Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Vai ir nozīme pa kuru vietu varmācīgs vīrietis iesit sievietei? – otrais turpinājums 21.05.2020

Vai ir nozīme pa kuru vietu varmācīgs vīrietis iesit sievietei? – raksta sākums

Vai ir nozīme pa kuru vietu varmācīgs vīrietis iesit sievietei? – pirmais turpinājums

Anna jautā: Nesen iesitu mīļākajam ar elkoni pa aci – it kā neapzināti, bet droši vien tāpēc, ka manī ir slēptas dusmas par viņa uzvedību, nosaucot mani par muļķi. Vai Jūs varētu izskaidrot, ko garīgajā skatījumā nozīmē sitiens pa aci? Jau iepriekš pateicos par atbildi. Jūsu lapā uzzinu daudz jauna.

Ineses viedoklis: Mans ieteikums Ditai, Sintijai un Leldei būtu iepazīties ar S.N.Lazareva darbiem. Saskaņā ar minēto autoru pastāv dievišķā loģika (absolūta un mūžīga) un cilvēciskā loģika (laicīgais). Dievišķā loģika vienmēr
ir taisnīga, un tieši no Dievišķās loģikas viedokļa situācijas izskaidrojumu sniedz Elvita. Dievišķās loģikas pieņemšanas nosacījums ir ticība Dievam un viņa gribas, kā augstākās gribas, pieņemšana ikvienā dzīves situācijā.
Tāpat S.N.Lazarevs māca, ka vīrieša ārējā rīcība ir sievietes iekšējās pasaules spogulis. Vīrietis ir kā mūzikas instruments, kuru  noskaņo sieviete. Citiem vārdiem, cik laba es esmu iekšēji, tik labs ir mans vīrietis ārēji. Vīrieša vardarbības (pret sievieti) iemesls ir sievietes lepnība. Tāpēc, ja ir vēlēšanās novērst vardarbības patieso cēloni, ir jāsāk ar savas lepnības izskaušanu – “mans viedoklis vienmēr ir vienīgais pareizais; ja kāds domā savādāk, tad tas vienkārši ir muļķis; es zinu labāk, nekā viņš; es esmu gudrāka, nekā viņš, jo man taču ir augstākā izglītība, vai pat divas; man ir prestižāka profesija, es esmu veiksmīgāka savā karjerā un pelnu vairāk naudas, un vispār es esmu princese, kas nāk no vislabākās ģimenes; viņš nav manis cienīgs… un tā tālāk un tā joprojām…”.

S.N.Lazarevs arī paskaidro, ka fiziskā līmenī sevi ir jāaizstāv un jāpretojas uzbrukumam, bet nedrīkst būt iekšējs situācijas nosodījums un aizvainojums, jo pilnīgi viss notiek ar Dieva gribu, kā labais, tā ļaunais, un dievišķā iekārtojuma pamatā ir dualitātes princips. Ar prātu dievišķo loģiku saprast nevar, tikai ar sirdi un tikai caur mīlestību.

Alises viedoklis: Gribu teikt, ka vīrietis varmāka, kas iekausta savu sievu, vai draudzeni ir nervu slimnieks, zinu tādus gadījumus no savas dzīves pieredzes. Psihiski slims psihopāts, kurš ir sievieti pataisījis par kropli, salauzis deguna kaulu, ar kāju saspārdījis seju. Un tas jau ir psihiatrijas ārsta kompetence. Ārstu Rudzīti izslēdza no ārstiem par to, ka aizstāvēja vīriešus, kuri sit savas sievietes. Zinu gadījumu, kur vīrietis varmāka nosita sievu. Ko Jūs tur rakstat, par vīrieša varmākas aizstāvību, ko tur gribat tagad aizstāvēt vīru, kurš dauza sievu, neko no dzīves gadījumiem neesat dzirdējusi?

