Vai laulībā var sasniegt apskaidrības līmeni jeb atbrīvošanos no reinkarnācijas? – trešais turpinājums 21.01.2020
Vai laulībā var sasniegt apskaidrības līmeni jeb atbrīvošanos no reinkarnācijas? – raksta sākums
Jāņa viedoklis:
Linda, ja Tu domā, ka no reinkarnācijas apļa var iziet, tikai tad ja pamet ģimeni, dzīvot vientuļnieka dzīvi, tad vari piedzīvot vilšanos. Varbūt Tev kā Dvēselei ir jāizprot kaut kādas mācības, ja jau ar partneriem ir bijis, tā kā bijis. Visiem partneriem gan jau, ka ir līdzīgas iezīmes. Vismaz vienai noteikti. Tāpēc jau Dievs atsūta cilvēkus Tev, lai Tu no viņiem kaut ko iegūtu, kaut ko iemācītos. Ja jau viņi bijuši ne pārāk atbildīgi, varbūt Tu iepriekšējā (vai no kādām) dzīvē biji tāda un šajā dzīvē Tev tas ir jāizjūt no otras puses. Tas, ja skatās, no Tavas kā Dvēseles puses. Un ārēji – paskaties kā ir bijis Tavā ģimenē, varbūt problēma ir redzama dzimtā – cilvēki satiek viens otru, padzīvo
kopā un tad izšķiras. Un viena un tā pati problēma atkārtojas no paaudzes paaudzē. Bērni uzkāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, pieļauj vienas un tās pašas kļūdas, ko vecāki. Te prasās pamatīga iedziļināšanās it visā, pamatīga analīze.
Te uzreiz jautājums Elvitai- vai nav tā, ka cilvēka iepriekšējo dzīvju neizprastās mācības ārēji neparādās dzimtā, ģimenē? Ne visiem ir pieeja un arī zināšanas kas un kāds biji iepriekšējā, vai kāds biji no iepriekšējām dzīvēm. Tad nu lai nosacīti atmodinātu (liktu cilvēkam domāt) Dvēseles atmiņu, Dievs iekārtojis tā, ka mēs (kā dvēseles un Gari) izvēlamies tādas ģimenes, dzimtas, vecākus, lai atstrādātu savus „darbus”. Dzēšam, atstrādājam dzimtas grēkus, pieļautās kļūdas, mēģinām neapzināti/apzināti gūt kādu mācību vai vairākas mācības vienlaikus atstrādājot visu to, ko esam sadarījuši iepriekšējo dzīvju laikā. Vai ir tā, ka dzimtas ārēji redzamās problēmas bērniem neapzināti norāda uz cilvēka neizprastajām mācībām, kļūdām ko esi pieļāvis iepriekšējo dzīvju laikā. Mēs paši jau īsti nesaprotam un neatceramies ko esam sadarījuši iepriekšējo dzīvju laikā. Liels vairums cilvēku neatminas. Un vēl pastāv teorija – nevar „rakāties” pa iepriekšējām dzīvēm. Ja Dievs lēmis, tad uzzināsi, parādīs ceļu kā izzināt ko esi
sadarījis iepriekšējo dzīvju laikā.
Zināšana, saprašana no Dieva nāks viegli, varbūt kāds sapnis, kas spilgti iegulsies atmiņā. Tas ir sava veida ierobežojums, lai pasargātu mūs. Vai viegli dzīvot ar apziņu, ka esi kādam iepriekšējo dzīvju laikā nodarījis ko sliktu? Ne katram tas ir pa spēkam. Tad nu Dievs pašreizējā cilvēces attīstības posmā ir lēmis, ka tā tam jābūt. Piedzimstam un neko neatceramies, ar retiem izņēmumiem.
