palicis pavisam maz laika, varbūt
piecgade. Varbūt daži gadi. Varbūt tagad ir pēdējais brīdis noskaidrot kas ir kas. Palikt Dieva pusē nozīmē pieņemt Mācībā ieteiktās rekomendācijas, praktiskais darbs ikdienā un visbūtiskākais- uzdot sev jautājumus- Kāpēc? Kāpēc ar mani notiek tas un tas? Kāpēc pandēmija vienus pļauj un citus nē? Kāpēc ģimenē viens saslimst, ir dzirdēts, ka smagi un citi nē? Kāpēc vakcīnas nepalīdz? Cik lasīts, tad tikai uz pusgadu palīdzot, tā masu medijos tiek norādīts. Vai tam ticēt- nezinu.
Kāpēc no mušas tiek izpūsts zilonis jebšu vai tad tik tiešām vīruss pļauj visus pēc kārtas kā tas tiek parādīts medijos? Pēc tiem apmēriem, cipariem izklausās tā, ka jau tagad Latvijā ir palikuši tikai daži desmiti ļautiņi samukuši kaut kādos mežos un vīruss kā mēris pļauj visu un visus nešķirojot, cilvēki krītot kā mušas lielā salā. Bet praktiskajā dzīvē apkārtējie visi dzīvi un veseli, nav dzirdēts, ka kāds būtu kritis no vīrusa. Un kā ir Tavā pusē? Izskatās, ka tiek izvērsta pamatīga ažiotāža, kuras pamatā ir tikai bailes par kaut ko. Bailes par to, ka pēc vakcinēšanās, pandēmijas varēs atgriezties iepriekšējā dzīvesveidā. Stutēt ekonomiku, precīzāk materiālisma kultu, attīstīt biznesu un patēriņu, jebšu zelta teļa kultu, atjaunot visu kā līdz šim bija agrāk. Bet patiesajā dzīvē var pamanīt ko citu. Izskatās, ka tiešām, lai arī lēnām, bet cilvēki sāk saprast kas notiek patiesībā. Izskatās, ka tiešām vecā pasaule, ierastā daudzu gadsimtu
un gadu tūkstošu kārtība [būvēta tikai uz bailēm par izdzīvošanu] brūk kopā nu jau fiziskajā plānā, ko var redzēt pa masu medijiem nu jau katrs. Maskas krīt. Ne tās maskas, kas jānēsā. Smalkajā plānā vecā pasaule jau ir sabrukusi. Gruveši un krāsmatas.
Izmantojiet atšķiršanas spēju, lai būtu kaut kāda skaidrība visā šajā informatīvajā jūklī.
http://sirius-riga.lv/dokument
Izmantojiet, ņemiet vērā Mācībā izteiktās rekomendācijas, ieteikumus un pavērojiet kas notiek praktiskajā dzīvē. Kas mainīsies, kas uzlabosies? Paņem lapu un saplēs trīs daļās. Vai paņem trīs lapas plašākam, izvērstākam rakstam. Uz vienas uzraksta-Kas Mācībā teikts par masu medijiem, uz otras- ko sabiedrība, politiķi, slavenības, apkārtējie ļautiņi
darbā, mājās domā par masu medijiem. Un uz trešās uzraksti savu skatījumu, vērtējumu par masu mediju saturu. Un kā iedvesmas avotu, lai uzrakstītu savu skatījumu, nāksies paskatīties uz pirmajām divām lapas daļām. Jo lielu daļu
informāciju saņemam no citiem. No ārējās pasaules. Skola, apkārtējie ļautiņi, sabiedrība, internets. Un tā var izveidot savu iekšējo pasauli, skatījumu, vērtējumu par daudz un dažādām tēmām.
Vārdu „Mācība” var lietot arī plašākā skatījumā. Pravieši, gudrie, svētie, dzīves skolotāji, apgaismotie, viedie, Dievs. Varbūt kādam vajadzēs vēl kādu lapu, ceturto, uz kuras rakstīt visu ko var saņemt caur sapņiem, vīzijām miegā un
nomodā, Augstākā ES balss, intuitīvais redzējums. Ko Augstākais ES saka tev tieši vai caur zīmēm uz esošo situāciju pasaulē? Tagad patiesi ir pienācis pēdējais laiks izvērtēt sevī kas ir kas, ko paturēt un ko mest ārā no savas iekšējās pasaules, jo Kosmosa cikli mainās un tie negaidīs uz katru cilvēku. Iespēju laiks vēl ir, bet tas ir kā ar autobusu vai vilcienu- kāds vēl skrien pakaļ aizejošajam vilcienam, bet kāds jau ir nokavējis.
sending...
