Sandras viedoklis: Loti dziļi izprotu Lienes izjūtas, jo esmu gājusi caur tādām. Mans vīrs bija ļoti cieši saistīts ar savu māti- nepārrauta garīgā saite, visu mūžu bija sasaistīts ar māti, kaut mūsu laulība bija jau 19 gadus ilga.
Kad nomira vīramāte viņš kļuva līdzīgs Lienes vīram- visi viņu bija sāpinājuši, visi bija vainīgi. Viņa dusmu izvirdumi mani sāpināja un izrunāties nebija iespējams. Viņš mani vainoja visā. Es lūgšanās vēlējos mierīgu dzīvi. Dievs uzklausīja, radīja situācijas ģimenē, kad man bija jāizvēlas aiziet prom vai tikt fiziski un emocionāli iznīcinātai. Brīdī, kad 2 gadīga bērna klātbūtnē viņš ar dūrēm sāka mani sist, es pieņēmu lēmumu, ka nevēlos, lai mans dēls izaug skatoties tādus skatus, kad tēvs sit māti. Otrā dienā uzteicu darbu, sazinājos ar radiem un ar to, kas bija saliekams dažās somās sāku jaunu dzīvi.
Nenožēloju, jo Dievs rada apstākļus, ka ar cenšanos esmu savu dzīvi atkal uzcēlusi, man ir saimniecība un dēls pusaudža gados ir liels palīgs un bieži mani samīļo. Vai tikpat sirsnīgs viņš būtu, ja no mazām dienām bieži redzētu vardarbību ģimenē? Nezinu. Ar tēvu viņam ir labas attiecības, brīvlaikos apciemo.
Liene, es ieteiktu uzskatīt sevi un savu dzīvi par vērtību, neļaut pazemot un nicināt, varbūt pat padzīvot atsevišķi, lai spētu sakārtot domas. Varbūt izmainās dzīve nedaudz padzīvojot šķirti.
Elvitas Rudzātes komentārs par Sandras viedokli: Es domāju, ka Sandra ir pieļāvusi kļūdu, aiziedama no vīra un neizprazdama, ka vīrs pret viņu bija agresīvs tāpēc, ka nejuta viņas mīlestību. Par kļūdām nāksies maksāt, un iespējams vēsture atkārtosies, jo starp Sandru un viņas dēlu arī ir izveidojusies cieša garīgā saite, ko es neticu, ka dēls spēs tik vienkārši atbrīvot. Vai viņš kļūs vai nekļūs agresīvs pret savu sievu, es neņemos spriest, dzīve rādīs, bet es ļoti iesaku Sandrai lūgt piedošanu savam vīram, ka neprata to mīlēt un izveidot laimīgu laulību, jo tieši sievietes mīlestība ir galvenā atslēga attiecībās. Ja viņa ar piedošanas lūgšanu vīram un dēlam, kā arī vīra mātei atbrīvos savu uzņemto karmu, tad tā netiks nodota tālāk dēlam. Ja viņa stingri paliks pie savas pārliecības, ka pārkāpjot Dievišķo likumu (šķirot laulību) viņa rīkojās pareizi, tad nāksies ciest, jo Dievišķie likumi ir pāri visam un Tie ir jāsaprot.
Es piekrītu Sandras viedoklim, ka Liene nedrīkst pieļaut pazemojumus, bet tos var likvidēt tikai ar mīlestību. Ar šķiršanos nekas netiks likvidēts, jo Liene neko nebūs mācījusies un visticamāk sastapsies ar pazemojumiem arī citur, piemēram, darba vietā. Tāpēc tik svarīgi ir iemācīties piedot un mīlēt. Tāpēc Jēzus 2000.gadus atpakaļ nāca iemiesojumā, lai mums iemācītu piedot un mīlēt.