Linda, ja vieni partneri gribējuši bērnus, bet citi ne, tad tas parāda partneru atbildības sajūtu. Bet kā ir ar Tevi? Jo lai radītu bērnus, ir vajadzīgi divi. Vīrietis un sieviete. Ir jāņem vērā arī Tavs skatpunkts, Tava griba. Lai nav tā, ka partneris grib bērnus, Tu īsti nezini – gribi vai nē, paiet kāds laiks, partneris pamet, aiziet prom no ģimenes, atstāj sievieti vienu ar bērnu un tad sākās problēmas. Tad no kurienes ir radušās vientuļās māmiņas, audzinot vienas bērnus, bet vīrietis atstājis. Un ir arī pretēji – sieviete atstāj vīrieti ar bērnu, aiziet projām, un vīrietis protas viens pats, kā nu mācēdams. Otrs variants nav tik populāri sabiedrībā izplatīts, bet tas nenozīmē, ka tas tā nav. Sabiedrībā šī problēma ir ļoti aktuāla, kaut kāda kustība notiek arī likumdošanā, ir dzirdēts tāds vārds kā alimenti. Un bērnunami. Bet tas ir stipri par maz, jo kas no tiem bērniem izaug? Te atkal prasās skolās ieviest tādu priekšmetu kā
ģimenes mācība. Nosaukums varētu būt savādāks, bet būtība (saturs) jau no tā nemainās. Tiešām prasās atjaunot Dievišķo kārtību sabiedrībā, jeb cilvēkiem jādzīvo pēc Dieva likumiem. Tagad ir tā kā ir, katrs dzīvo, kā nu māk, cits kā grib un pēc savas saprašanas un tad nu visādi dzīvē notiek.
Linda, tieši tā, bieži vien mēdz būt tā, ka Dvēseles mērķi vienkārši nesakrīt ar prāta mērķiem. Dvēsele, Gars varbūt vēlas apgūt uzticības un atbildības mācības, varbūt vēl kaut kādas, pats cilvēks varbūt piekopj samērā bezatbildīgu dzīvi attiecību jomā, jebšu – ai ar vienu nesanāca, pamēģinās nākamo modeli (cilvēku), cerībā, ka sanāks. Esmu lasījis, ka vīrieši ir kā taureņi, kas traucas no zieda uz ziedu. Zieds šajā gadījumā ir sieviete. Vienkārši kādā iepazīšanās sludinājumā sieviete norādījusi – es taureņus nemeklēju. A beigu beigās tiešām pašam cilvēkam nāk tā saprašana, ka nu tā dzīvot nevar, iepriekšējais dzīvesveids nedod prieku, spēku un laimi, bet sagādā vairāk problēmas un visādi citādi spēku vairāk atņem, nekā dod, notiek tādas situācijas, ka baudu līdzekļi, piemēram, krogs tiek aizvērts vai kā citādi samazināta pieeja, iespēja iekļūt, cilvēks tiek apstādināts, likti šķēršļi, lai grūtāk būtu tad nu cilvēks sāk domāt. Vai arī ir tā, ka pati bauda- dzeršanas process kļūst nebaudāms, otrā dienā ir slikti utt. Jeb Dievs padara baudas nebaudāmas, tas nekas, ka viņas ir pieejamas.
Tikpat labi, es varēju arī spēlēt kaut kādas spēlītes, kuras tāpat vien ātri apnīk, jo pats process ir patīkams, bet ne lietderīgs, varbūt izdomātu kaut ko citu ko darīt, bet saistošāk likās tomēr veltīt labi daudz laika, lai varētu izteikt Tev, Linda, savu viedokli, redzējumu, palīdzēt kā nu mācēdams. Linda, man apziņas līmenis tāds, man ir ko teikt, pats visam kam eju cauri, šajā gadījumā nevarēju paklusēt un paturēt savu skatpunktu pie sevis, pats arī kaut ko iegūstu sev. Man sirds liek Tev atbildēt.. Ikdienā ne dažas rindiņas nespētu uzrakstīt, turklāt vēl plaši un gari un izvērsti. Rakstot visu šo, man nāk un nāk atbildes, ne tikai uz citu jautājumiem, bet arī man tas pašam noder, iekustina kaut ko iesūnojušu un labi aizmirstu.
