Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.
Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.
Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.
Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.
Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.
Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.
Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!
Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.
Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!
Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.
Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.
Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?
Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.
Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.
Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.
Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.
Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.
Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.
Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.
Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.
Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.
Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!
Katra diena ir laba diena.
Nedzen upi, ļauj tai plūst.
Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.
Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.
Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.
Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.
Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.
Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.
Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.
Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.
Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.
Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.
Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.
Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.
Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.
Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.
Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.
Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.
Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.
Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.
Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.
Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.
Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.
Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.
Cilvēka laime – viņa griba.
Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.
Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.
Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.
Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.
Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.
Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!
Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.
Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.
Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.
Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.
Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.
Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.
Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.
Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.
Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.
Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.
Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.
Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.
Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.
Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.
Dzīve – tas ir ceļš mājup.
Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.
Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.
Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.
Tur kur ir sirds, mīt arī laime.
Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.
Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.
Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.
Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.
Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.
Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.
Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.
Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.
Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.
Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.
To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.
Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.
Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.
Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.
Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.
Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?
Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.
Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.
Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.
Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.
Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.
Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.
Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.
Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.
Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.
Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.
Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.
Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.
Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.
Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.
Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.
Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.
Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.
Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.
Cilvēka svētums dara viņu labu.
Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.
Mūsdienās sabiedrība kļūst arvien egoistiskāka. Cilvēki vairāk domā par sevi, ignorējot citu cilvēku vajadzības. Šāda situācija ir izveidojusies tikai tāpēc, ka ļoti daudzi cilvēki uzskata, ka viņu sasniegumi ir saistīti tikai ar viņiem, atsakoties no ticības Dievam, neizprotot, cik lielā mērā cilvēks pats ietekmē savus sasniegumus, un cik lielā mērā to nosaka Dievs. Kā katrā Lasīt vairāk …
Cilvēks ir unikāla būtne starp visām citām dzīvajām būtnēm uz Zemes ar to, ka viņam Dievs ir piešķīris saprātu un brīvo gribu. Atgriežoties ļoti senā cilvēka attīstības vēsturē par ko vēsta Lielo Skolotāju dotās Mācības, ir zināms, ka pateicoties cilvēka prāta spējām un brīvajai gribai, cilvēks sāka eksperimentēt, izdarot ļoti dažādas izvēles. Nepareizas izvēles cilvēka Lasīt vairāk …
Gundega jautā: Būtu ļoti pateicīga par skaidrojumu, kāpēc manai draudzenei jau no decembra ir jēlums uz papēža. Viss sākās ar it kā kurpju noberzumu, vēlāk viss aizgāja tālāk, zem papēža ir izveidojusies nedzīstoša čūla. Pēc antibiotiku lietošanas un dzīvošanas mājās jau 2 mēneši, labāk nepaliek, sākušies jau kustību traucējumi. Ir precējusies, bet ar vīru kopā nedzīvo, Lasīt vairāk …
Cilvēki ir ļoti dažādi un ne visiem šī dažādība ir pieņemama. Cilvēks nespēj citu cilvēku pieņemt tikai tāpēc, ka dzīvo stereotipiskos uzskatos kādam jābūt cilvēkam. Šie uzskati attiecas gan uz cilvēka ārējo izskatu, gan domāšanu, gan uzvedību utt. Tas ir pareizi, ka sabiedrībā pastāv kādas noteiktas normas pie kurām cilvēki pieturas, tomēr grūti iedomāties sabiedrību, Lasīt vairāk …
Dzīvē mūs sāpina cilvēki, dzīves situācijas un arī paši sevi mēs sāpinām ar sevis vainošanu vai nosodīšanu. Ja tev sāp fiziski vai emocionāli, tas nozīmē, ka neesi kaut ko sapratis un pienācis laiks apgūt kādu mācību. Padomā, kādas situācijas tevi sāpina? Vai redzi starp situācijām kādu kopsakarību? Piemēram, sieviete apgalvo, ka visi vīrieši ar kuriem Lasīt vairāk …
Rūta jautā: Vēlos izmantot šo iespēju uzrakstīt Jums un pajautāt, lai atrastu risinājumu savai problēmiņai. Es parasti vienmēr ieklausos savā ķermenī, mēģinu saprast, kas man ir jādara, kā jāmaina attieksme utt. Es zinu, ka visas manas slimības vai mazas nebūšanas ir mani lielākie skolotāji… Un arī šobrīd, man ir saradusies maza veselības problēma, bet šoreiz netieku Lasīt vairāk …
Ikviens cilvēks dzīvē ir sastapies ar pāridarījumu un dzīves grūtībām. Maz ir cilvēku, kas zina, ka ikviens pāridarījums ir dzīves tests vai dzīves eksāmens, ko nepieciešams nokārtot, lai augtu garā. Tāpēc ļoti daudzi cilvēki dusmojas uz saviem pāridarītājiem un dzīves grūtības uzskata par netaisnīgām. Dzīve nav un nedrīkst būt viegla, jo citādi cilvēks neattīstītos. Taču Lasīt vairāk …
Dzīvē ir daudz dažādu nepatīkamu situāciju, kuras cilvēki uztver ļoti dažādi. Kādam tās sagādā milzīgas ciešanas. Kāds pieņem notiekošo ar mierīgu prātu. Kāds uz brīdi ir emociju pārpilns, bet pēc tam nomierinās, bet kāds cits pārdzīvo situāciju gadiem. Ciešanas radām mēs paši sev ar savu attieksmi pret notiekošo. Savukārt attieksme pret notiekošo ir saistīta ar Lasīt vairāk …
Sieviete jautā: Par ko liecina sausi, niezoši, sulojoši pleķi pa visu ķermeni, sievietei? Un arī ilgstoši nedzīstošas brūces, analīzes labas, nevar atrast cēloni, kā vien zems D vitamīns. Elvita Rudzāte atbild: Sausi, niezoši un sulojoši pleķi liecina par dusmu klātesamību. Nieze norāda, ka cilvēks ir piekasīgs jeb sadusmojas par sīkumiem. Nedzīstošās brūces norāda, ka problēmas cēlonis Lasīt vairāk …
Rita jautā: Aizdomājos par diez ko pasenu pieredzi savā grūtniecības laikā. Kādu nedēļu vai pusotru pirms dēliņa dzimšanas, manu ķermeni sāka klāt daudz izsitumu, pumpu, pleķu. (Dēlam jau 2 gadiņi). Tie niezēja un izskatījās baisi, raibi. Mamma (mediķis) ieteica smērēt visādas cinka smēres, taču, cik atceros, tas nepalīdzēja. Izsitumu palika tikai vairāk. Uz rokām, kājām, vēdera Lasīt vairāk …
sending...