Vai ir nozīme pa kuru vietu varmācīgs vīrietis iesit sievietei? – otrais turpinājums 21.05.2020

Vai ir nozīme pa kuru vietu varmācīgs vīrietis iesit sievietei? – raksta sākums

Vai ir nozīme pa kuru vietu varmācīgs vīrietis iesit sievietei? – pirmais turpinājums

Anna jautā: Nesen iesitu mīļākajam ar elkoni pa aci – it kā neapzināti, bet droši vien tāpēc, ka manī ir slēptas dusmas par viņa uzvedību, nosaucot mani par muļķi. Vai Jūs varētu izskaidrot, ko garīgajā skatījumā nozīmē sitiens pa aci? Jau iepriekš pateicos par atbildi. Jūsu lapā uzzinu daudz jauna.

Ineses viedoklis: Mans ieteikums Ditai, Sintijai un Leldei būtu iepazīties ar S.N.Lazareva darbiem. Saskaņā ar minēto autoru pastāv dievišķā loģika (absolūta un mūžīga) un cilvēciskā loģika (laicīgais). Dievišķā loģika vienmēr
ir taisnīga, un tieši no Dievišķās loģikas viedokļa situācijas izskaidrojumu sniedz Elvita. Dievišķās loģikas pieņemšanas nosacījums ir ticība Dievam un viņa gribas, kā augstākās gribas, pieņemšana ikvienā dzīves situācijā.
Tāpat S.N.Lazarevs māca, ka vīrieša ārējā rīcība ir sievietes iekšējās pasaules spogulis. Vīrietis ir kā mūzikas instruments, kuru  noskaņo sieviete. Citiem vārdiem, cik laba es esmu iekšēji, tik labs ir mans vīrietis ārēji. Vīrieša vardarbības (pret sievieti) iemesls ir sievietes lepnība. Tāpēc, ja ir vēlēšanās novērst vardarbības patieso cēloni, ir jāsāk ar savas lepnības izskaušanu – “mans viedoklis vienmēr ir vienīgais pareizais; ja kāds domā savādāk, tad tas vienkārši ir muļķis; es zinu labāk, nekā viņš; es esmu gudrāka, nekā viņš, jo man taču ir augstākā izglītība, vai pat divas; man ir prestižāka profesija, es esmu veiksmīgāka savā karjerā un pelnu vairāk naudas, un vispār es esmu princese, kas nāk no vislabākās ģimenes; viņš nav manis cienīgs… un tā tālāk un tā joprojām…”.

S.N.Lazarevs arī paskaidro, ka fiziskā līmenī sevi ir jāaizstāv un jāpretojas uzbrukumam, bet nedrīkst būt iekšējs situācijas nosodījums un aizvainojums, jo pilnīgi viss notiek ar Dieva gribu, kā labais, tā ļaunais, un dievišķā iekārtojuma pamatā ir dualitātes princips. Ar prātu dievišķo loģiku saprast nevar, tikai ar sirdi un tikai caur mīlestību.

Alises viedoklis: Gribu teikt, ka vīrietis varmāka, kas iekausta savu sievu, vai draudzeni ir nervu slimnieks, zinu tādus gadījumus no savas dzīves pieredzes. Psihiski slims psihopāts, kurš ir sievieti pataisījis par kropli, salauzis deguna kaulu, ar kāju saspārdījis seju. Un tas jau ir psihiatrijas ārsta kompetence. Ārstu Rudzīti izslēdza no ārstiem par to, ka aizstāvēja vīriešus, kuri sit savas sievietes. Zinu gadījumu, kur vīrietis varmāka nosita sievu. Ko Jūs tur rakstat, par vīrieša varmākas aizstāvību, ko tur gribat tagad aizstāvēt vīru, kurš dauza sievu, neko no dzīves gadījumiem neesat dzirdējusi?

