Vai turot skolotājus pusbadā paaugstināsies darba kvalitāte? 12.10.2016

Vika jautā: Cienītā autore, vai bārstot gudras pamācības neaizmirsāt, ka arī skolotājiem ir bērni? Ja skolotāja ar savu algu ir vienīgā apgādniece 2 bērniem, tad jūsu pamācības pazūd, jo pēc Maslova piramīdas fizioloģiskās vajadzības ir primārās. Vai turot skolotājus pusbadā paaugstināsies darba kvalitāte?

Elvita Rudzāte atbild: Ja pareizi sapratu, tad Vikas reakacija ir uz manu rakstu “Kāpēc tu strādā par skolotāju?”

Es neesmu aizmirsusi, ka skolotājiem ir bērni un tieši tāpēc, ja esi izvēlējies būt par skolotāju, tad tev ir jābūt par piemēru bērniem – gan saviem bērniem, gan arī bērniem, kurus tu māci skolā. Vispirms tev ir jāiemācās izveidot laimīgu laulību, lai taviem bērniem būtu tēvs, jo bērns ir gatavs dzīvot pieticīgi, pat nabadzībā, ja tikai viņam ģimenē būtu mīloši vecāki. Ja tēvs ir miris, arī tas nav iemesls, lai bērni augtu bez vīrieša klātbūtnes. Bērniem ir ļoti svarīgi ģimenē mācīties veidot attiecības. Meita mācās mīlēt vīrieti caur attiecībām ar tēvu, savukārt dēls mācās mīlēt sievieti caur attiecībām ar māti.

Ja skolotājs mīl savu darbu un bērnus, tad viņam vienmēr ir iespējas piepelnīties. Tā kā es sadarbojos ar skolām, tad es redzu kā pat lauku skolas izmisuši meklē labus skolotājus. Labus skolotājus meklē vecāki, kuri ir gatavi apmaksāt bērna privātstundas, lai bērnam skolā uzlabotos sekmes. Piepelnīties var arī darot citus darbus, bet skolotāja misija ir kalpot bērniem.

Naudu, darbu un materiālo labklājību mums dod Dievs. Ja mūsu dzīves apstākļi ir tādi, ka nav pilnīgi nekādas iespējas piepelnīties (man grūti tam noticēt, bet tāda varbūtība pastāv), tad tas nozīmē, ka iepriekšējā dzīvē šis cilvēks pret materiālām vērtībām ir izturējies ļoti vieglprātīgi, tās tērējot nelietderīgi, nepalīdzot tiem, kam klājās grūti. Citiem vārdiem sakot, šis cilvēks ir sev radījis sliktu karmu, kuru šajā dzīvē caur nabadzību nākas izpirkt.

Es neesmu manījusi, ka mūsu valsts vadītājiem būtu vienaldzīga iedzīvotāju atalgojuma problēma, taču viņu iespējas kaut ko mainīt ir ierobežotas. Valsts budžetā nauda ir tik cik viņa ir, un visas prognozes rāda, ka paliks tikai mazāk, kas piespiedīs valsts vadītājus veikt vēl lielākas reformas, lai ekonomētu visa veida resursus. Tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam kaut ko gaidīt no valsts, bet mums katram ir jādomā kā parūpēties par sevi un savu ģimeni. Ja Dievs redz, ka mēs cenšamies, tad Viņš mums palīdz, bet nedrīkst aizmirst arī lūgt palīdzību Dievam, jo Dievišķais likums nosaka, ka Augstākie spēki drīkst palīdzēt tikai tad, ja viņiem no sirds lūdz palīdzību.

Mūsu valstī materiālā labklājība uzlabosies, ja pēc iespējas vairāk valsts iedzīvotāji sāks dzīvot pēc Sirdsapziņas, t.i., ievēros Dievišķos likumus visās ikdienas situācijās. Valsts materiālā labklājība ir tiešā saistībā ar iedzīvotāju apziņas līmeni. Jo augstāks ir valsts kolektīvais apziņas līmenis, jo labāka materiālā situācija valstī kopumā, kas dod iespēju valstij palīdzēt cilvēkiem, kuri nav tik labi materiāli nodrošināti.

Skolotājiem ir ārkārtīgi liela loma kolektīvās apziņas līmeņa celšanā, ja viņi ar savu piemēru māca bērniem dzīvot tikumīgu dzīvi, ievērojot Dievišķos likumus. Taču mūsdienu realitāte ir tāda, ka ļoti daudziem skolotājiem pašiem ir nepieciešama apmācība kā dzīvot pēc Sirdsapziņas tikumīgu dzīvi un izskaidrot Dievišķos likumus. Par laimi mūsu valsts skolotāji nav atstāti vieni, un viņiem jau tagad ir iespējas sākt mācīties, ja tikai ir vēlēšanās. Šādas iespējas piedāvā Sokrata tautskola un droši vien arī citas labdarības iestādes.

Izsaku līdzjūtību tiem skolotājiem, kuri vainos savās problēmās citus un paši neko nedarīs, lai mainītu situāciju. Kāpēc es izsaku līdzjūtību, tāpēc, ka cilvēks, kas vaino savās problēmas citus, uzņemas uz sevi sliktu karmu, kuru nāksies izpirkt šajā vai nākamajās dzīvēs. Tāpēc nebrīnieties, ja jums jau šajā dzīvē klājas grūti. Mēs paši esam savas laimes un likteņa noteicēji. Necentieties uzvelt šo atbildību uz citu pleciem, tāpat tas neizdosies, jo viss dzīvē notiek saskaņā ar Dievišķiem likumiem, kuri ir pāri (svarīgāki) par mūsu Saeimas apstiprinātajiem likumiem. Saeimas apstiprinātie likumi var darboties un nedarboties, jo to darbība ir atkarīga no cilvēka. Savukārt Dievišķie likumi darbojas vienmēr, neatkarīgi no tā vai cilvēks par viņiem zina vai nezina.

Tāpēc Gaismas Skolotāji māca, ka dzīve uz Zemes sāks uzlabosies tikai tad, kad vismaz 1% no pasaules iedzīvotājiem atgriezīsies ticībā pie Dieva, bet kad šis rādītājs sasniegs 10%, tad atgriezīsies Zelta laikmets. Vai tu jau esi uzsācis atgriešanās ceļu pie Dieva?