 

Elvita Rudzāte atbild: Pateicos visiem, kas izsaka savu viedokli par vardarbības jautājumu. Šī situācija diezgan labi ataino arī citas dzīves situācijas, kad tev piedēvē to, ko tu neesi teicis un neesi darījis. Es ne ar vienu vārdu neesmu aizstāvējusi vīrieti varmāku, bet man tas tiek pārmests. Tāpat ārsts Rudzītis neaizstāvēja vīriešus varmākas, bet gan pievērsa uzmanību, ka jārisina ir problēmas cēlonis nevis jācīnās ar sekām. Mana atbilde Ditai bija domāta tieši viņai, lai viņa aizdomātos par problēmas cēloni un ar to strādātu, lai izbeigtu vardarbības situācijas uz visiem laikiem. Tā kā Ditai ir priekšzināšanas par Dievišķajiem likumiem, tad viņai radās vēl konkrētāki jautājumi saistībā ar ķermeņa filosofiju. Tanī pat laikā Anna aizdomājās, ka arī viņas rīcība pret vīrieti ir bijusi vardarbīga un vēlējās noskaidrot to nozīmi garīgajā skatījumā.

Senos laikos ķermeņa filosofija bija slepenās zināšanas, kuras bija pieejamas tikai cilvēkiem ar ļoti augstu apziņas līmeni. Mūsdienās tās vairs nav slepenas zināšanas, tās ir pieejamas ikvienam, jo sabiedrības kolektīvais apziņas līmenis ir audzis. Tomēr liela daļa sabiedrības nav vēl gatava uztvert sava ķermeņa valodu, jo tai netic. Mans uzdevums nav kādu pārliecināt. Mans uzdevums ir tikai palīdzēt tiem, kas ir gatavi pieņemt palīdzību.

Atbildot uz Annas jautājumu. Ķermeņa filosofija attiecas uz to cilvēku, kuru skārusi trauma vai slimība. Annas gadījumā, sitiens pa aci norāda, ka traumas guvējs (vīrietis) nevēlas kaut ko redzēt. Ja tu netīšām vai tīšām kādam iesit, tad tas nozīmē, ka tevī ir dusmas ar kurām nepieciešams strādāt, lai tās atbrīvotu, jo dusmas var iznīcināt arī tevi pašu. Tieši tas notiek ar vīriešiem varmākām. Bieži viņi savas rīcības dēļ nonāk cietumā vai zaudē ģimeni. Viņi nepaliek bez soda, katrs saņem sodu atbilstoši savam nodarījumam. Pat, ja cilvēkiem dažkārt šķiet, ka kāds cits ir palicis nesodīts, tad tas ir tikai šķietami. Var patiesību noslēpt no cilvēkiem, bet nav iespējams to noslēpt no Dieva.

Ja varmākas zinātu, ka šī dzīve nav pirmā un pēdējā, un ka šajā dzīvē veiktā vardarbība pret citiem kā bumerangs atgriezīsies atpakaļ pie paša varmākas šajā vai nākamajā dzīvē, tad sliktākajā gadījumā varmāka sāktu kontrolēt savu rīcību, atsakoties no vardarbības, bet labākajā gadījumā sāktu strādāt ar sevi, atbrīvojot savas dusmas. Bet tā kā vairums sabiedrības pagaidām noliedz Dievišķos Karmas un Reinkarnācijas likumus, tad varmākas domā, ka viņi varēs izbēgt no soda. Tāpēc ļoti svarīgi ir strādāt ar varmākām, lai viņi izprastu, ka viņi uzņemas atbildību par savu rīcību un kas viņiem ir jādara, lai viņi tiktu vaļā no dusmām, kas ir pamatcēlonis tam, ka viņi ir vardarbīgi. Diemžēl cietums varmāku nepadara mīlošāku. Psihiatriskajās slimnīcās nepietiks vietu, lai visas varmākas tur ieslodzītu un ar zālēm nozombētu. Tāpat laulības šķiršana varmākam nepalīdz mīlēt sievieti. Sabiedrībai ar varmākām ir jāstrādā pavisam citādā veidā, bet šķiet, ka ļoti maza sabiedrības daļa tam ir gatava. Pagaidām sabiedrība ir gatava cīnīties tikai ar sekām. Tomēr es priecājos, ka mūsdienās jau ir cilvēki, kas spēj uz dzīvi raudzīties plašāk un sāk risināt dzīves problēmas, strādājot ar problēmas cēloni.