Jūsu raksts izraisīja manā galvā pārdomas. Neatbilstu kritērijam – līdzjūtība pret visiem.
Es neesmu tiktāl izaudzis, lai skatītos video, kur iet bojā cilvēki. Jo saprotu, ka attiecīgās dvēseles dodas uz citiem līmeņiem. Dvēselēm, kas aiziet, pašām jātiek galā ar sevi.
Es atrodos fiziskajā plānā. Kamēr es te esmu, man ir savas prioritātes un līdzjušana.
Manā uztverē Rietumu demokrātiskā civilizācija cīnās pret rašismu – fašismu Krievijas izpildījumā. Izrādās, ka šī cīņa manā dzīves izskaņā ir ļoti, ļoti nozīmīga.
Psiholoģiski man tā ir komfortabli – Rietumi cīnās pret Austrumu neizsīkstošo hegemonijas vēlmi.
Elvita Rudzāte atbild: Piekrītu Jānim, ka skatīties video kā tiek ievainoti vai nogalināti cilvēki karā, ir ne tikai psiholoģiski nepatīkami, bet arī nežēlīgi attiecībā pret savu dvēseli. Var izdarīt izvēli neskatīties, kas notiek pasaulē. Dvēselei noteikti būs vieglāk, bet gars līdz ar to nemācās.
Es laiku pa laikam paskatos militāro analītiķu raidījumus, kur tiek skaidrots Krievijas-Ukrainas karā notiekošais un rādīti arī video. Tas man ir nepieciešams, lai labāk izprastu cilvēku domāšanu, apziņas līmeni un sagatavotos tam, kas var piemeklēt arī Latviju. Ja es nebūtu redzējusi video, kas atspoguļo patiesību par karā notiekošo, es domāju, ka mans līdzjūtības un līdzcietības līmenis būtu zemāks. Tieši redzētais man atvēra it kā acis un sapratu, cik daudz nežēlības visapkārt un mani pārņēma pārdomas, kāpēc sabiedrība kļūst arvien nežēlīgāka?
Vērojot karavīrus, kas centās nogalināt citus karavīrus, es aizdomājos, ka bija laiks, kad šie karavīri bija mazi un mīļi bērni, kas gāja uz bērnudārzu, skolu un nedomāja par to, ka pienāks laiks, kad viņiem būs jānogalina citi cilvēki aizsardzības vai uzbrukuma nolūkā. Skatoties uz algotņiem, kas par naudu slepkavo citus, rodas jautājums, kāpēc tava dvēselīte tik ļoti nocietinājās, ka piekriti strādāt par slepkavu?
Diemžēl raugoties uz esošo izglītības sistēmu un gaidāmajām pārmaiņām skolu tīklā un prasībām pret izglītības iestādēm, kad bērni būs spiesti mācīties lielās skolās un dzīvot internātos, es prognozēju, ka arī Latvijas sabiedrība kļūs arvien nežēlīgāka un bērnu garīgā veselība vēl vairāk pasliktināsies. Vai tiešām neviens Izglītības un zinātnes ministrijā nesaprot piedāvātā skolu tīkla reformas sekas?
Notiek diskusijas par vardarbības mazināšanu izglītības iestādēs un ģimenēs, bet vai politikas virzītāji ir izpratuši, kāpēc vardarbība pieaug izglītības iestādēs un ģimenēs? Politiķi un ierēdņi domā, ka atbalsta personāla skaita pieaugums risinās problēmu, bet tas ir pašapmāns. Neko sociālais pedagogs un psihologs nevar izdarīt, ja bērnu dvēseles nocietinās.
Tikai apziņas līmeņa paplašināšana spēj atvērt sirdis mīlestībai. Liela skola un liela klase nekad nevarēs nodrošināt bērnu dvēselēm harmonisku vidi, vai tiešām nav neviena politiķa, kas spētu to izprast?
Nesen man bija saruna ar kādu māmiņu, kura meklē savam bērnam labu skolu. Viņa ir gatava maksāt, cik nepieciešams, lai tikai skola būtu laba. Es viņai vaicāju par kādu prestižu skolu, kur turīgie vecāki maksā lielu līdzmaksājumu un kur bērniem patiešām ir nodrošināti ļoti labi izglītošanās apstākļi. Viņa kategoriski iebilda pret šo skolu, jo teica, ka šajā skolā bērni kļūst nežēlīgi. Bērnu savstarpējās attiecības balstās uz to, cik kuram bērnam turīgi un ietekmīgi vecāki. Skumji, ka arī šai prestižajai skolai, kurai netrūkst nekas, neizdodas attīstīt bērnos cilvēciskās vērtības.
Tieši tāpēc es neatbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas politiku un plānotās pārmaiņas skolu tīklā, jo tā sagraus to labo, kas jau pastāv, neradot vietā kaut ko labāku. Es varu ieteikt tikai augstskolām palielināt studentu skaitu psiholoģijā, jo pieprasījums pēc psihologiem pieaugs gadu no gada, jo šobrīd politiķi ir sākuši virzīt idejas, kas vēl vairāk pasliktinās bērnu garīgo veselību un veicinās vardarbības attīstību.
Kamēr sabiedrībā nebūs mīlestības un līdzcietības, kari nebeigsies.
sending...
