Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.
Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.
Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.
Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.
Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.
Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.
Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!
Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.
Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!
Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.
Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.
Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?
Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.
Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.
Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.
Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.
Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.
Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.
Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.
Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.
Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.
Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!
Katra diena ir laba diena.
Nedzen upi, ļauj tai plūst.
Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.
Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.
Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.
Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.
Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.
Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.
Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.
Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.
Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.
Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.
Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.
Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.
Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.
Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.
Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.
Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.
Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.
Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.
Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.
Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.
Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.
Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.
Cilvēka laime – viņa griba.
Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.
Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.
Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.
Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.
Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.
Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!
Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.
Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.
Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.
Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.
Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.
Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.
Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.
Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.
Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.
Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.
Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.
Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.
Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.
Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.
Dzīve – tas ir ceļš mājup.
Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.
Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.
Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.
Tur kur ir sirds, mīt arī laime.
Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.
Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.
Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.
Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.
Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.
Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.
Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.
Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.
Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.
Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.
To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.
Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.
Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.
Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.
Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.
Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?
Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.
Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.
Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.
Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.
Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.
Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.
Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.
Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.
Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.
Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.
Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.
Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.
Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.
Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.
Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.
Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.
Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.
Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.
Cilvēka svētums dara viņu labu.
Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.
2015. gada Lielajā Piektdienā, kad modos no miega, pamodos ar vārdiem: “Neko nevajag gaidīt!” Es zināju, ka šos vārdus man pateica mans Skolotājs, lai es sāktu novērtēt to, kas man ir dots un negaidītu ne labu, ne sliktu. Citiem vārdiem sakot, ļoti svarīgi ir nedzīvot nākotnē, bet dzīvot šeit un tagad, jo neviens nezina kas Lasīt vairāk …
Savā darba praksē esmu sastapusies ar vairākiem gadījumiem, kad cilvēkam ir milzīgas dvēseliskas problēmas, cilvēks jūtas neapmierināts ar dzīvi, neskatoties uz to, ka ir mēģinājis pāridarītājiem piedot un izpratis savas problēmas cēloņus. Kāds puisis skaitīja lūgšanas, bet nekas nelīdzēja. Sieviete darīja visu ko teicu, bet neizjuta atvieglojumu un turpināja ciest. Šie un citi gadījumi man Lasīt vairāk …
Cerība, sapnis un ilūzija ietekmē mūsu attieksmi pret rezultātu. Lai rezultāts tevī neradītu vilšanās izjūtu, svarīgi nedzīvot ilūzijā. Cilvēki bieži jauc jēdzienus cerība, sapnis un ilūzija, neizprotot to būtību. Cerība ir ticība labam rezultātam. Cerība ir apzināšanās, ka pastāv iespēja, bet ne garants. Tā ir paļaušanās uz Dievu un savas problēmas atdošana Viņa rokās, pieņemot jebkādu Lasīt vairāk …
Pasaule mainās, notiek evolūcija, bet cilvēks negrib labprātīgi mainīties, viņš cenšas turēties pie vecā, drošā un ierastā līdz brīdim, kad vairs tas nav iespējams. Tikai tad, kad vairs nevar noturēties pie vecā, viņš ir gatavs domāt par jauno – gatavs pārmaiņām. Pārmaiņas ir ļoti svarīgas un nepieciešamas cilvēka garīgajā un profesionālajā attīstībā. Ja cilvēks nemainās, Lasīt vairāk …
Miers balstās patiesībā un pareizā rīcībā, ko sauc par tikumību. Ja cilvēks nav patiess vai viņa rīcība nav tikumīga, tad viņā nekad nebūs iekšējs miers. Ja cilvēks nav iekšēji mierīgs, tad viņš nespēj ārēji būt mierīgs, izņemot, ja viņš sevi savalda, bet ārēja savaldīšanās nozīmē iekšēju karu sevī, kas rada veselības problēmas. Tāpēc savaldīšanās nav Lasīt vairāk …
Visu reliģiju pamatlicēji, arī latvju viedie mums ir mācījuši likt savas dzīves pamatos taisnīgos garīgi tikumiskos principus, uz kuriem balstīta kārtība Visumā. Diemžēl mūsdienās liela sabiedrības daļa neizprot tikumības principus un tikumības jēdzienu, tāpēc rodas savstarpējo viedokļu sadursmes. Kas tad ir tikumība? Tikumība ir Dievišķo uzvedības standartu un visaugstāko tikumisko un garīgo standartu ievērošana ikdienas Lasīt vairāk …
Viena no cilvēciskajām vērtībām, kuru atzīst arī neticīgi cilvēki ir PATIESUMS jeb PATIESĪBA. Vairākus gadus atpakaļ man bija iespēja vadīt tikumiskās audzināšanas nodarbības skolā, kur bija problēmas ar pusaudžu uzvedību un mācību rezultātiem. Es vaicāju grupai (apmēram 12 pusaudžiem), vai viņi būtu gatavi melot, lai iegūtu sev kādu labumu? Lielākā daļa no viņiem atbildēja pārliecinoši Lasīt vairāk …
Mācība par līdzcietību – raksta sākums Jāņa viedoklis: Jūsu raksts izraisīja manā galvā pārdomas. Neatbilstu kritērijam – līdzjūtība pret visiem. Es neesmu tiktāl izaudzis, lai skatītos video, kur iet bojā cilvēki. Jo saprotu, ka attiecīgās dvēseles dodas uz citiem līmeņiem. Dvēselēm, kas aiziet, pašām jātiek galā ar sevi. Es atrodos fiziskajā plānā. Kamēr es te Lasīt vairāk …
Krievijas -Ukrainas karā dzīvību zaudē abu pušu karavīri. Sabiedrībai ir pieejami video, kur ir redzams kā tiek ievainoti un nogalināti Ukrainas un Krievijas karavīri. Pavēro savas izjūtas, skatoties šo video, – vai tu izjūti līdzcietību ciešanās pret abu pušu karavīriem? Ja tava atbilde būs, ka spēj izjust līdzcietību ciešanās tikai pret Ukrainas karavīriem, jo viņi Lasīt vairāk …
Drosme tiek attīstīta daudzu dzīvju laikā, tieši tāpat kā pacietība. Nav iespējams vienas dzīves laikā kļūt drosmīgam, ja tāds neesi bijis jau iepriekšējā dzīvē. Drosme attīstās, ja cilvēks iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, mācās izprast dzīvi. Jo labāk viņš izprot dzīvi jeb augstāks viņa apziņas līmenis, jo viņš ir drosmīgāks, jo viņš izprot pasaules kārtību, Lasīt vairāk …
sending...