Bez Dvēseles, Gara izaugsmes Dvēselei ir arī kāda misija, kāds mērķis, katram savs. Manā skatījumā tas varētu būt kāds talants, bet ne tikai. Varbūt Dvēselei kā mērķis var būt iepazīt, izprast ģimenes dzīvi, izvēlas dzimumu, lomu utt. Varbūt kā labs gleznotājs, inženieris, mākslinieks, mūziķis, dzejnieks, literāts, praktiķis utt. Un te nu sākas pats
būtiskākais – saprast, kāda nu tad ir tā misija, kāds mērķis ir Dvēselei. Ne velti prātā skan vārdi: „Jums jāatceras sava misija. Jums jāatceras tā tūlīt”. Vārdi ir no mums dotās Mācības. Jeb kāpēc esi piedzimis. Kas šajā dzīvē ir jāizdara. Un daudzi to nezin, ir apjukuši. Nedzird Dvēseli kaut kādu iemeslu dēļ.. te savs akmentiņš ir jāiemet izglītības lauciņā, prātā nāk situācija, kad daudzi bērni uz skolu iet kā dimanti, daži jau gatavi briljanti (slīpēts dimants), bet skola viņus padara par parastiem akmeņiem. Un kādas lielas vien pūles pēc tam cilvēkam ir vajadzīgas, kam tik vien ir jāizbrien cauri, lai no sevis notēstu akmeņu kārtu, zem kuras slēpjas sākotnējais dimants, dažiem briljants.. No dažādiem uztaisa vienādus, pēc tam cilvēks dzīvē apjūk, skolā mācītais noder samērā maz un nedzird
Dvēseli. Dvēsele ir intuīcija, ne prāts. Un te katram tas intuitīvais pasaules uztveres līmenis ir dažāds. Un, ja intuīcija pieklibo, tad sabiedrības mērķi var tikt pieņemti kā savi. Ego (prāta radīti) mērķi Dvēseles mērķu vietā. Viss šis pasākums – kā atšķirt Dvēseles mērķus no ego mērķiem ir ļoti komplicēts, viena sistemātiska pieeja visiem neder. Un tieši atšķiršanas spēja šajā jautājumā ir ļoti būtiska, drīzāk gan izšķiroša.
Elvita, turpiniet savu darbu savu iespēju robežās, portāls ir vajadzīgs. Tas nekas, ka vēstuļu ir daudz, daudziem šķiet
pašsaprotami, ka visu vajag te, tagad un tūlīt, bet manā skatījumā ir vērts pagaidīt. Kvalitāte nav ātrumā, pats cenšos visu izdarīt pēc iespējas labāk, tas nekas, ka laika patēriņš ir varbūt trīsreiz vairāk nekā vienkārši garāmskrienot, neiedziļinoties sīkumos. Šādas tādas zināšanas, redzējums, skatpunkts ir, padalos, jo zinu, ka kādam noderēs. Ne tikai Lindai, bet daudziem citiem, pašam arī ļoti daudzas problēmas atrisinājušās ar Jūsu portāla palīdzību iespēju robežās. Jā, Jūs rīkojat pasākumus, bet ne visi uz tiem tiek, gan dzīvē, gan virtuāli, katram savi iemesli. Kas gribēs, tas atradīs šo portālu, izbrīvēs sev laiku sava Gara izaugsmei. Elvita, ir ļoti svētīgi, ka kāds VISPĀR kaut ko dara, Jūs jau ļoti daudz paveicāt, radot Sirdsapziņas skolu.. Jā, atsaucība varētu būt niecīga, varbūt cilvēki vienkārši nezin, ir neizpratne, fiziskajā plānā izmaiņas ir redzamas maz vai vispār nemaz utt. Bet Dievs vērtē to degsmi, ar kādu Tu veic šo darbu, tas ir būtiski.. Izjust to laimes sajūtu, kuru saņemam dodot.. Es sāku saprast arī praktiski ko nozīmē izjust uz savas ādas šos vārdus caur došanas procesu. Atzinību, atsauksmes, samaksa? To atstāju Dieva ziņā, man tas nācis viegli, es samaksāju ar savu laiku.. Kas ir derīgāks un vērtīgāks Dvēselei – TV un radio piedāvātais saturs vai šis portāls, daudzie jautājumi ar Jūsu atbildēm? TV un radio piedāvātajā saturā nekā izglītojoša nav manā skatījumā. Sapratu ko nozīmē vārdi no Mācības :”Kādēļ jūs gan nepasargājat sevi un bērnus no plašsaziņu līdzekļu ietekmes, kas nedod jums ne prieka, ne spēka, bet vienkārši degradē jūsu dvēseles?” precīzi neatminos, bet šie vārdi ir daudz būtiskāki nekā šķiet.
Cik gan pats esmu guvis daudz atbildes uz saviem jautājumiem caur citiem, pašam vienkārši fiziski laika nepietiek pat sakoncentrēt domas un uzrakstīt, jo dzīvē tāds posms iestājies. Un tagad tāds brīvāks laiks iestājies, ka varu
dot otram, ir ko teikt. Elvita, daudzi cilvēki noteikti ir pateicīgi, ne visi to saka skaļi par Jūsu ieguldīto darbu. Prieka asaras sariešas acīs, ka ir iespēja uzdot jautājumus un otrā galā ir kāds, kurš velta savu laiku, zināšanas un tiek saņemta atbilde, zinot, ka kāds ziedo laiku speciāli Tev.. Es laimi, prieka asaras izjutu šodien, rakstot savu redzējumu
Lindai par brīvu.. Jā, laiku tas paņem ļoti daudz, pats miegains, negulējis, bet tas ir tā vērts. Palīdzot Tev, netieši palīdzu arī sev..