Elvita Rudzāte atbild: Pateicos visiem, kas izsaka savu viedokli par vardarbības jautājumu. Šī situācija diezgan labi ataino arī citas dzīves situācijas, kad tev piedēvē to, ko tu neesi teicis un neesi darījis. Es ne ar vienu vārdu neesmu aizstāvējusi vīrieti varmāku, bet man tas tiek pārmests. Tāpat ārsts Rudzītis neaizstāvēja vīriešus varmākas, bet gan pievērsa uzmanību, ka jārisina ir problēmas cēlonis nevis jācīnās ar sekām. Mana atbilde Ditai bija domāta tieši viņai, lai viņa aizdomātos par problēmas cēloni un ar to strādātu, lai izbeigtu vardarbības situācijas uz visiem laikiem. Tā kā Ditai ir priekšzināšanas par Dievišķajiem likumiem, tad viņai radās vēl konkrētāki jautājumi saistībā ar ķermeņa filosofiju. Tanī pat laikā Anna aizdomājās, ka arī viņas rīcība pret vīrieti ir bijusi vardarbīga un vēlējās noskaidrot to nozīmi garīgajā skatījumā.

Senos laikos ķermeņa filosofija bija slepenās zināšanas, kuras bija pieejamas tikai cilvēkiem ar ļoti augstu apziņas līmeni. Mūsdienās tās vairs nav slepenas zināšanas, tās ir pieejamas ikvienam, jo sabiedrības kolektīvais apziņas līmenis ir audzis. Tomēr liela daļa sabiedrības nav vēl gatava uztvert sava ķermeņa valodu, jo tai netic. Mans uzdevums nav kādu pārliecināt. Mans uzdevums ir tikai palīdzēt tiem, kas ir gatavi pieņemt palīdzību.

Atbildot uz Annas jautājumu. Ķermeņa filosofija attiecas uz to cilvēku, kuru skārusi trauma vai slimība. Annas gadījumā, sitiens pa aci norāda, ka traumas guvējs (vīrietis) nevēlas kaut ko redzēt. Ja tu netīšām vai tīšām kādam iesit, tad tas nozīmē, ka tevī ir dusmas ar kurām nepieciešams strādāt, lai tās atbrīvotu, jo dusmas var iznīcināt arī tevi pašu. Tieši tas notiek ar vīriešiem varmākām. Bieži viņi savas rīcības dēļ nonāk cietumā vai zaudē ģimeni. Viņi nepaliek bez soda, katrs saņem sodu atbilstoši savam nodarījumam. Pat, ja cilvēkiem dažkārt šķiet, ka kāds cits ir palicis nesodīts, tad tas ir tikai šķietami. Var patiesību noslēpt no cilvēkiem, bet nav iespējams to noslēpt no Dieva.

Ja varmākas zinātu, ka šī dzīve nav pirmā un pēdējā, un ka šajā dzīvē veiktā vardarbība pret citiem kā bumerangs atgriezīsies atpakaļ pie paša varmākas šajā vai nākamajā dzīvē, tad sliktākajā gadījumā varmāka sāktu kontrolēt savu rīcību, atsakoties no vardarbības, bet labākajā gadījumā sāktu strādāt ar sevi, atbrīvojot savas dusmas. Bet tā kā vairums sabiedrības pagaidām noliedz Dievišķos Karmas un Reinkarnācijas likumus, tad varmākas domā, ka viņi varēs izbēgt no soda. Tāpēc ļoti svarīgi ir strādāt ar varmākām, lai viņi izprastu, ka viņi uzņemas atbildību par savu rīcību un kas viņiem ir jādara, lai viņi tiktu vaļā no dusmām, kas ir pamatcēlonis tam, ka viņi ir vardarbīgi. Diemžēl cietums varmāku nepadara mīlošāku. Psihiatriskajās slimnīcās nepietiks vietu, lai visas varmākas tur ieslodzītu un ar zālēm nozombētu. Tāpat laulības šķiršana varmākam nepalīdz mīlēt sievieti. Sabiedrībai ar varmākām ir jāstrādā pavisam citādā veidā, bet šķiet, ka ļoti maza sabiedrības daļa tam ir gatava. Pagaidām sabiedrība ir gatava cīnīties tikai ar sekām. Tomēr es priecājos, ka mūsdienās jau ir cilvēki, kas spēj uz dzīvi raudzīties plašāk un sāk risināt dzīves problēmas, strādājot ar problēmas cēloni.