Elvita Rudzāte atbild: Paldies Jānim par labajiem vārdiem! Grūti vārdos aprakstīt tās izjūtas, kad pildi savu misiju – tu jūties piepildīts un kaut arī darba ir ļoti daudz, kaut kā atrodas arī visam laiks un spēks. Tu redzi savai dzīvei jēgu un daudz vieglāk ir pārvarēt dzīves grūtības. Pie tam katrs nākamais uzdevums, ko uztic Dievs, paliek arvien grūtāks, jo tu esi kļuvis gudrāks un spēj pārvarēt nākamo grūtību pakāpi. Bet pats svarīgākais, tu pamani kā tava sirds atveras un mīlestība plūst arvien vairāk un vairāk. Lielie Skolotāji māca izvēlieties darbus, kas atver jūsu sirdi mīlestībai. Tas patiešām ir ļoti svarīgi, lai darbs, ko dari, ne tikai tevi iepriecina, bet atver arī tavu sirdi mīlestībai.
Attiecībā par neapgūtajām mācībām. Daudzo iemiesojumu laikā, kad ir notikusi mūsu gara evolūcija, mēs patiešām esam pieļāvuši ļoti daudz kļūdu, bet tas ir saprotams, jo mēs tajā laikā ar to apziņas līmeni nevarējām tās nepieļaut. Tā mēs esam radījuši sev karmu, kuru ir jāatstrādā, bet tā netiek atstrādāta vienas dzīves laikā, jo citādi mēs sabruktu uzreiz pēc piedzimšanas. Karma tiek sadalīta ciklos ar soli 12. Tā vienmērīgi tiek sadalīta ik pa 12 mūžiem, ik pa 12 gadiem viena mūža laikā, ik pa 12 mēnešiem viena gada laikā. Ja mēs to atstrādājam secīgi, tad dzīve nemaz neliekas tik grūta. Grūtības ir, bet tās var pārvarēt bez ciešanām. Ja ir ciešanas, tas jau nozīmē, ka pietrūkst gudrības un karma nevis tiek atstrādāta, bet gan tā uzkrājas un pārnesas uz nākamo periodu.
Pirms iemiesošanās mēs kopā ar savu Pavadoni sagatavojam mācību stundu sarakstu, kuras jāapgūst iemiesojuma laikā. Tās var noteikt cilvēks pats uz lapas uzrakstot visu, kas viņu kaitina savos ģimenes locekļos, tuviniekos, draugos, sabiedrībā, darbā, dzīvē utt. Tāpat katru dzīvi mēs apgūstam kaut ko jaunu, t.i., ir mācības, kuras mēs apgūstam nevis tāpēc, ka esam pieļāvuši kļūdas iepriekšējās dzīvēs, bet tāpēc, ka mūsu gars vēlas tās apgūt. Piemēram, gars kas daudzas dzīves ir dzīvojis pārtikušu dzīvi var izvēlēties piedzimt nabadzīgā valstī, nabadzīgā ģimenē, lai izprastu nabadzību. Vai gars, kas nekad nav nevienu nodevis, var izvēlēties šajā dzīvē izprast kā jūtas tas, kurš ir nodots, piesaistot sev cilvēkus, kas viņu nodod.
Galvenais, kas ir jāatceras, ka viss, kas ar tevi dzīvē notiek, ir absolūti taisnīgi un tavai garīgajai izaugsmei nepieciešams. Ģimeni un dzimtu mūsu gars izvēlas, lai mācītos no vecāku un dzimtas kļūdām. Nav pat svarīgi, vai mūsu gars ir līdzīgas kļūdas pieļāvis iepriekšējās dzīvēs, jo tā ir pagātne, ko nav iespējams atgriezt, tāpēc bez vajadzības nevajag mēģināt uzzināt, kas bijis iepriekšējās dzīvēs, bet vajadzība to uzzināt ir ļoti retos gadījumos, kam ir jāprasa Dieva atļauja. Svarīga ir tagadne – ko es mācos tagadnē, ko es domāju, runāju un daru tagadnē. Tieši no tā visvairāk ir atkarīga mūsu nākotne. Atceries, ka tu pats esi savas laimes kalējs!
sending...
